Horvātija ir neliela Adrijas jūras piekrastes valstiņa, viena no ekoloģiski tīrākajām pasaulē, kuru kā galamērķi izvēlas ne mazums tūristu. Kalni, karstums, zilais jūras ūdens, dienvidnieku temperaments, klintis, ūdenskritumi, ielu tirdziņi un gardās jūrasveltes noteikti uzrunā jebkuru ceļotmīlētāju – arī jelgavnieci Violu Maido, kura četru draugu kompānijā šovasar devās baudīt vasaru pasakaini skaistajā Horvātijā.
Ligita Vaita
Koferu krāmēšana un «pirkstu trīšana» – teju mēnesi pirms izbraukšanas
Viola ir jelgavniece, kura pēc vidusskolas absolvēšanas pirmo gadu jau pavadījusi Nīderlandē – tur viņa apgūst mediju menedžmentu. Savukārt vasarā, kad studijas beigušās, brīvlaiku pavadīja mājās Jelgavā, lai ne tikai satiktu ģimeni un draugus, bet arī lai ceļotu, kas saspringto mācību laikā ir visai grūti izdarāms.
«Ceļojumus ik gadu esmu uztvērusi kā neatņemamu balvu pēc spraiga mācību gada. Pēc lietaini vējainā laika, manis sauktā mūžīgā rudens, Nīderlandē, kur šobrīd studēju, meklēt vasaras kleitas un plānot kofera saturu sāku jau mēnesi iepriekš. Īsāk sakot, «trinot pirkstus» un skaitot dienas, beidzot pienāca 12. jūlija vakars, kad ar auto devāmies ceļā,» par gatavošanos ceļojumam stāsta Viola.
Pirmās dienas un pirmās ķibeles
Ceļā devās četru jauniešu kompānija, un maršruta plāns bija šāds: Jelgava– Bratislava–Zagreba–Crickvenica–Budapešta–Jelgava. Bet, protams, kas tad tas par ceļojumu, kas iet pēc plāna… «Tikko bijām pametuši viesnīcas telpas Bratislavā un šķērsojuši Ungārijas robežu, kad kādā mazā Ungārijas miestiņā ar mums gadījās ķibelīte (es pat teiktu – kārtīga un liela, ar uztraukumu un spriedzi pildīta ĶI-BE-LE) – steidzīgi vajadzīgs auto remonts, jo, dari, ko darīdams, bet mašīna uz priekšu vairs nekust,» pirmās ceļojuma problēmas atminas jauniete. Ņemot vērā, ka tā bija karsta svētdienas diena, jaunieši atradās mazā provincē, kur angliski gandrīz neviens nerunā. «Te pēkšņi ar mums notiek kaut kas pārsteidzoši labs – desmit minūšu laikā vietējie iedzīvotāji mums ir sarunājuši evakuatoru, auto servisu un papildu mašīnu, ar ko nogādāt mūs līdz tuvējai naktsmītnei. Tas nekas, ka mazajā miestā pavadījām vairāk nekā diennakti, izlaidām mūsu braucienu uz Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu, gar degunu aizgāja slavenā horvātu naktsdzīve, ēdām mašīnā izkusušu sieru un siltas desmaizītes – mēs tomēr paspējām iepazīties ar vieniem no pasaulē jaukākajiem un atsaucīgākajiem cilvēkiem, kurus ar smaidu un labām domām atcerēsimies vēl ilgi,» ar smaidu atceras Viola.
Horvātija – sapnis zemes virsū
Atstājot visas neveiksmes un ķibeles aiz muguras, tikuši ārā no Ungārijas miesta, jaunieši ar pilnu gāzi grīdā devās uz Horvātiju. «Gluži vai neticami, bet, pārbraukuši robežas kontrolpunktu, visur apkārt vieni vienīgi kalni un jūtama dienvidu smarža. Skaists un bilžu vērts liekas katrs stūrītis. Pēc pāris stundu brauciena nonācām Crickvenicā – pilsētā, kurā apmetāmies uz nākamajām piecām dienām. Māju, kas atradās tikai 200 metrus no jūras krasta, no kuras pavērās burvīgs skats uz kalniem, pludmali un ostiņu, bijām noīrējuši ar www.airbnb.com starpniecību. Saimniece mūs sagaidīja ar pašbrūvētu alkoholisku dziru, un atvaļinājums varēja sākties!» stāsta jelgavniece.
«Bija vēls vakars, kad ieradāmies Crickvenicā, tāpēc ātri mēģinājām pārvilkt pa mašīnu «izmīcītos» sporta tērpus, izvēlēties ko nedaudz svinīgāku un doties pastaigā pa tuvējo apkārtni,» tā Viola. Visapkārt redzētas dažnedažādākās jahtiņas, laiviņas, kuģīši un piekrastes restorāni, kuros ar skaļu mūziku, vīnu un uzkodām atpūšas vietējie Horvātijas iedzīvotāji. «Arī mēs piesēdām uz pāris glāzēm garda vietējā vīna, un, lai arī tā nav Itālija, notiesājām visgardāko, sulīgāko un sastāvdaļām bagātāko picu, kāda jebkad ēsta,» atceras Viola, smejoties piebilstot, ka varbūt kompānija vienkārši bijusi pārāk izsalkusi un tobrīd jebkas liktos vismaz piecreiz gardāks.
Plitvices dabas parks – vieta, par kuru stāstot gribētos pacelties virs zemes
Nākamajā dienā sekoja brauciens uz Plitvices ezeru dabas takām, kas ir viena no populārākajām tūristu apskates vietām visā Horvātijā. Šis parks ir iekļauts arī UNESCO pasaules dabas mantojuma sarakstā. Parkā atrodas sešpadsmit ezeri, kas savstarpēji savienoti ar lielākiem un mazākiem ūdenskritumiem. Šajā parkā atrodamas arī vairākas alas un puķu pļavas, un teritorijā savu mājvietu ir atraduši arī daži brūnie lāči, stāsta Viola. «Aprakstot šo dabas brīnumu, gribētos pacelties centimetru virs zemes, jo zilzaļais ezeru ūdens, zivis, strautiņi un ūdenskritumi bija pasakaini. Septiņu kilometru garo dabas taku pieveicām sešu stundu laikā, un, jāatzīst, ja nebūtu laika ierobežojuma, paliktu vēl kādas sešas, jo fotogrāfiju vērts bija gandrīz katrs parka stūrītis,» viņa vērtē, piebilstot, ka šī ir iemīļota vieta pārgājienu cienītājiem, kuri sajūsminās no paradīzei līdzīgām ainavām, kuras, kā runā, vasarā ir mīlīgi vēsas, ziemā – ledainas, rudeņos – dzeltenīgi svaigas, bet pavasarī – svaigi zaļas.
Siltais un sāļais Adrijas jūras ūdens – laiskai atpūtai un sportam
«Vienu no dienām, ko pavadījām Horvātijā, gribējām veltīt arī klasiskajai atpūtai pludmalē, tāpēc devāmies uz slavenāko un skaistāko pludmali Horvātijas ziemeļu daļā,» teic Viola. Baškas pludmale atrodas uz Krkas salas, kas ceļotājiem prasīja vien stundas braucienu no apmetnes vietas. «Tirdziņš pie tirdziņa, cilvēks pie cilvēka – nogurt varēja no drūzmas visapkārt. Pludmale un jūras dzelme bija klāta dažādiem akmeņiem, tāpat arī acis bija jātur vaļā, lai neuzkāptu kādam jūras ezim,» stāsta jelgavniece. Ceļotāju kompānijā viņi paspējuši ne tikai izpeldēties sāļajā un siltajā Adrijas jūras ūdenī, bet arī traukties pret viļņiem ar «ūdensmoci» un pie motorlaivas piestiprinātiem pūšļiem. «Tā tik bija sajūta – visapkārt milzīgi kalni, karstums, zilais ūdens un ātrums,» viņa priecājas.
Trešā ceļošanas diena pavadīta Crickvenicas pilsētas centrā, kur, kā izrādās, notika pilsētas svētkiem līdzīgi pasākumi. «Tūristu jūras, restorāns pie restorāna, kur ikkatrā mūs laipni aicināja iekšā, tā īsti nepārvaldot angļu valodu, un, protams, pludmale, jo kā gan šajā svelmē glābties, ja ne ūdenī, kurš, godīgi sakot, temperatūras ziņā atgādina siltu vannu, kura nedz atvēsina, nedz atspirdzina. Taču, ja neatvēsina ūdens, tad saldējums kvantumos gan!» smejas Viola, piebilstot, ka tāpat arī nogaršoti vietējie vīni, alus un degvīns, kura gatavošanā un pildīšanā izmanto veselus, nesagrieztus augļus, kas alkoholam piešķir patīkamu pēcgaršu.
Savukārt noslēdzošajā – ceturtajā – dienā bija laiks iztērēt atlikušās kunas (kuna – valūta Horvātijā), nopeldēties un noķert pēdējos saules starus. Bet vakarā kompānija devās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas virzienā, līdz kurai nokļūt prasīja nepilnas sešas stundas.
Necerēti «dzīvelīgā» Budapešta
«Pirmajā vakarā, kad ieradāmies, novietojām automašīnu, iekārtojāmies viesnīcā un devāmies apskatīt naksnīgo pilsētu. Pilsēta, kas atrodas Donavas abos krastos, ir grezna ar savu slaveno un naktī vēl krāšņāk izgaismoto parlamenta ēku, tāpat arī Ķēžu tiltu un pilskalnu. Tas viss bija pasakaini krāšņi un iespaidīgi, jo pilsētas kopskatu vērojām no panorāmas rata. Izmetuši nelielu līkumu pa apkārtni, gribējām piesēst uz pāris dzērieniem, un šādas vietas nebija jāmeklē. Cilvēks pie cilvēka, tūrists pie tūrista, un kas par troksni, nekārtību un haosu! Nemaz nezinājām, ka Budapešta ir šāda ballīšu vieta!» iespaidos dalās Viola, piebilstot, ka Budapeštā redzēto un piedzīvoto patiešām nevar aptvert dažos teikumos – Budapešta ir atsevišķa ceļojuma apraksta vērta.
Tieši Budapešta arī bija jelgavnieku pēdējā pieturvieta pirms došanās mājup, taču «kāpšana atpakaļ mašīnā itin nemaz neuzrunāja». «Pirms pamest Budapeštu, aizbraucām uz izslavētajiem SPA baseiniem, kas, jāteic, nebija nekāds prāta darbs. Vieds padoms tiem, kuri vēlas +30 grādos doties uz karstajiem baseiniem, – labāk nevajag!» tā Viola. Taču nav ļaunuma bez labuma – dziļš un salds miegs pēc plunčāšanās pa karstiem baseiniem palīdzēja garo mājupceļu pārvarēt vēl ātrāk. «Tā nu mēs izstaigājām slaveno pilskalnu, apēdām tradicionālo gulašzupu un devāmies mājup. Visam skaistajam reiz pienāk beigas… Un žēl, ka tik ātri!» viņa rezumē.
Foto: no V.Maido personīgā arhīva
Par sadaļu «Jelgavnieki ceļo»:
Aicinām arī citus jelgavniekus iesūtīt savus ceļojumu aprakstus, kas varētu iedvesmot un arī palīdzēt saplānot savu ceļojumu citiem ceļot gribētājiem. Turklāt nav svarīgi, vai ceļojums bijis tāls un eksotisks, vai iepazīti tepat, netālie Latvijas novadi vai kaimiņzemes. Ne jau no kilometru skaita ir atkarīgs, vai ceļojums izdodas, vai ne?
Savus ceļojumu aprakstus ar foto un savu kontaktinformāciju jelgavnieki aicināti sūtīt uz e-pastu ligita.lapina@info.jelgava.lv. Stāstus publicēsim portālā sadaļā «Jelgavnieki ceļo».
2.2 °C,
3.7 m/s,
87.5 % 
2.2 °C,
3.7 m/s,
87.5 %