No 1204 pašvaldības īpašumā esošajiem dzīvokļiem 480 ir tā sauktie neprivatizētie dzīvokļi, kurus to īrniekiem ir tiesības atsavināt un iegūt savā īpašumā par tirgus cenu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā pašvaldība var rēķināties tikai ar 724 dzīvokļiem, no kuriem 94 ir īres namā Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9. Aptuveni ceturtā daļa no pašvaldības īpašumā esošajiem mājokļiem ir nelabiekārtoti. Rindā uz pašvaldības dzīvokli šobrīd ir 105 personas un ģimenes. «Teju katram, kas vēršas pie pašvaldības, lūdzot atbalstu dzīvokļa jautājumā, ir vairāk vai mazāk pamatotas vēlmes, kuras dzīvokļu komisija ne vienmēr var apmierināt, tādēļ katrs gadījums tiek rūpīgi izvērtēts,» norāda Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, uzsverot, ka pilsētas dzīvojamais fonds turpina strauji novecot, tādēļ valsts līmenī jāmeklē risinājumi, kā stimulēt jaunu mājokļu būvniecību arī ārpus Rīgas, jo šobrīd pašvaldības īpašumā nav neviena dzīvokļa ēkā, kas celta pēc 2000. gada.
Sarunā ar R.Vectirāni – plašāk par to, kādas šobrīd ir pašvaldības iespējas sniegt atbalstu mājokļa jautājumu risināšanā.
– Pirms trim gadiem pašvaldība pieņēma saistošos noteikumus, paredzot, ka uz pašvaldības dzīvokli var pretendēt arī noteiktu jomu augsti kvalificēti speciālisti. Kāda šobrīd ir šīs programmas bilance?
– Kopš programmas aizsākuma kvalificētiem speciālistiem esam izīrējuši 33 dzīvokļus. Visaktīvāk šo iespēju izmanto pedagogi, kuriem esam piešķīruši 20 dzīvokļus, bet atbalsts sniegts arī veselības aprūpes, sociālās aprūpes un policijas darbiniekiem. Kopumā šobrīd dienesta dzīvokļa statuss noteikts 38 mājokļiem, bet rindā uz piemērotu dzīves telpu gaida 15 kvalificēti speciālisti. Ne visus iesniegumus ar lūgumu piešķirt pašvaldības dzīvokli atzīstam par pamatotiem, jo prioritāri atbalstu sniedzam tiem speciālistiem, kuri uz Jelgavu pārceļas no citām Latvijas pilsētām vai novadiem. Cilvēkam, mainot dzīvesvietu, īpaši ar ģimeni un bērniem, objektīvi ir sarežģītāk atrisināt visus sadzīves jautājumus, jo jādomā ne tikai par mājvietu, bet arī par bērnu izglītības iestādi, interešu izglītības pulciņiem un daudzām citām lietām.
– Vai varam teikt, ka iespēja piešķirt pašvaldības dienesta dzīvokļus ir palīdzējusi pilsētai piesaistīt speciālistus?
– Atsevišķos gadījumos tas ir bijis risinājums. Piemēram, šādā veidā pedagogus izdevies piesaistīt Valsts ģimnāzijai un Spīdolas Valsts ģimnāzijai, pirmsskolas izglītības iestādēm, dzīvokļi piešķirti arī medmāsām un sociālajiem darbiniekiem, tomēr, lai runātu par plašāku speciālistu loku, kam varam piedāvāt dienesta dzīvokli, būtu jābūvē jauni pašvaldības īres nami. Diemžēl valsts vilcinās ar mājokļu būvniecības atbalsta programmu, lai gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija savās rekomendācijās Latvijai kā vienu no prioritāri risināmiem jautājumiem nevienlīdzības mazināšanai uzsvērusi tieši mājokļu pieejamību. Īres un mājokļu cenas neatbilst darba tirgū piedāvātajam atalgojumam. Visvairāk mums būtu nepieciešami 1–2 istabu dzīvokļi energoefektīvās ēkās – ar šādiem dzīvokļiem mēs varētu risināt gan sociālās palīdzības jautājumu, kur viens no izšķirīgajiem faktoriem ir maksa par apkuri, gan piesaistīt pilsētai nepieciešamos speciālistus.
– Cik un kādi dzīvokļi šobrīd ir pašvaldības īpašumā?
– Pašvaldības īpašumā šobrīd ir 1204 dzīvokļi, no kuriem 103 ir sociālā dzīvokļa statuss. 94 mājokļi, kuriem piemērots sociālā dzīvokļa statuss, atrodas pašvaldības īres namā Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9, kur īrniekiem jāizmanto koplietošanas virtuve. Tāpat jāņem vērā, ka 480 no 1204 pašvaldības dzīvokļiem ir tādi, kuri izīrēti līdz 2002. gadam, bet dažādu apsvērumu dēļ īrnieki tos nav privatizējuši, lai gan viņiem ir tiesības likumā noteiktā kārtībā tos atsavināt. Tāpat likums šobrīd neparedz iespēju pārtraukt terminētos īres līgumus pēc termiņa beigām, ja persona ir pildījusi visus īrnieka pienākumus, tādēļ dzīvokļi tiek atbrīvoti salīdzinoši reti, jo pat tad, kad pašvaldības dzīvokļa īrnieka materiālā situācija būtiski uzlabojas, cilvēks neatsakās no iespējas to īrēt.
– Viena no retajām pašvaldībām, kura jau ir uzbūvējusi divus jaunus pašvaldības īres namus, ir Valmiera, nosakot īres maksu kopā ar apsaimniekošanas izdevumiem 5,20 eiro par kvadrātmetru. Vai par šādu cenu Jelgavā būtu pieprasījums pēc pašvaldības īres dzīvokļiem?
– Valmiera paspēja realizēt šo projektu, vēl pirms valdība būtiski ierobežoja pašvaldību iespējas savu iniciatīvu īstenošanai aizņemties līdzekļus Valsts kasē. Ar šāda veida mājokļiem var uzrunāt kvalificētos speciālistus, kā arī cilvēkus, kuri ir gatavi maksāt par iespēju dzīvot sakārtotā vidē. Tomēr, lai risinātu sociālos jautājumus, šāda īres maksa ir par augstu. Pēc mūsu aprēķiniem, no jauna uzbūvētā pašvaldības īres namā, lai pakāpeniski segtu izmaksas, kas saistītas ar celtniecībai ņemto kredītu, īres cena varētu būt 3,50–4 eiro par kvadrātmetru.
– Ar kādām izmaksām jārēķinās pašvaldības dzīvokļu īrniekiem?
– Tiem īrniekiem, kuri dzīvo pašvaldības dzīvoklī bez tiesībām to atsavināt, īres maksa ir pielīdzināta apsaimniekošanas maksai, tāpat jāsedz komunālie maksājumi, nekustamā īpašuma nodoklis un zemes nomas maksa, ja dzīvojamā māja atrodas uz zemes, kura ir citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā. Savukārt tiem īrniekiem, kuriem ir tiesības atsavināt pašvaldības dzīvokli, papildus vēl jāsedz mājokļa amortizācijas maksājumi. Pārejas periodā – no 2019. gada 1. maija līdz 2020. gada 1. maijam – tie ir noteikti 50 procentu apmērā no aprēķinātās dzīvojamās mājas nolietojuma summas, bet pēc nākamā gada 1. maija šis maksājums tiks piemērots 100 procentu apmērā. Šāds lēmums tika pieņemts, lai mudinātu īrniekus privatizēt savu mājokli un uzņemties arī saistības par kapitālajiem ieguldījumiem ēkā, kurus iepriekš sedza pašvaldība. Tas ir stimulējis šo dzīvokļu īrniekus uzsākt atsavināšanas procesu, un līdz šim ir atsavināti 38 dzīvokļi, bet vēl vairāki pieteikumi saņemti izskatīšanai. Savukārt tiem, kas īrē mājokli ar sociālā dzīvokļa statusu, ir jāsedz viena trešdaļa no apsaimniekošanas maksas un maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.
– Kādā stāvoklī ir pašvaldības dzīvojamais fonds?
– Kopš 2016. gada remonts veikts 249 dzīvokļos, kopumā ieguldot 1,19 miljonus eiro. Šajā summā ietverti arī komunālie maksājumi remonta veikšanas laikā un citi ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītie izdevumi. Remontdarbi tiek veikti visos dzīvokļos pirms to izīrēšanas jaunam īrniekam. Diemžēl ne visi īrnieki pret pašvaldības dzīvokli attiecas saudzīgi, tādēļ remontdarbu izmaksas var būt no dažiem simtiem līdz pat desmit tūkstošiem eiro gadījumos, kad dzīvoklis pilnībā jāatjauno. Tādēļ esam pateicīgi visiem, kas ziņo pašvaldībai par situācijām, kad īrnieki neievēro īres līguma un sabiedriskās kārtības noteikumus. Šie dzīvokļi tiek uzraudzīti īpaši, un atkārtotu pārkāpumu gadījumā īres līgums tiek uzteikts.
– Pēc kādiem dzīvokļiem ir lielākais pieprasījums? Vai joprojām aktuāli ir nelabiekārtoti dzīvokļi, kuri bieži vien pat neatbilst mūsdienu prasībām un izpratnei par sociālo palīdzību?
– To iedzīvotāju vidū, kuri var pretendēt uz palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, joprojām populārākā izvēle ir 2–3 istabu nelabiekārtoti dzīvokļi, jo lielākā daļa pašvaldības labiekārtoto dzīvokļu atrodas nerenovētās mājās, kurās ir salīdzinoši augsti komunālie maksājumi, un tie neatbilst šo cilvēku maksātspējai. Situāciju nav mainījis arī tas, ka malkas vai cita cietā kurināmā iegāde ar katru gadu kļūst dārgāka, jo nelabiekārtotā dzīvoklī vienmēr ir izvēle nekurināt, savukārt mājā ar centralizēto apkuri šādas izvēles nav.
– Vai joprojām vērojama tendence, ka daļa pašvaldības dzīvokļu īrnieku uzkrāj parādus par komunālajiem maksājumiem?
– Situācija šajā ziņā ir mainījusies, jo šobrīd visus jaunos īres līgumus slēdzam tikai uz gadu un rūpīgi sekojam līdzi, kā tiek veikti maksājumi. Īrnieki kļuvuši disciplinētāki un atbildīgāk izturas pret savām saistībām. Protams, ir izņēmumi, kad īres līgums tiek uzteikts, vēl pirms izveidojušies nozīmīgi parādi. Taču, piemēram, pašvaldības īres namā Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9 šobrīd īrniekiem tikpat kā vairs nav parādu par komunālajiem pakalpojumiem. Pašvaldības Īpašuma pārvalde strādā ciešā sadarbībā ar SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» un sociālajiem dienestiem, gan apsekojot pašvaldības dzīvokļus, gan uzraugot maksājumu disciplīnu.
– Kāda šobrīd ir situācija ar pašvaldības īres namu Stacijas ielā 13, kuru deinstitucionalizācijas procesā bija plānots pielāgot cilvēkiem ar invaliditāti?
– Šis projekts sociālajā jomā pilsētai ir ļoti nozīmīgs, jo paredz ne tikai telpu pielāgošanu dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanai, bet arī izbūvēt sociālos grupu dzīvokļus personām ar invaliditāti, kuras šobrīd atrodas ilgstošās aprūpes iestādēs vai gaida rindā uz pašvaldības dzīvokli. Tāpat kā citu investīciju projektu realizācijai pašvaldība šī projekta īstenošanai bija ieplānojusi ņemt aizņēmumu Valsts kasē, bet valdība tādu iespēju noraidīja. Šobrīd turpinās pārrunas ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju par iespēju piešķirt finansējumu šī projekta realizācijai 2020. gadā.
UZZIŅAI
Likums «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» paredz, ka pašvaldības var definēt to speciālistu loku, kas drīkst pretendēt uz pašvaldības atbalstu mājokļa jautājumā, ja šīs profesijas atbilst pilsētas prioritārajām jomām. Atbilstoši Jelgavas pilsētas attīstības programmai uz pašvaldības dzīvokli Jelgavā var pretendēt šādu jomu pārstāvji: veselības aprūpe, izglītība, sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi, sabiedriskā kārtība un drošība, kultūra, sports, uzņēmējdarbība (kvalificēti speciālisti kokapstrādes, pārtikas, mašīnbūves, metālapstrādes, tūrisma un loģistikas jomā).
Saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtību pašvaldības atbalstu var saņemt:
• bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības;
• maznodrošinātas politiski represētas personas;
• trūcīgas un maznodrošinātas personas, kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;
• trūcīgas vai maznodrošinātas pensijas vecuma personas ar vai bez invaliditātes, kurām nav apgādnieku;
• trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu ar invaliditāti;
• no ieslodzījuma vietas atbrīvotas personas, ja nav iespējas atgriezties iepriekšējā mājoklī;
• stihisku nelaimju (ugunsgrēks, plūdi u.c.) gadījumos.
*Lai pretendētu uz pašvaldības palīdzību dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā, vismaz piecus gadus jābūt deklarētam Jelgavā un pārtraukums šo piecu gadu laikā nedrīkst būt ilgāks par četriem mēnešiem. Ja persona pretendē uz mājokli ar sociālā dzīvokļa statusu, Jelgavas pilsētā jābūt deklarētam vismaz trīs gadus.
25 °C,
4.4 m/s,
50.8 % 
25 °C,
4.4 m/s,
50.8 %