Kultūra

Šodien, 25. aprīlī, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā svinīgās noskaņās pasniegta atjaunotā Spertālu balva un atklāta izstāde «Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai – 100».

Scenogrāfam, pasteļgleznotājam un Latvijas Mākslas akadēmijas
profesoram Edvīnam Kalneniekam par mūža ieguldījumu scenogrāfijā
pasniegta Arvīda un Margas Spertālu balva, kura šogad atjaunota pēc
A.Spertāla mazdēla Ginta Strēļa ierosinājuma. Dāvāt pateicības
vārdus par 52 gadu ilgu sadarbību ar Ādolfa Alunāna Jelgavas
teātri, balvas pasniegšanas brīdī devās Ā.Alunāna teātra direktors
Arvīds Matisons. Balvas saņēmējs tikmēr atzina, ka jūtas
pagodināts, taču pārsteigts. «Tas ir liels pārsteigums, un ir
sajūta, ka mani sajaukuši ar kādu aktieri,» smejas E.Kalnenieks,
piebilstot, ka tas ir ļoti liels gods – saņemt šādu balvu. Savukārt
rotkalis Gints Strēlis skaidroja, ka balva jeb pasniegtā figūra
veidota, iedvesmojoties no Margas Spertāles lellēm, kuras būs
apskatāmas izstādē.

Pasākuma ievada daļā Ģederta Eliasa muzeja direktores vietniece
darbā ar sabiedrību Marija Kaupere teica, ka komanda, kurā darbojās
gan muzeja darbinieki, gan kolēģi un jomas speciālisti no citiem
muzejiem un iestādēm, vienoja spēkus un zināšanas kopīgam
mērķim – mākslas atdzimšanai, kura spēj uzrunāt arī bez vārdiem, –
teātrim. «Izstādes tā vai citādi saistās ar teātri,» tā M.Kaupere,
piebilstot, ka šis bijis ilgs un grūts gatavošanās posms divu gadu
garumā. Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš
papildināja, ka veidot galeriju un pētīt cilvēkus, kuri ir saistīti
ar Jelgavu, ir ļoti būtiski. «Simtgadē vēlamies dāvināt laika ratu
par notikumiem, tādēļ turpināsim stāstu par cilvēkiem, kuri
veidojuši Latviju. Tie, kuri nezina savu vēsturi, nevar runāt par
nākotni,» uzsvēra A.Rāviņš.

Pēc daudziem pateicības vārdiem Mārim Brancim un daudziem citiem
pasākuma organizatoriem un palīgiem, ar Jelgavas teātra gonga
skaņām, kas kādreiz pildījis teātra zvana funkciju, pasākuma viesi
tika aicināti uz izstādi.

Izstādē akcents likts uz profesionālo Jelgavas Latviešu teātri
20. gadsimta 20. līdz 30. gados. Šajā laikā Spertālu
profesionalitāte cēla teātra izrāžu māksliniecisko līmeni, ļaujot
konkurēt ar Latvijas labākajiem teātriem. Izstādē par A.Spertāla
dekorācijām var spriest no skicēm un izrāžu maketiem. Izstādē varēs
apskatīt, piemēram, 1955. gadā iestudētās Rūdolfa Blaumaņa lugas
«Skroderdienas Silmačos» skices, par šo izrādi ekspozīcijā vēstīs
arī M.Spertāles radītie tērpi Antas Klints atveidotajai Pindacīšai
un Antonijai, ko spēlēja E.Radziņa. Būs redzami arī A.Spertāla
portreti, kas zīmēti ar grafītu vai ogli, un daudzas gleznas, kur
attēlota vecā Jelgava un Vircava. Izstādē būs skatāms arī 1940.
gadā gleznotais «Stērstu Andreja portrets» un «Teodora Zaļkalna
portrets». Muzeja informācija liecina, ka 1937. gadā A.Spertāls
saņēmis arī Kultūras fonda prēmiju par gleznu «Meitēns».

Savukārt Margas Spertāles kostīmu veikumu apliecina Jelgavas
teātra izrādēm zīmētie kostīmu meti, Rakstniecības un mūzikas
muzejā saglabātie tērpu oriģināli – Elzas Radziņas leģendārais
Žoržas Sandas tērps, kas tapis 1969. gada iestudējumam «Vasara
Noānā», un Veras Singajevskas greznā veste Jelgavas teātra izrādei
«Izlietais trauks». Mūža pēdējos gadu desmitos M.Spertāle darināja
lelles ar dramatisko un baleta izrāžu personāžu tērpiem, un jāsaka,
ka izstādē tās guvušas īpaši lielu interesi. Jāpiebilst, ka
iejusties teātra atmosfērā palīdz fotogrāfijas, kurās iemūžināti
Arvīda un Margas Spertālu personīgās dzīves mirkļi un skati no
Jelgavas teātra izrādēm.

Ar paldies vārdiem īpaši sveikti arī Spertālu ģimenes locekļi,
kuri ieradušies uz izstādes atklāšanu – vecākā meita Asja Strēle un
viņas dēls Gints Strēlis, jaunākā meita Lelde Bindere un viņas dēli
Einārs un Māris Binderi.

Jāpiebilst, ka Margas un Arvīda Spertālu piemiņas pasākumi
turpināsies visu gadu, turpmāk iepazīstinot jelgavniekus ar filmu
«Pa Spertālu ceļu».

Izstāde būs apskatāma līdz 4. jūnijam.

Foto: Austris Auziņš