2 °C, 5.2 m/s, 89.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPašvaldības iestādes var «apmeklēt» arī no mājām
Pašvaldības iestādes var «apmeklēt» arī no mājām
14/03/2009

«Neapšaubāmi, mūsdienās internets kļuvis par lielāko mediju, kur informāciju plaši var atspoguļot kā saturiski, tā tehniski, savukārt cilvēks to iegūt – jebkurā vietā un laikā. Tā arī ir galvenā priekšrocība, ko sniedz sava mājas lapa,» teic pašvaldības aģentūras «Kultūra» projektu vadītāja asistente Evelīna Bučele. Līdzīgu viedokli pauž arī citu pašvaldības iestāžu pārstāvji.

Sintija Čepanone
«Neapšaubāmi, mūsdienās
internets kļuvis par lielāko mediju, kur informāciju plaši var
atspoguļot kā saturiski, tā tehniski, savukārt cilvēks to iegūt –
jebkurā vietā un laikā. Tā arī ir galvenā priekšrocība, ko sniedz
sava mājas lapa,» teic pašvaldības aģentūras «Kultūra» projektu
vadītāja asistente Evelīna Bučele. Līdzīgu viedokli pauž arī citu
pašvaldības iestāžu pārstāvji.
Jelgavas pašvaldības iestāžu mājas lapu «vecums» vidēji ir
četri pieci gadi – tieši tik ilgs laiks pagājis, kopš tās sāka to
izstrādi. Nu, uzlabotas un papildinātas, tajās iedzīvotājs noteiktā
jomā aktuālos jautājumus vēl pavisam «siltus» var noskaidrot, vien
nospiežot pāris taustiņu. 
Visa informācija vienuviet
Pašvaldības iestāžu pārstāvji atzīst, ka, pirmām kārtām mājas
lapa ir lielisks veids, kā par sevi un darbu pastāstīt
iedzīvotājiem, lai viņi zina, kur vērsties noteiktās situācijās. Kā
būtisku priekšrocību viņi min arī to, ka visu iestādē strādājošo
kontaktinformācija apkopota vienuviet, proti, ja telefongrāmatā var
atrast tikai vienu tālruņa numuru, tad mājas lapā iespējams
uzzināt, kā sazvanīt praktiski visus iestādē strādājošos, turklāt
norādīts arī mūsdienās tik ļoti ierastais e-pasts un arī
speciālistu pieņemšanas laiki. Un tieši mājas lapa ir tā, kas
iestādēm palīdz uzturēt saikni ar saviem apmeklētājiem, uzzināt
viņu viedokli. Sabiedrības integrācijas biroja reliģisko lietu
speciāliste Žanna Novaša pārliecināta, ka mājas lapa ir viens no
iedarbīgākajiem veidiem, kā stāstīt par sevi, veicināt integrāciju
un šajā procesā arī iesaistīt jauniešus. 
«Tas arī ir mūsu galvenais mērķis – informēt iedzīvotājus. Par
transporta kustības ierobežojumiem, remontdarbiem, paveiktajiem,
aktīvajiem un plānotajiem darbiem, projektiem, kas ir mūsu
aģentūras kompetencē. Un, tiklīdz šī informācija tiek ievietota
internetā, uzreiz rodas sadarbība ar iedzīvotājiem – viņi zvana,
interesējas, izsaka savus iebildumus vai ierosinājumus par kādu
konkrētu objektu,» teic pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība»
direktora vietniece Zaiga Savastjuka, piebilstot, ka šāda mājas
lapa ir arī saistoša uzņēmējiem, jo, uzzinot par plānotajiem
darbiem, viņi par tiem interesējas un regulāri seko līdzi,
piemēram, sadaļai «Iepirkumi».
Arī Sociālo lietu pārvaldes mājas lapa, kā norāda tās vadītāja
Rita Stūrāne, iedzīvotājiem galvenokārt kalpo kā avots, kur
nepieciešamo uzzina tieši pārvaldes un to struktūrvienību klienti,
piemēram, regulāri tiek aktualizēta informācija par iespējām,
sniegtajiem pakalpojumiem, izmaiņām likumos. «Protams, ar
saistošajiem normatīvajiem aktiem var iepazīties arī citā veidā,
tomēr pieredze apliecinājusi, ka sava mājas lapa tomēr ir tuvāka,
turklāt priekšrocība ir tā, ka mūsu resursā apkopoti tieši tie, kas
skar sociālos jautājumus mūsu pilsētā,» teic R.Stūrāne. Savukārt
Izglītības pārvaldes mājas lapā – aktuālos izglītības jomā.
Modernās tehnoloģijas gādā arī par to, lai, piemēram,
iedzīvotāji varētu lejuplādēt aktuālās anketas, pieteikumus.
Jāpiebilst, ka šajā ziņā visplašākās iespējas piedāvā pašvaldības
mājas lapa www.jelgava.lv, kur iedzīvotāji līdztekus citai
aktuālajai informācijai – ziņām, notikumu apskatiem, amatpersonu
viedokļiem dažādos sabiedrībai aktuālos jautājumos – var gūt arī
kopainu par visu pašvaldības iestāžu darbu, kā arī saites, lai
nokļūtu kādas konkrētas iestādes mājas lapā.
Uz bibliotēku «iet» virtuāli
Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB) statistika apliecina,
ka grāmatu krātuvi virtuāli apmeklē 61 procents iedzīvotāju. «Viņi
vienkārši novērtējuši priekšrocības – ir taču tik daudz jautājumu,
ko var nokārtot, nenākot uz bibliotēku! Piemēram, rezervēt grāmatu,
pagarināt tās lasīšanas termiņu, iepazīties ar bibliotēkas
jaunieguvumiem,» stāsta JZB vadītāja Aija Nadziņa, turklāt
atsevišķa sadaļa mājas lapā paredzēta arī bibliotekāriem, kas
atvieglo komunikāciju ar kolēģiem citās bibliotēkās. Viņa neslēpj,
ka iestādes ikdiena bez mājas lapas vairs nav iedomājama.
 
Arī šķietami tik konservatīvi un pragmatiski cilvēki kā
muzejnieki novērtē mājas lapas priekšrocības. «Neslēpšu – mājas
lapa ir ne tikai veids, kā mēs varam ieinteresēt savus potenciālos
apmeklētājus, bet arī iespēja uz sevi paskatīties it kā no malas –
ko citi par mums uzzina, neienākot muzejā,» teic Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase. Atšķirībā
no citām iestādēm, kuru mājas lapām vairāk ir informatīvs raksturs,
muzejam ar to jāprot ieinteresēt, pārliecināt. Tā ir iestādes
vizītkarte, līdztekus informatīvai funkcijai nodrošinot arī
iestādes reklāmu.
Līdzīgi ir arī, piemēram, aģentūrai «Kultūra» un Jelgavas
reģionālajam Pieaugušo izglītības centram, un kā viena, tā otra
iestāde atzinīgi novērtē iespējas, ko šajā ziņā sniedz internets.
«Kultūra» nesen notikušā Starptautiskā Ledus festivāla norises
laikā savu mājas lapu pakārtoja tam, pārveidojot to par Ledus
festivāla mājas lapu, ikvienam piedāvājot virtuāli sekot līdzi
pasākuma gaitai. «Mums bija svarīgi informēt ne tikai par festivālu
kā tādu, māksliniekiem, kas tajā piedalās, bet arī par šā gada
novitātēm – norises vietu, biļešu iegādes, transporta novietošanas
iespējām,» E.Bučele skaidro, ka Ledus festivāla laikā vien mājas
lapā ieskatījušies ap 4000 unikālo apmeklētāju. Vidēji mēnesī tādu
ir ap tūkstoti. Līdzīgi lapa varētu tikt pārveidota arī uz citiem
vērienīgajiem pasākumiem.
Vēl ir, kur augt
Tiesa gan – pagaidām vēl ne visām iestādēm izdevies nodrošināt
virtuālo komunikāciju ar mājas lapas apmeklētājiem. Viņi labprātāk
kontaktējas klātienē vai pa telefonu, tādēļ iespēju savas domas un
ierosinājumus izteikt, par to uzrakstot mājas lapā, izmanto reti.
«Pieļauju, ka Sociālo lietu pārvaldes mājas lapā šī sadaļa nav
īpaši aktīva tādēļ, ka lielākoties mūsu klienti ir trūcīgi un
vecāka gadagājuma cilvēki, kam tas ir apgrūtinoši, taču, domāju,
tas ir tikai laika jautājums, līdz situācija mainīsies,» tā
R.Stūrāne. Par virtuālo apmeklētāju aktivitāti gan nevar sūdzēties
muzejs, īpaši jau laikā, kad skolēniem jāizstrādā zinātniskie
darbi. «Uz dažādiem virtuāli uzdotiem jautājumiem, kas ir mūsu
kompetencē, muzeja speciālistiem nākas atbildēt ļoti bieži, un
atbildes parasti ir ļoti izsmeļošas. Tiesa gan – skolēniem, kas
aktivizējas zinātnisko darbu izstrādes laikā, iesakām atnākt uz
muzeju, citādi sanāk, ka speciālisti viņu vietā atrod nepieciešamo
informāciju un to vēl uzraksta,» neslēpj G.Grase. 
Protams, darāmā, lai pašvaldības iestāžu mājas lapas kļūtu
jelgavniekiem aizvien saistošākas, vēl daudz, un jau pašlaik teju
katra iestāde var nosaukt vairākas iecerētās izmaiņas. Tās gan
vairāk saistītas ar to, lai mājas lapa kļūtu vēl pārskatāmāka,
atraktīvāka un iedzīvotājiem saistošāka, to papildinot ar
galerijām, jaunām sadaļām, lai vienuviet varētu iegūt vēl vairāk
informācijas par konkrēto jomu, turklāt ne tikai latviešu valodā
vien, un pašvaldības iestādes kļūtu vēl sasniedzamākas
jelgavniekiem.
Jāpiebilst, ka savas mājas lapas ir arī gandrīz visām
pašvaldības kapitālsabiedrībām. Arī tajās iedzīvotāji var uzzināt
visu par konkrētā uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī sekot
līdzi nozares jaunumiem. Piemēram, Jelgavas autobusu parka mājas
lapas sadaļā «Aktualitātes» iespējams uzzināt jaunāko informāciju
par izmaiņām sabiedriskā transporta kustību grafikā. Savukārt
Jelgavas poliklīnikas mājas lapā ir gūstama visa informācija par
jaunākajām iespējām iestādē un medicīnas darbinieku pieņemšanas
laikiem.