Pie līdzšinējās apbedīšanas intensitātes Bērzu kapi – vienīgā vieta, kur šobrīd Jelgavā tiek ierādītas jaunas kapavietas, – tiks apgūti apmēram četru gadu laikā, lēš pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» Kapsētu apsaimniekošanas daļas vadītāja Solvita Vaivode. Tāpēc jau šobrīd tiek labiekārtota Meža kapsēta un domāts par kolumbārija – urnu glabāšanas sienas – būvniecību Bērzu kapos.
Šobrīd vienīgi Bērzu kapsētas jaunajā daļā tiek ierādītas kapavietas – pārējās kapsētās apbedīšana iespējama tikai esošajās ģimenes kapavietās. «Izvērtējot esošos apbedīšanas apjomus, šī teritorija tiks apgūta aptuveni četru gadu laikā,» vērtē S.Vaivode, norādot, ka tieši tāpēc šobrīd notiek Meža kapsētas paplašināšana. «Šie darbi uzsākti jau pērn. Teritorija tika līdzināta, noņemta augsnes virskārta kopā ar sīkajiem krūmājiem un saknēm. Šim mērķim izlietoti 12 000 latu. Šogad veikti darbi par 31 000 latu – izlīdzināta savestā grunts, pievesta smilts uzbēršanai un izlīdzināta. Vēl šogad plānots iztīrīt grāvi,» stāsta Kapsētu apsaimniekošanas daļas vadītāja. Ja, apstiprinot 2013. gada budžetu, pietiks līdzekļu, nākamgad plānots pilnībā pabeigt uzbēršanu, hidrobūvju (grāvju, caurteku un dīķa) sakārtošanu un drenāžas sistēmas ierīkošanu. 2008. gadā, kad tika izstrādāts Meža kapsētas paplašināšanas projekts, kopējās plānotās izmaksas bija 872 tūkstoši latu, taču tās mainīsies atbilstoši pašreizējai situācijai un cenām. Atvērt apbedīšanai Meža kapsētu plānots pēc četriem pieciem gadiem.
Ideja par kolumbāriju nav atmesta Iecere Bērzu kapos būvēt jaunu kapliču un kolumbāriju jeb vietu urnu glabāšanai radās pirms vairāk nekā pieciem gadiem, taču nepietiekama finansējuma dēļ tā nav īstenota. Tomēr, kā izrādās, pavisam atmesta šī doma nav. «Mums ir plānos nākamgad Bērzu kapos izbūvēt kolumbāriju. Tiesa, ne tik vērienīgu kā izstrādātajā projektā,» norāda S.Vaivode, piebilstot, ka viss gan atkarīgs no iestādes nākamā gada budžeta.
Ja nu šo ieceri neizdotos īstenot, tālākā nākotnē Jelgavā kolumbārijs tik un tā būs: tā kā saskaņā ar aplēsēm arī paplašinātā Meža kapu daļa tiks apgūta gados četros piecos, tiek veikti teritorijas izpētes darbi jaunas un plašas kapsētas izveidei Zālītes ielā. Tur tad tiks būvēta gan kapliča, gan kolumbārijs. «Tā kā vietu skaits kapsētās tikai samazinās, arvien vairāk cilvēku nolemj mirušos kremēt. Viens no iemesliem ir arī tas, ja ģimenes kapavietā nav iespējams apbedīt mirušo tradicionāli – zārkā. Tad tiek ierakta urna,» stāsta Kapsētu apsaimniekošanas daļas vadītāja.
Veic kapu inventarizāciju «Pilsētsaimniecība» uzsākusi kapavietu inventarizāciju – tiek uzskaitīta un uzmērīta katra kapavieta. «Mums būs katras kapsētas plāns ar atzīmētām kapavietām. Tās visas apsekojam dabā, nomērām platību, pārbaudām, vai ir piemineklis, apmale, futlāris, stādījumi, un to visu dokumentējam. Katram kapam tiek piešķirts numurs, kas norāda tā atrašanās vietu, un norakstīta arī informācija no kapa pieminekļa,» skaidro S.Vaivode, piebilstot, ka kapos gan pieminekļa, apmaļu un futlāru uzstādīšana, gan koku un krūmu stādīšana jāsaskaņo ar aģentūru. Inventarizācija jau pabeigta Zanderu un Baložu kapsētā, bet šobrīd darbs notiek Meža un Bērzu kapsētā. Tā tiks pabeigta nākamgad. Inventarizāciju paredzēts veikt visās deviņās kapsētās.
Aicina slēgt līgumus Lai dokumentācija būtu pilnīgāka un skaidrāka, inventarizācijas lietai tiek pievienots kapavietas uzturēšanas līgums, kas tiek noslēgts ar mirušā radinieku. Saskaņā ar pašvaldības Kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumiem līgums jānoslēdz līdz 2014. gada martam. «Šis līgums kapavietas uzturētājam nekādus papildu pienākumus neuzliek un ir beztermiņa. Būtiskākais ir tas, ka tiek norādīta persona, kas būs atbildīga par kapavietas uzturēšanu, lai vajadzības gadījumā mēs varētu ar viņu sazināties,» skaidro speciāliste, visus, kam līguma nav, aicinot to slēgt no pavasara, jo ziemā nevarēs veikt kapu uzmērīšanu. Maksa par līguma noformēšanu ir divi lati bez PVN, un tā ir vienreizēja. Savukārt tie, kuri līgumu ir noslēguši, gaidīti «Pilsētsaimniecībā» tos izņemt. S.Vaivode piebilst, ka pie viņiem glabājas pat 1999. gadā noslēgti līgumi.
Par kapu apsaimniekošanu nav jāmaksā Pašvaldības pienākums ir apsaimniekot kapus, un apglabāto piederīgajiem par to nav jāmaksā. Vienīgais, ar ko jārēķinās, ir tas, ka papildus bēru izdevumiem jāsamaksā vienreizēja maksa par apbedīšanu kapsētā ar apsekošanu dabā. Tā ir desmit lati bez PVN. Visu pārējo – kopējās teritorijas sakopšanu, labiekārtošanu, atkritumu izvešanu, ūdeni – «Pilsētsaimniecība» nodrošina par saviem līdzekļiem.
S.Vaivode stāsta, ka, rekonstruējot Dobeles šoseju, tika izbūvēts piebraucamais ceļš Zanderu kapsētai visā tās garumā, kā arī noasfaltēts stāvlaukums un atjaunots ceļa klājums piebraucamajam ceļam uz kapliču. Baložu kapsētā ar piesaistītā darbaspēka palīdzību sakopta upmala, lai kapsētas apmeklētāji neuzskatītu to par atkritumu izmešanas vietu, bet atkritumus nestu ārā no kapsētas uz tiem paredzētajiem konteineriem. Bērzu kapsētā jau trešo gadu tiek veikta drenāžas ierīkošana kapsētas jaunajā daļā. Ūdensapgādes nodrošināšanai izrakta un labiekārtota viena aka, nākamajā gadā paredzēts izrakt un labiekārtot vēl vienu. Kapsētu apsaimniekošanas daļas vadītāja piebilst, ka pērn tika veikta visās pilsētas kapsētās esošo aku tīrīšana un restaurācija un regulāri tiek izzāģēti bīstamie koki.
Labiekārtotas tiek arī piemiņas vietas. Piemēram, Meža kapsētā piemiņas vietā Jelgavas atbrīvotājiem no Bermonta karaspēka pērn tika atjaunots grants celiņu klājums, bet šogad uzliktas divas jaunas piemiņas plāksnes kritušajiem, kuri apbedīti netālu no pieminekļa. «Iniciators bija vēsturnieks Andris Tomašūns, kuram izdevās noskaidrot kritušo karavīru personības,» piebilst S.Vaivode. Restaurēta arī pieminekļa pamatne.
Domājot par ērtībām, šogad kapsētās tika izvietota melnzeme kapu kopiņu labiekārtošanai. Tā kā pieprasījums bijis liels, arī nākamgad plānots to nodrošināt.
Trešdaļa atkritumu – sadzīves Viena no lielākajām problēmām ir iedzīvotāju negodprātība – viņi savus sadzīves atkritumus mēdz izmest kapsētu atkritumu konteineros. «Apmēram trešdaļa atkritumu tiek vesti no privātmājām un mazdārziņiem. Ja mēs gadā kapu atkritumu apsaimniekošanai tērējam 28 tūkstošus latu, tad sanāk, ka apmēram 9000 tiek iztērēti lieki – tos varētu izmantot kapsētu labiekārtošanai un uzturēšanai,» tā S.Vaivode, aicinot pilsētas un novada iedzīvotājus nemest sadzīves atkritumus pie kapsētām novietotajos konteineros, kas domāti atkritumu izmešanai tikai kapsētu apmeklētājiem.
Nereti dzirdēts, ka no kapiem pazūd puķes, soliņi, arī kapu apmalītes un citas lietas. Šogad policijā ierosināti apmēram 15 kriminālprocesi par zādzībām kapos.
Policijas pārstāve Diāna Purviņa informē, ka ierosināti kriminālprocesi par metāla burtu, dekoratīvo augu, kapu apmaļu, dekoratīvo plākšņu zādzībām kapos. Šādos gadījumos kriminālprocess galvenokārt tiek ierosināts par kapa apgānīšanu. Likums nosaka, ka par kapa, apbedījuma urnas, apbedīta vai neapbedīta līķa apgānīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu līdz 8 gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Par minētajām darbībām, ja tās saistītas ar pieminekļa, apbedījuma urnas vai citu uz kapa vai kapā esošu priekšmetu nolaupīšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 10 gadiem.
Tā kā kapsētu teritorija netiek apsargāta, «Pilsētsaimniecība» aicina iedzīvotājus, kuri konstatē vandalismu vai zādzību savu tuvinieku vai apkārtējās kapavietās, nekavējoties ziņot «Pilsētsaimniecībai» vai policijai.
Jelgavas dome septembrī pieņēma grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos, kas paredz, ka turpmāk kapu bedres rakšanas pakalpojumus varēs veikt ne tikai kapu apsaimniekotājs, bet arī apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.
«Pilsētsaimniecības» Kapsētu apsaimniekošanas daļas vadītāja Solvita Vaivode stāsta, ka izmaiņas kapa rakšanas pakalpojumā tika veiktas jau 2011. gadā – kapa rakšana un kapa aizbēršana tika atdalītas kā atsevišķas pozīcijas, dodot iespēju pakalpojuma ņēmējam izvēlēties kapa bedres aizbērēju. Līdz tam to varēja veikt tikai «Pilsētsaimniecība».
Šogad veiktie grozījumi dos iespēju izvēlēties arī kapa bedres racēju. «Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot verā iedzīvotāju priekšlikumus. Nu viņiem būs iespēja saņemt pilnu pakalpojumu klāstu pie izvēlētā apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja,» norāda S.Vaivode. «Pilsētsaimniecība» ierādīs jaunas kapavietas, kā arī ļoti stingri uzraudzīs kapa bedres rakšanas procesu jau esošās ģimenes kapavietās.
«Pilsētsaimniecība» kapa rakšanu nodrošina no 30 līdz 46,80 latiem bez PVN, bet aizbēršanu – par 9 vai 10,80 latiem bez PVN. Pārējie aģentūras pakalpojumu izcenojumi atrodami mājas lapas www.pilsetsaimnieciba.lv sadaļā «Par «Pilsētsaimniecību»», apakšsadaļā «Pakalpojumi».
Pēdējos gados iedzīvotāji vairs nerīko tik lepnas bēres kā treknajos gados, tomēr pamazām sāk atgriezties pieprasījums gan pēc kvalitatīvākiem un greznākiem apbedīšanas piederumiem, gan pēc muzikantiem – tieši šīs bija pozīcijas, uz kurām bēru rīkotāji galvenokārt centās ietaupīt.
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja «Velis-A» valdes priekšsēdētājs Aldis Knāviņš lēš, ka bēru sarīkošana Jelgavā vidēji izmaksā ap 400 latu, ierēķinot gan kapavietu un kapa rakšanu, gan bēru mielastu. «Protams, var sarīkot bēres arī par mazāku summu, bet es runāju par tādām vidējas klases bērēm, par kurām nebūtu kauns,» viņš skaidro. Tāpat palicēji, lai mazliet ietaupītu, mēdz paši uzņemties dažādus pienākumus. Viens no tiem ir arī zārka nešana, tomēr tas ne vienmēr ir ar nolūku ietaupīt – tā var būt arī pēdējā goda izrādīšana aizgājējam.
Uzņēmuma vadītājs spriež, ka kapu kultūra Jelgavā ir attīstīta, un to veicina arī sakārtotā kapu saimniecība. Nav noslēpums, ka nereti vienīgā reize, kad tiek sakopts kaps, ir Svecīšu vakars vai Kapu svētki, kādi tiek rīkoti arī Jelgavas kapsētās. «Negribu piekrist viedoklim, ka ar laiku kapu kultūra Latvijā un arī Jelgavā izmirs, jo jaunie uz kapiem neiet. Jā, jaunam cilvēkam, kuram vecāki un vecvecāki ir dzīvi, kapos nav ko darīt, bet arī es pats līdz 30 gadu vecumam vispār nebiju apmeklējis Kapu svētkus – vērtības mainās, un apjausma par sakņu, ģimenes, dzimtas nozīmi nāk ar laiku,» ir pārliecināts A.Knāviņš, piebilstot, ka gan Kapu svētkos, gan Mirušo piemiņas dienā kapsētās pulcējas dažāda gadagājuma ļaudis.
Sākot no šī gada,«Pilsētsaimniecības» rīkotā Mirušo piemiņas diena Jelgavas kapsētās notiks svētdienā vienu nedēļu pirms pirmās adventes.
Svecīšu svētki Jelgavas novada un pilsētas kapsētās
Jaunsvirlaukas pagastā – 3. novembrī 11 – Ciemaldu kapos 12 – Apšūtu kapos 13 – Vanču kapos 14 – Slimpju kapos 15 – Vimbu kapos 16 – Bērzukroga kapos
Glūdas pagastā – 4. novembrī 12 – Loņu kapos 13 – Rozīšu kapos 14 – Spāru kapos 15 – Kažmeru kapos
Valgundes pagastā – 11. novembrī 10.30 – Braslas kapos 11 – Puču kapos 12 – Peitiņu kapos 13 – Kalnciema kapos 15 – Valgundes jaunajos kapos 16 – Hercogu kapos
Jelgavā – 25. novembrī 11 – Miera kapos 12 – Meža kapos 13.30 – Bērzu kapos 15 – Zanderu kapos 16.30 – Baložu kapos
Svētes pagastā – 10. novembrī 12 – Kalnanšu kapos 13 – Svētes kapos
Pasākumus rīko pašvaldības sadarbībā ar SIA «Velis-A».
Foto: Ivars Veiliņš
0.3 °C,
2.4 m/s,
84.1 % 
0.3 °C,
2.4 m/s,
84.1 %