Visās Latvijas pašvaldībās būs nepieciešams būtiski samazināt darba algu fondu, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» atklāja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. «Grūtāk klāsies tajās pašvaldībās, kurās cilvēki masveidā zaudēs darbu,» sacīja Jaunsleinis, gan atturoties prognozēt, kurus reģionus krīze varētu skart vissmagāk.
www.jelgavasvestnesis.lv
Šodien pulksten 9 visu Latvijas pašvaldību vadītāji tiksies, lai pārrunātu Latvijas valdības sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko valūtas fondu (SVF) par aizņēmuma saņemšanu izvirzītās prasības, jo SVF pieprasa arī valdības vienošanos ar pašvaldībām, sacīja Jaunsleinis. Viņš gan aicināja cilvēkus nezaudēt optimismu. «Daudzi atceras 90.gadus, kad inflācija bija lielāka un ekonomiskā situācija vēl smagāka,» atgādināja Jaunsleinis. «Cilvēkiem jāmēģina izvērtēt savas prioritātes un ar izpratni jāizturas vienam pret otru.» Jaunsleinis arī norādīja, ka patlaban pašvaldību svarīgākais uzdevums ir stimulēt uzņēmējdarbību, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetā.
Šodien valdība lems par Latvijas makroekonomikas stabilizācijas programmu, kas ir noteicošā sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko valūtas fondu (SVF) par aizņēmuma saņemšanu, un jau šovakar to plānots iesniegt Saeimā. «Patlaban strādājam pie tā, lai šodien valdībā varētu skatīt ekonomikas stabilizācijas programmu,» šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, norādot, ka ir saņemta nodomu vēstule no EK, SVF un Zviedrijas valdības, un ministri strādā pie saviem skaitļiem, kuri tiks pārrunāti valdības sēdes laikā.
Bičevskis pauda cerību, ka šovakar ekonomikas stabilizācijas plāns tiks iesniegts Saeimā, lai rīt par to deputāti varētu diskutēt komisijās, bet jau ceturtdien parlaments to varētu pieņemt. Bičevskis gan atturējās nosaukt iespējamā aizņēmuma apjomu, norādot, ka tas tiks publiskots pēc valdības savstarpējās vienošanās un SVF nepārprotamas piekrišanas. Valdības sēdes laikā plānots pārrunāt arī izmaiņas nodokļu paketē, sacīja Bičevskis.
Darbā pie Latvijas makroekonomikas stabilizācijas programmas tiek lemts par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu līdz 21% pašreizējo 18% vietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Tāpat tiek plānots dubultot samazināto PVN likmi – no 5% līdz 10%, turklāt saruktu preču un pakalpojumu apjoms, kam piemēro šo likmi. Līdz ES prasībām tiktu palielināts arī akcīzes nodoklis degvielai. Paralēli tiek plānota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju samazināšana no pašreizējiem 25%. Valdības aprēķini liecinot, ka tādējādi kopējais nodokļu slogs valstī varētu samazināties.
Latvija jau vakar noslēdza pamatsarunas ar EK, SVF un Zviedrijas valdību par Latvijas makroekonomikas stabilizācijas programmu. Pušu nodomu vēstule varētu tikt parakstīts jau šodien, un pēc tam tiks publiskoti arī Latvijas aizņēmuma apjomi, iepriekš informēja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC).
Kā informēja Finanšu ministrijā, patlaban Latvijas valdība plāno saņemt finansējumu no EK un SVF, taču papildus iespējams arī divpusējais finanšu atbalsts no atsevišķām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kura koordinators varētu būt Zviedrijas valdība. Zviedrijas iesaistīšanās šajās sarunās skaidrojama ar to, ka šīs valsts interesēs ir stabilizēt finanšu situāciju visā Skandināvijas un Baltijas valstu reģionā, jo lielu daļu no Zviedrijas uzņēmumu tirgus veido tieši Baltijas valstis.
Premjers iepriekš informēja, ka valdība rosinās būtisku nākamā gada valsts budžeta samazinājumu 600 miljonu latu apmērā. Vērtējot esošo ekonomikas situāciju, nākamā gada budžeta deficīts varētu būt tuvu 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja premjers. Pēc viņa teiktā, kopumā būs jālemj par aptuveni 700 miljonu latu izmaiņām nākamā gada budžetā.
Valdība plāno, ka tai izdosies papildus iegūt 100 miljonus latu, jo «būs nežēlīgs plāns patēriņa nodokļiem attiecībā uz pazeminātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm».
www.leta.lv