Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija kopā ar sadarbības partneriem aicina pārvadātājus 24. martā rīkot brīdinājuma protesta akciju, samazinot izpildīto reisu skaitu reģionālajos pārvadājumos par 50%, tādējādi atspoguļojot reālo situāciju sabiedriskajā transportā pēc finansējuma samazinājuma.
Šāds aicinājums pieņemts Pasažieru pārvadātāju asociācijas ārkārtas paplašinātajā valdes sēdē.
Aicinājumu parakstījis asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Juris Kalniņš.
Saskaņā ar iespējamo šī gada valsts budžeta finansējuma samazinājumu sabiedrisko transporta pakalpojumu sniedzējiem par 12,2 miljoniem latu un plānoto samazinājumu 2012. gadā par 14,6 miljoniem latu tiek radīti reāli draudi nozares sagraušanai, kā dēļ iedzīvotājiem netiks nodrošināti pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi, teikts asociācijas aicinājumā.
Pagaidām autopārvadātāji lēmuši protestēt vienu dienu, bet, ja finansējums tikšot samazināts, šāds pārvadājumu grafiks, par 50% mazāk reisu, būšot visu atlikušo gadu, un tas nozīmēšot, ka iedzīvotāji nevarēs tikt ne uz skolu, ne darbu. Pārvadātāji uzskata, ka valdībai publiski jāparāda, kādas būs sekas pieņemtajam lēmumam, jo, «kamēr neapstāsies satiksme, nesapratīs».
Arodbiedrības pārstāvis Kalniņš norādīja, ka protesti vēl būs, jo, samazinot naudu pārvadātājiem, nāksies darbiniekiem samazināt algas, kā arī lielu daļu atlaist.
Pārvadātāji arī uzsvēra, ja tomēr finansējums tiks samazināts par trīs miljoniem latu mazāk, tā nebūs izeja no situācijas, jo jau ar līdz šim piešķirto finansējumu gada pirmos mēnešus nākas strādāt ar zaudējumiem, un tas nozīmējot, ka aptuveni no oktobra pārvadātājiem beigšoties gan «sociālā spilvena nauda», gan dotācijas, un pagaidām neesot skaidrs, ko darīt gada nogalē. Pakalpojuma pašizmaksu paaugstinot arī augstās degvielas cenas.
Salkazanovs skaidroja, ka 24. marts izvēlēts, jo šajā dienā Tērvetē notiek asociācijas pilnsapulce, kur tiek apstiprināts tās budžets. Turklāt desmit dienas iepriekš autoostas jābrīdina par atceltajiem reisiem, jo tad tiek sākta autobusu biļešu iepriekšpārdošana. Laicīgi tikšot informēti arī pasažieri.
Rīgu un citas republikas pakļautības pilsētas šī brīdinājuma protesta akcija neskars.
Tālākā nākotnē pārvadātāji aicināja asociāciju domāt par tiesvedību Eiropas Kopienas tiesā, jo «valdība nepilda ES regulas». Valsts kā pasūtītājs noslēdzot ilgtermiņa līgumus ar pārvadātājiem un tos pēc tam pārkāpjot. Šeit esot jārunā par kompensācijām.
Sabiedrisko transporta pakalpojumu sniedzēju gada apgrozījums esot 200 miljoni latu, un šajā nozarē strādājot 11 000 darbinieku. 54 miljonus latu gadā pārvadātāji samaksājot nodokļos valsts budžetā.
Kā ziņots, Autotransporta direkcija (ATD) pašvaldībām un satiksmes ministram sūtītajā vēstulē norādījusi, ka jau patlaban, 2011. gadā, sabiedriskajam transportam nepietiek 3,6 miljonu latu. Ja atbalstu samazina vēl par trīs miljoniem latu, tad pilnībā tiek paralizēta sabiedriskā transporta sistēma. Proti, cilvēki nevarēs nokļūt darba vietā, izglītības un ārstniecības iestādēs. ATD aprēķinājusi – būs jāslēdz visa dīzeļvilcienu kustība Latvijā, izņemot maršrutu Rīga-Sigulda un divas reizes dienā uz Lugažiem, bet elektrovilcienu reisu skaits samazināsies par 2%. Tas slikti ietekmēs arī kravu pārvadājumu un tranzīta nozari kopumā, jo kravu pārvadātājiem tiks palielinātas dzelzceļa infrastruktūras maksas, kas novedīs pie kravu pārvadājumu tarifu pieauguma un pārvadājumu apjoma samazinājuma.
ATD savos secinājumos satiksmes ministram norāda – no autoostu likvidēšanas var ietaupīt 200 000 latu, tomēr šāda rīcība var radīt haosu pasažieru apkalpošanā. Ja cels biļešu cenu, tad valstij būs lielāki izdevumi, jo tai ir jākompensē zaudējumi pārvadājumu firmām.
Direkcija arī secina, ka iespējams pārskatīt braukšanas atlaides sociāli mazāk aizsargātu pasažieru kategorijām, tomēr tad netiks ievērotas starptautiskās normas par invalīdu integrēšanu sabiedrībā un pieejamas vides nodrošināšanu.
Sīkāk skaidrojot sekas, ATD norāda – jau agrāk veiktais samazinājums nozīmē, ka šogad starppilsētu nozīmes maršrutos būs jāslēdz apmēram 235 reisi, bet reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos 570 reisi. Reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā tiks nodrošināts pilsētu un galvaspilsētas savienojums ar sabiedrisko transportu četras līdz sešas reizes dienā, bet citu pilsētu savienojums ar galvaspilsētu divas līdz četras reizes dienā. Transports starp novadu pilsētām tiks nodrošināts tikai pa vienai reizei dienā katrā virzienā.
LETA
9.2 °C,
3.8 m/s,
58.9 % 
9.2 °C,
3.8 m/s,
58.9 %