Pavasaris daudziem saistās ar lielo tīrīšanu, un nereti privātmāju iedzīvotāji zarus un citus atkritumus nolemj sadedzināt, maldīgi domājot, ka savā īpašumā to drīkst darīt. Jelgavas Pašvaldības policija uzsver: saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem pilsētas teritorijā dedzināt atkritumus, zarus, pērno zāli vai ko citu ir aizliegts.
Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņu grupas vecākais inspektors Sandris Miezis atzīst, ka visbiežāk cilvēki dedzina zarus un lapas privātmāju vai mazdārziņu teritorijās. Viņš skaidro, ka svarīgākais ir pilsētas iedzīvotāju drošība, tāpēc policija reaģē uz visiem izsaukumiem, tomēr katra situācija tiek izvērtēta un vispirms veiktas pārrunas, izskaidrojot pašvaldības saistošos noteikumus, nevis piemērots sods.
Saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr.15-18 «Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā» atkritumus pilsētas teritorijā dedzināt aizliegts, turklāt par atkritumiem uzskatāmi arī zari, lapas, papīri. Par šo noteikumu neievērošanu fiziskai personai var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 700 eiro, juridiskai personai – no 430 līdz 1400 eiro.
Īsta pavasara sērga ir kūlas dedzināšana, un tā ik gadu skar arī Jelgavu – lai gan pilsētā nav plašu lauksaimniecības zemju, šopavasar nodedzināti jau 6,16 hektāri pērnās zāles. Pirmā pērnās zāles degšana šogad Jelgavā reģistrēta 15. martā, un līdz šim pēc platības lielākie kūlas ugunsgrēki pilsētā dzēsti 5. līnijā un Tērvetes ielā, kur nodega pa hektāram pērnās zāles. Vēl kūla dedzināta Kalnciema ceļā, Ganību ielā, Dobeles šosejā, Upes ielā, 6. līnijā, Salnas, Prohorova, Sporta, Savienības, Kļavu, Putnu, Garozas ielā, Meiju ceļā un bijušā lidlauka teritorijā, un vairākkārt bijis, ka vējš izplata liesmas un izdeg teritorijas vairāku tūkstošu kvadrātmetru platībā. Nepilna mēneša laikā Jelgavā bijuši jau vairāk nekā 20 izsaukumu. Uz tiem dodas ne vien ugunsdzēsēji, bet arī Pašvaldības policija. «Pirmkārt, Pašvaldības policija nodrošina kārtību uguns dzēšanas laikā. Otrkārt, ja netiek sastaptas personas, kas kūlu dedzināja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests mērus nepieņem, bet, tā kā radīta bīstama situācija, mēs strādājam tālāk – noskaidrojam teritorijas īpašnieku, uzsākam administratīvā pārkāpuma lietu par īpašuma nesakopšanu, kā rezultātā izveidojusies kūla,» skaidro S.Miezis. Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijā šogad uzsāktas 15 administratīvās lietvedības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. panta 2. daļas par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos. Par to var uzlikt naudas sodu fiziskām personām no 140 līdz 700 eiro, juridiskām personām – no 700 līdz 2900 eiro.
«Jelgavā šogad vēl nav sastādīts neviens administratīvā pārkāpuma protokols par kūlas dedzināšanu,» norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Šaboha, piebilstot, ka sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 eiro, bet, ja rezultātā cietuši cilvēki vai īpašums, dedzinātājam iestājas arī kriminālatbildība.
Foto: no JV arhīva
1.3 °C,
2.8 m/s,
88.9 % 
1.3 °C,
2.8 m/s,
88.9 %