18.9 °C, 1.7 m/s, 70.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPēc iekustināšanas pagalmu labiekārtošana varētu «aiziet»
Pēc iekustināšanas pagalmu labiekārtošana varētu «aiziet»
26/09/2008

Līdz šim Jelgavas pagalmos lielākoties veikti atsevišķi labiekārtošanas darbi – atjaunoti bērnu rotaļlaukumi, lāpītas piebraucamo ceļu bedres vai uzlabotas ietves. Pilsētas centrā esošā masīva iekšējais pagalms starp Pasta, Raiņa, Driksas un Katoļu ielu solās būt pirmais pilnībā sakārtotais ar svaigi asfaltētiem iebraucamajiem ceļiem un auto stāvvietām, bruģētām ietvēm, sakārtotu lietus kanalizāciju, apgaismojumu un zaļo zonu. Darbus veiks par pašvaldības līdzekļiem ar dzīvokļu īpašnieku līdzfinansējumu. Šis piemērs varētu kalpot par grūdienu līdzīgu aktivitāšu izvēršanai citos pagalmos.

Anna Afanasjeva
Līdz šim Jelgavas pagalmos
lielākoties veikti atsevišķi labiekārtošanas darbi – atjaunoti
bērnu rotaļlaukumi, lāpītas piebraucamo ceļu bedres vai uzlabotas
ietves. Pilsētas centrā esošā masīva iekšējais pagalms starp Pasta,
Raiņa, Driksas un Katoļu ielu solās būt pirmais pilnībā sakārtotais
ar svaigi asfaltētiem iebraucamajiem ceļiem un auto stāvvietām,
bruģētām ietvēm, sakārtotu lietus kanalizāciju, apgaismojumu un
zaļo zonu. Darbus veiks par pašvaldības līdzekļiem ar dzīvokļu
īpašnieku līdzfinansējumu. Šis piemērs varētu kalpot par grūdienu
līdzīgu aktivitāšu izvēršanai citos pagalmos.
Daļa pagalmu uzlabojumus nav piedzīvojusi kopš dzīvojamo
masīvu uzbūvēšanas, jo dzīvokļu īpašnieku maksātā apsaimniekošanas
nauda galvenokārt tiek tērēta ēku sakārtošanai – komunikāciju,
jumtu labošanai, kāpņu telpu kosmētiskajiem remontiem un citiem
darbiem. Un tas ir tikai loģiski, jo ikvienam jumts virs galvas ir
svarīgāks. Arī ēkās izvietoto uzņēmumu īpašnieki pārsvarā domā par
biznesu, apkārtējās teritorijas labiekārtošanu atstājot labākiem
laikiem, kas nekādi negrib pienākt. 
Pirmais
kompleksais projekts
Šogad pašvaldība piešķīrusi simts tūkstošus latu daudzstāvu
namu pagalmu sakārtošanas līdzfinansēšanai. Ieceres īstenošanu
nolemts sākt ar sabiedriski nozīmīgu iekšpagalmu pilsētas centrā
starp Pasta, Raiņa, Driksas un Katoļu ielu. Tas būs pirmais
kompleksais projekts, ko paredzēts īstenot ar daudzdzīvokļu māju
dzīvokļu īpašnieku līdzfinansējumu. Tā gaitā nevis veiks atsevišķus
uzlabojumus, piemēram, uzlabos piebraucamo ceļu, bet sakārtos
pagalmu kopumā. 
Ieceres realizāciju sāks ar pagalma atjaunošanu no Raiņa un
Pasta ielas puses. Šeit sakārtos lietus notekūdeņu kanalizāciju,
asfaltēs piebraucamo ceļu, izveidos iezīmētas automašīnu
stāvvietas, nobruģēs gājēju ietves, ierīkos pagalma apgaismojuma
sistēmu un uzstādīs septiņas laternas. Asfalta segums jāieklāj
vairāk nekā 2000 kvadrātmetru platībā, bet bruģis – gandrīz 500
kvadrātmetru. Projekta gaitā būs jānozāģē četri koki, bet to vietā
iestādīs jaunus, veiks arī citus labiekārtošanas
darbus. 
Pašvaldība pagalma sakārtošanai budžetā iekļāva 70 000 latu.
Pavasarī sāka iekšpagalma projektēšanu. Vispirms kvartālam
izstrādāja detālplānojumu, tad skiču projektu. Pēc izmaksu aplēsēm
panākta vienošanās rekonstrukciju sākt no Pasta un Raiņa ielas
puses. Sekoja tehniskā projekta izstrāde un iepirkums. Tajā par
piemērotāko atzīts līgumsabiedrības «Būve trīs» (apvieno SIA
«Būvenergo A» un «Trīs nianses») piedāvājums. Projekta izmaksas ar
pievienotās vērtības nodokli ir 123 746 lati. Lai gan darbu veicēji
pieļāvuši, ka visu šoruden nevarēs paspēt, aģentūras
«Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns uzsver, ka par to
nevar būt runas, pēc lietus notekūdeņu un elektroapgādes sistēmas
sakārtošanas varēs veikt asfaltēšanu, bet pārējiem labiekārtošanas
darbiem laika apstākļi nav tik nozīmīgi.
Darbu pasūtītājs kopā ar SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma
pārvalde» (JNĪP) veikuši aprēķinus par dzīvokļu īpašnieku
līdzfinansējumu. Tā gaitā precīzi nodalīta pašvaldībai piederošā
pagalma teritorija, kā arī māju piekrītošā un māju piegulošā
platība. Dzīvokļu īpašniekiem būs jāsedz puse no izmaksām, otru
pusi līdzfinansē pašvaldība. 
Aprēķini liecina, ka Pasta ielas 45. mājai labiekārtošana
skars 605 ēkai piekrītošos kvadrātmetrus. To sakārtošanas kopējās
izmaksas ir 22 215 latu. Ņemot vērā līdzfinansējumu, dzīvokļu
īpašniekiem jānodrošina 11 108 latu finansējums. Savukārt Raiņa
ielas 10. mājai 750 īpašumam piekrītošo kvadrātmetru labiekārtošana
izmaksā 27 540 latu. Dzīvokļu īpašniekiem nepieciešams segt
izmaksas 13 770 latu apmērā. Tuvākajā laikā JNĪP speciālisti
organizēs dzīvokļu īpašnieku sapulces, lai vienotos par
finansējumu.
Nevis pagalms, bet
autostrāde
Pasta ielas 45. mājas vecākā Ilga Antuža piekrīt, ka pagalmu
sakārtot ir nepieciešams, taču ne jau nama iedzīvotāji vainīgi, ja
savulaik tas tā izrakņāts. Rakšanas darbi veikti, lai izbūvētu
kaimiņmājās esošajām iestādēm nepieciešamās komunikācijas un
jaudas. Iedzīvotājus visvairāk uztrauc, ka mājas pagalms par tādu
faktiski nav saucams, jo šeit brauc visi, kam nav slinkums.
Taisnāko ceļu izbraukšanai no savas teritorijas šeit izvēlējušies
gan taksometri, gan pasta mašīnas, kam šeit nekādā gadījumā
nevajadzētu braukt. Tā kā pilsētas centrā trūkst vietas mašīnu
novietošanai, daudzi pagalmu izmanto kā stāvvietu, bet paši droši
dodas iepirkties vai nokārtot kādas darīšanas. Faktiski pagalmā
automašīnas vairāk novietojot citi, nevis mājas iedzīvotāji. «Īsta
autostrāde. Mājas iedzīvotāji ne vienreiz vien šķendējušies, ka
vienreiz naktī iebrauktuvi no Pasta ielas puses vajadzētu pārrakt,
lai nevarētu iebraukt neviens un pagalms nebūtu publiskā sēta,»
noskaņojumu atklāj I.Antuža. 
Mājas vecākā, kad apmeklējusi JNĪP, nedaudz iepazīstināta ar
pagalma sakārtošanas ieceri, taču precīzi iedzīvotāji par to vēl
neesot informēti. Acīmredzot gaidāmajā sapulcē dzīvokļu īpašniekiem
nākšoties pastāvēt uz savām tiesībām, lai pagalmu vairāk padarītu
par pagalmu, nevis tik publisku vietu, kāda tā ir
pašlaik. 
Sakārtos
piebraukšanu un ietvi
Vēl 30 000 latu pašvaldība pagalmu sakārtošanas
līdzfinansēšanai piešķīrusi namu apsaimniekotājam – JNĪP. Par šiem
līdzekļiem vēl šogad veiks uzlabojumus pie ēkām Lielajā ielā 20 un
20a, kā arī pie Atmodas ielas 80. mājas. JNĪP Ēku ekspluatācijas
daļas vadītāja Natālija Vasiļjeva uzsver, ka visos projektos
dzīvokļu īpašnieku līdzfinansējums tiek prasīts tikai par
konkrētajai mājai piekrītošās teritorijas sakārtošanu, kas
iedzīvotāju īpašumā kā domājamā daļa nonākusi līdz ar dzīvokļa
privatizāciju. Pašvaldības pārziņā esošās platības labiekārtošanu
finansē pašvaldība. Tādējādi arī Lielās ielas 20. un 20.a mājas
pagalma sakārtošanā lielāko daļu (10 800 latu no kopējiem 16 000
latu) veido pašvaldības finansējums. Šeit sakārtos piebraucamo
ceļu, 774 kvadrātmetru platībā ieklās asfalta segumu, nomainīs
apmales, sakārtos gājēju ietves un kanalizācijas aku vāku līmeni.
Lielās ielas 20. mājas dzīvokļu īpašniekiem savas teritorijas
sakārtošanai jānodrošina 4670 latu finansējums jeb puse no tās
izmaksām. 
Savukārt pie Atmodas ielas 80. mājas izbūvēs gājēju ietvi.
Izsludināts iepirkums par esošo dzelzsbetona konstrukciju
nojaukšanu un jaunas asfaltētas ietves izbūvi un bruģakmeņa
pakāpienu izveidi.
N.Vasiļjeva atzīst, ka daļa daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju jau
agrāk iesaistījušies pagalmu sakārtošanā. Pēc viņu iniciatīvas
paplašinātas iebraucamais ceļš pagalmā pie Uzvaras ielas 11. mājas,
arī Pasta ielas 24. un Lielās ielas 13. mājas pagalmā. Piebūves
celšanas ietvaros, zināmu labiekārtošanu Mātera ielas 23. mājas
pagalmā veikusi firma «Polans». 
Trūkst īpašnieka
sindroma
Taču kopumā, kā vērtē JNĪP tehniskais direktors Uldis Lazdiņš,
iekšpagalmu sakārtošana rit gausi – visi iedzīvotāji grib dzīvot
sakārtotā vidē un sakoptā teritorijā, ar gludiem ceļiem un ietvēm,
apgaismojuma laternām, taču tas viss maksā naudu. Tā dēļ daudzas
labas ieceres palikušas neīstenotas. «Nobremzējies» Lielās,
Akadēmijas, Driksas un Katoļu ielas iekšējā kvartāla
rekonstrukcijas projekts, kur cilvēki vēlējušies atjaunot arī
strūklaku. Noplakusi iecere sakārtot pagalmu Dobeles un Uzvaras
ielas stūrī. 
«Iedzīvotājos trūkst īpašnieka sindroma, jo viņi viegli par
sertifikātiem dabūjuši īpašumā dzīvokļus. Ja tie būtu nākuši sūri
grūti kā kooperatīvu mājās, attieksme būtu cita,» spriež tehniskais
direktors. Savukārt N.Vasiļjeva velk paralēles ar mašīnas iegādi.
Proti, cilvēks iet uz auto kursiem, kur apgūst braukšanas prasmi,
bet, iegūstot dzīvokļus īpašumā, cilvēki nav apmācīti, tāpēc domā,
ka no tā, pārdodot vai izīrējot, var gūt tikai labumu, pārējais
neinteresē. «Kāds jauns cilvēks jau kādus piecus dzīvokļu pārbūves
projektus saskaņojis un nav apmierināts ar kāpņu telpu un pagalma
stāvokli. Sarunā atklājas, ka neremontētu dzīvokli viņš izīrē par
100, remontētu – par 150 latiem mēnesī. Bet apsaimniekotājs no
dzīvokļa mēnesī saņem tikai piecus, gadā – 60 latus. Savu īpašumu
vērtējot dārgi, bet apsaimniekotājam maksājot kapeikas, nevar
gribēt, lai viss būtu perfekti izdarīts,» atzīst JNĪP Ēku
ekspluatācijas daļas vadītāja. 
Labā pieredze aizies no
mutes mutē
JNĪP speciālisti lēš, ka līdz ar līdzfinansējuma ieviešanu
dzīvokļu īpašnieki varētu aktivizēties. Pērn apsaimniekotājs veicis
aptauju. Tās rezultātā desmit daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji
izteikuši vēlmi uzlabot pagalmus un gatavību nodrošināt savu
līdzfinansējumu. Trim ēkām (Vīgriežu ielā 39, Akadēmijas ielā 16 un
Satiksmes ielā 33) JNĪP pašlaik izsludinājusi iepirkumu dzīvojamās
mājas piekrītošās teritorijas labiekārtošanas tehniskā projekta
izstrādei. 
Akadēmijas ielas 16. mājas vecākais Andris Brizgo domā, ka
pašvaldības nodrošinātais līdzfinansējums un JNĪP aktivitātes
pilsētā varētu iekustināt pagalmu sakārtošanu. «Cepuri nost, ka
viņi pie šī jautājuma ir ķērušies. Kad cilvēki redzēs sakārtotos
pagalmus, viņi arī sev tādus vēlēsies. Tā labā pieredze izplatīsies
no mutes mutē, un tā lieta aizies,» domā mājas
vecākais.