Daudzviet pasaulē augsta līmeņa sportistus uztur valsts un sports ir viņu darbs, bet pie mums valsts atbalsts ir tik niecīgs, ka sportistiem un treneriem pašiem nākas meklēt finansējumu. Iespējams, tādēļ kopš 2008. gada, kad Pekinas olimpiskajās spēlēs startēja Andrejs Dūda, neviens jelgavnieks nav kvalificējies olimpiādei. Turklāt Andrejs to sasniedza jau tad, kad bija pārcēlies uz dzīvi ASV, kur strādāja, lai nodrošinātu iespēju trenēties atbilstošos apstākļos.
Lai gan tas nav pašvaldības pienākums, Jelgavas pilsētas pašvaldība savu iespēju robežās augstu sasniegumu sportistus atbalsta. Pērn pašvaldība augstu sasniegumu sportam atvēlēja 38 000 latu, šogad tam atvēlēti ap 30 000 latu. «Tomēr gribu uzsvērt, ka pašvaldības uzdevums ir palīdzēt sportistiem, kam ir potenciāls iekļūt kādā no Olimpiskās vienības sastāviem, nevis uzturēt šos sportistus,» tā Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis, piebilstot, ka iekļūšana vienībā nozīmē vismaz kaut kādu valsts atbalstu. Viņaprāt, šobrīd potenciālie olimpieši Jelgavā ir daiļslidotāja Alīna Fjodorova un sieviešu kērlinga komanda, kas mēģinās tikt uz Sočiem 2014. gadā, savukārt uz Brazīliju 2016. gadā varētu kandidēt cīkstonis Alberts Jurčenko, BMX braucējs Kristens Krīgers un airētāji Gatis Pranks un Marks Ozolinkevičs.
Alīna Fjodorova, daiļslidošana: gadā nepieciešami 10 000 eiro Lai sasniegtu augstākus rezultātus, sportisti nereti pilnveidojas un pat savu karjeru veido ārzemēs. Jelgavas Ledus sporta skolas (JLSS) audzēkne un perspektīvā daiļslidotāja Alīna Fjodorova nometnes aizvada Sanktpēterburgā. «Vispirms jau, ja kaut kas neiet vai neveicas, ļoti palīdz vides maiņa. Tur ir halle ar diviem laukumiem, speciālisti ar pasaules vārdu, sportisti ar pasaules vārdu un tituliem, tradīcijas, augstas klases medicīnas kabineti, uz daiļslidošanu orientēti fiziskās sagatavotības speciālisti. Jā, tur ir citas iespējas, bet tas viss maksā. Pat tad, ja Alīna nolemtu pārcelties uz Krieviju, viņa tur būtu svešiniece – tur valsts savus sportistus atbalsta, bet viņai par visu būtu jāmaksā pašai,» stāsta treneris Andrejs Brovenko. Viņš spriež, ka minimālā summa, kas nepieciešama gadā, lai sportiste varētu pienācīgi sagatavoties, ir 10 000 eiro.
Treneris atzīst, ka Alīnu nedaudz atbalsta Latvijas Slidošanas asociācija – pērn tika piešķirti ap tūkstoš latiem vasaras treniņiem un ap 1200 – ziemas treniņiem, kā arī apmaksāta dalība divos junioru «Grand Prix» posmos. Tomēr jūtamāks esot atbalsts no JLSS. «Tā ir pavisam cita attieksme,» uzsver treneris. Piemēram, šosezon skola nodrošināja Alīnai dalību divās starptautiskās sacensībās, kas bija nepieciešamas «punktu medībām», lai kvalificētos ziemas olimpiskajām spēlēm. Arī par treniņiem un inventāru – slidām, tērpiem – nav jāmaksā. Piemēram, pēdējās sezonas Alīnai nepieciešami divi pāri slidu, bet viens pāris maksā ap 1200 eiro. «Ja gribam tikt uz olimpiādi, pasaules čempionātā, kas notiks martā Kanādā, jāiekļūst starp 24 labākajām. Bet, lai tiktu uz pasaules čempionātu, jāizpilda normatīvi – gan īsajā, gan izvēles programmā jāsavāc noteikts skaits punktu kādās no starptautiski atzītām sacensībām,» skaidro treneris, piebilstot – līdz ar starptautiskās federācijas lēmumu minimālais punktu skaits tika samazināts, un tos Alīna ieguva Eiropas čempionātā. Tiesa, ir arī otra iespēja kvalificēties Sočiem – septembrī īpašās sacensībās tiks izspēlētas vēl sešas vietas uz olimpiādi valstīm, kas nebūs tikušas uz olimpiādi pēc pasaules čempionāta.
Būtiski ir arī tas, ka sportistei tuvojas lūzuma vecums, kad jāizvēlas, ar ko saistīt savu nākotni. «Alīnai tuvojas 18 un parādās domas, kāpēc viņa to dara, vai vispār ir jēga turpināt,» atzīst Alīnas treneris, norādot, ka lielākoties jau šīs pārdomas rodas naudas dēļ. Arī īpaši nopelnīt šajā sporta veidā nevar – Eiropas un pasaules čempionātos naudas balvas sāk piešķirt no 12. vietas un uz augšu, turklāt 12. vietai tā esot ap 1000 dolāriem pirms nodokļiem. «Alīna pērn debitēja Eiropas čempionātā un izcīnīja 16. vietu. Mums jau tas ir ļoti labs sasniegums. Iekļūšana divpadsmitniekā pagaidām ir ļoti augsts uzstādījums,» tā treneris. Jāpiebilst, ka šogad Alīna Eiropas čempionātā ieguva 26. vietu.
Latvijas Slidošanas asociācija atzīst, ka A.Fjodorovas 2012. gada panākumi Eiropas čempionātā ir Latvijai nozīmīgi, bet to, vai sportiste no asociācijas saņēmusi atbalstu, nekomentē.
Gatis Pranks, kanoe airētājs: gadā nepieciešami 10 000 latu Savu sporta veidu par hobiju sauc smaiļotāji un kanoe airētāji, jo ne Eiropas, ne pasaules mēroga sacensībās naudas balvas piešķirtas netiek. Tomēr tieši mūsu airētājiem tikai nedaudz pietrūka, lai tiktu uz Londonas olimpiskajām spēlēm. «Neskatoties uz to, šogad neiekļuvu arī Olimpiskajā vienībā. Paliku pirmais aiz svītras. Patiesībā pietrūka dalībnieku skaits Eiropas čempionātā, jo pie mums rēķina nevis sportista iegūto vietu, bet apdzītos dalībniekus,» nedaudz ar ironiju stāsta kanoe airētājs Gatis Pranks. 2011. gadā viņš bijis Olimpiskajā vienībā un saņēmis vismaz nelielu atbalstu, galvenokārt vitamīnu un medicīnas pakalpojumu veidā.
Neskatoties uz grūto situāciju, Gatis joprojām trenējas un, ja negadīsies kas ārkārtējs, ir gatavs cīnīties par vietu uz Brazīlijas olimpiskajām spēlēm 2016. gadā. Gata trenere Lelde Laure norāda, ka pasaulē labākie airētāji ir tieši Gata vecumā (viņam ir 26 gadi), tikai viņiem, protams, ir citi apstākļi un nosacījumi. L.Laure vērtē, ka Gatim gadā būtu nepieciešami ap 10 000 latu: vitamīniem – 1350, inventāram – 1800 (laivai – 1600, airim – 200), vienai pavasara nometnei siltajās zemēs (bet būtu nepieciešamas divas) – 1000, startam vienā Pasaules kausa posmā (kopā ir četri) – 600, startam Eiropas čempionātā – 600, startam pasaules čempionātā – 700, startiem vietējās sacensībās un ikdienas treniņiem – ap 200 latu. «Un es te nemaz nerēķinu naudu, par ko viņam dzīvot un ēst,» tā trenere. Pats Gatis stāsta, ka dzīvo kopā ar draudzeni vecāku īpašumā, abi studē un strādā divos darbos, kopā nopelnot knapi 500 latus. «Lielāko atbalstu man sniedz trenere un viņas vīrs, kuram ir privāts bizness. Piemēram, viņš mūs pats ar busu maijā veda uz olimpiādes atlases sacensībām Polijā. Domāju, ka par to naudu, ko viņš mūsos iegulda, cits pāris mēnešu gadā mierīgi varētu atpūsties Kanāriju salās,» spriež sportists. Trenere norāda, ka šīs izmaksas ir tikai vienam sportistam, bet pie viņas trenējas vairāki perspektīvi jaunieši: Antons Knesis, Marks Ozolinkevičs, Karīna Laure, Elīna Ēdole. Līdz 25 gadu vecumam sportists var būt BJSS audzēknis, bet sporta skola nosedz tikai dalību Latvijas mēroga sacensībās. Runājot par Gati, trenere saka: «Gati mans vīrs atbalsta tāpēc, ka redz: viņš var. Tāpēc šajā ciklā līdz Brazīlijai ir jāsaspringst. Nevar būt tā, ka esam tik tuvu un netiekam uz olimpiādi.»
Latvijas Kanoe federācija informē, ka 2012. gadā tai nebija iespēju finansiāli atbalstīt sportistus, piešķirot konkrētu naudas summu. Par iespējām 2013. gadā tiks lemts martā pēc federācijas budžeta apstiprināšanas.
Alberts Jurčenko, brīvā cīņa: gadā nepieciešami 9000 lati Alberts Jurčenko ir viens no diviem Jelgavas sportistiem, kuri šogad iekļauti Olimpiskajā vienībā – viņš iekļuvis jaunatnes sastāvā. Alberts sevi apliecināja, debitējot Eiropas un pasaules čempionātos, – Eiropā viņam 5. vieta, bet pasaulē 17. Viņa treneris Vladislavs Smirnovs stāsta, ka šogad, lai Albertam nodrošinātu atbilstošu treniņu procesu, būtu nepieciešami 9000 lati. «Alberts ir talantīgs, bet, lai talantu attīstītu, nepieciešama nauda. Latvijā viņam savā vecuma un svara grupā nav pretinieku – Latvijas meistarsacīkstēs viņš visus uzvarēja ar vienu roku –, tāpēc nepieciešamas treniņnometnes ar pretiniekiem, kas spēcīgāki par viņu. Ar šo naudu pietiktu daļai sacensību un treniņnometnēm, bet tas nenosegtu visas vajadzības,» tā treneris. Viņš stāsta, ka daudzi Latvijas cīkstoņi trenējas Dagestānā – arī Londonas olimpietis Armands Zvirbulis jau astoņus gadus trenējoties un dzīvojot tur, un tikai tāpēc tika uz olimpiskajām spēlēm, kur gan zaudēja ceturtdaļfinālā. Arī Albertam šogad ieplānota viena nometne Dagestānā, Eiropas čempionāts Melnkalnē un pasaules čempionāts Serbijā.
A.Jurčenko šogad 1600 latus piešķīra Olimpiskā komiteja, atbalstu solījusi arī Latvijas Cīņas federācija, vēl – pašvaldības piešķirtais finansējums, bet pārējais jāmeklē pašiem. «Piemēram, viena biļete uz Dagestānu maksā ap 350 latu. Esmu sarunājis, ka Alberts tur dzīvos skolas internātā, būs arī bezmaksas ēdināšana, bet pēc tam viņu sportisti brauks pie mums uz nometni un par viņiem maksāšu es,» treneris neslēpj, ka lielākā izdevumu daļa gulstas uz viņu, turklāt uz sacensībām un nometnēm sportists brauc nevis viens, bet kopā ar treneri. Protams, iespēju robežās atbalsta arī Alberta ģimene. Sporta veida federācija to, vai A.Jurčenko saņems atbalstu, nekomentē, norādot, ka sportista finansiālo situāciju vislabāk pārzina viņa treneris.
Kristens Krīgers, BMX braucējs: gadā nepieciešami 9000 lati Viens no perspektīvajiem jaunajiem sportistiem Jelgavā ir BMX braucējs Kristens Krīgers, kurš gan šobrīd mācās un dzīvo Valmierā, kur trenējas pie divkārtējā olimpiskā čempiona Māra Štromberga trenera Ivo Lakuča. Sportista mamma Ināra Krīgere stāsta, ka Kristens iekļauts Olimpiskās vienības jauniešu sastāvā un šogad saņēmis 2060 latus, bet pārējais finansējums jāsedz vecākiem. «Saņēmām no trenera tāmi – tā ir ap 9000 latu. Un tur ir tikai treniņnometnes un sacensības, kurās Kristenam jāpiedalās – 12 Eiropas čempionāta kārtas un pasaules čempionāts,» tā viņa, norādot, ka sponsorus atrast ir grūti un pārsvarā nostrādā tikai pazīšanās. Viņa rēķina, ka viens sponsors vidēji atvēl 500 – 700 latus. Ļoti nopietns atspaids ģimenei ir tas, ka Kristens iekļuvis Amerikas kluba «Free Agent» komandā un viņam nav pašam jāpērk velosipēds un pārējais aprīkojums. «Patiesībā šis ir pirmais gads, kad mums nav jāpērk velosipēds,» norāda Kristena mamma, piebilstot, ka velosipēds maksā ap 1000 latu. Sportista tuvākais mērķis ir piedalīties Pasaules jaunatnes olimpiādē 2014. gadā.
Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica, foto no personīgā arhīva
24.5 °C,
3.1 m/s,
38.2 % 
24.5 °C,
3.1 m/s,
38.2 %