5.9 °C, 5.1 m/s, 87.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPaziņots gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
Paziņots gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
28/01/2019

Šodien noslēgusies akcija «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2018» – par 2018. gada vārdu izvēlēts «zibmaksājums», par gada nevārdu – «influenceris», bet pērnā gada savārstījums ir politiķa Alda Gobzema izteikums «Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt», informē akcijas organizatori.

Izšķiroties par gada vārdu, tika vērtēti tādi
vārdi kā «šķēlestiesa» – latviešu valodas versija vārdam «otkats»,
«veika» – aizstājējs vārdam «darbība», «virsnullis», «apnullis»,
«zemnullis» kā laikapstākļu apzīmējums, kā arī «jaunbārdis» jeb
vārda «hipsteris» aizvietotājs latviešu valodā. Tomēr par gada
vārdu atzīts «zibmaksājums». Savukārt līdz gada nevārda
kategorijas finālbalsojumam nokļuva tādi pieteikumi kā «lielā
bilde», «oiks», «darbības», «izporcionēt», bet par uzvarētāju šajā
kategorijā kļuvis nevārds «influenceris».

Vērtējot par gada spārnoto teicienu, žūrija
izvēlējās starp tādiem teicieniem kā «Kr. Remonta iela», «Deputāta
kratīšana», «Čekas maisiņš vajag» un «Cilvēki Latvijai netipiskā
apģērbā». Par gada spārnoto teicienu atzīts Ceļu satiksmes drošības
direkcijas kampaņas teiciens «Izkāp no telefona!».

Savārstījuma kategorijā līdz finālbalsojumam
nonāca vairāki piemēri – «Valdības veidošanās vainagojās bez
panākumiem», «Patlaban par interesi par «KVV Liepājas metalurga»
teritoriju izrāda mazāk nekā desmit, bet ne vairāk kā pieci
potenciālie partneri», «Paskatos pa logu, neredzu nevienu pudeli,
ne kas», reklāmas sauklis «Spilvens, kas uzlabos gulēšanas
pieredzi», «Eksperta palīga sertificēšanas institūcijā prakses
vieta», kā arī «Valsts ieņēmumu dienests atklāj jaunu marihuānas
ražotni», bet par gada savārstījumu atzīts Alda Gobzema
izteikums «Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki
gribētu piedzimt».

Latviešu valodas gada vārda, nevārda un
spārnotā teiciena aptauja notiek kopš 2003.gada katrā gadumijā.
Materiāla apkopošanu, žūrijas darba koordinēšanu un rezultātu
izsludināšanu veic Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas
attīstības kopa (LVAK) ar partneriem, tostarp Latvijas Rakstnieku
savienību.

Labākie jaunvārdi un
atradumi 2018. gadā:

  • Radošu projektu vietā – «radīgsne»,
  • otkata vietā – «atriekša»,
  • bezgaršīgs, negaršīgs: papildu sinonims –
    «lēsans»,
  • konservēt vietā – «aizglabāt»,
  • tvītapa vietā – «čivsaiets»,
  • čatbota vietā – «tērzis»,
  • atbalsta mēchanisma vietā –
    «atbalstīklis»,
  • līdzzinātāja vietā – «piestarpnieks»,
  • kolektīvisma vietā – «kopniecība»,
  • pašmācības ceļa paveids – «paškļūdības
    ceļš»,
  • zemestrīces scēnārija vietā – «zemestrīces
    izrise»,
  • blendeŗa vietā – «traikšķis» (blendēt –
    «traikšķīt»),
  • dižpārdokļa antonims (pretējas nozīmes
    vārds) – «vājpārdoklis»,
  • «ausbāznis» – trīsgadnieka izdomāts
    vārds,
  • fonendoskopa (ārsta rīka) vietā –
    «paklausītis»,
  • saundčeka vietā – «skaņbaude»,
  • izņemt (bērnus no ģimenes) vietā –
    «aizpaņemt»,
  • burvīgi un brīnišķīgi savienojums –
    «burvišķīgi».

Gada nevārdi 2018.
gadā:

  • Slepkavība pret sievieti,
  • bārbers, bārberšops,
  • eksportspējīgs gumijas segums,
  • sabalansēts process (saskaņota norise /
    līdzsvarots ritējums),
  • soctīklu admins,
  • teips, teipošana,
  • drāma (kā mācību priekšmeta nosaukums),
  • propadomju – (sovjetisks; PSRS
    atbalstītājiem raksturīgs),
  • tas brīdis, kad (klišeja, liekvārdība, angļu
    valodas kalks),
  • komforta temperātūra (arī auksta,
    nepatīkama),
  • tolerēt.
  • trigerēt (provocēt; izraisīt).
  • akselerātors (daļiņu paātrinātājs; piedēvē
    jaunu nozīmi).

Foto: lttb.lv