Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma jauno Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas nosaka dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašnieku, kā arī māju pārvaldnieku un apsaimniekotāju tiesības un pienākumus. Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldē atzīst, ka šis likums valstī gaidīts piecus gadus un labi, ka tas beidzot ir pieņemts, jo tas precizēs namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību.
Anna Afanasjeva
Likums stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī un attieksies uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu neatkarīgi no tā, kas ir mājas īpašnieks un kāda ir tās platība.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kā skaidro Saeimas preses dienests, paredz, ka mājas īpašniekam un pārvaldniekam būs jānoslēdz mājas pārvaldīšanas līgums. Tas saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu būs jāslēdz arī privatizēto dzīvokļu īpašniekiem. Spēkā esošie māju pārvaldīšanas līgumi līdz 2011.gada 31.decembrim būs jāsaskaņo ar jaunā likuma noteikumiem, lai nodrošinātu vienveidīgu māju pārvaldīšanu.
Ikvienai dzīvojamai mājai līdz 2011.gada 31.decembrim būs jāiekārto mājas lieta, kurā atradīsies mājas pamatdokumenti – zemesgrāmatu un dzīvokļa īpašuma inventarizācijas akti, mājai piesaistītā zemesgabala robežu plāns un līgums par piesaistītā zemesgabala lietošanu. Tāpat lietā glabāsies mājas īpašnieka, valsts dzīvojamās mājas valdītāju un dzīvokļu īpašnieku saraksts un mājas tehniskā pase, kā arī ar pārvaldīšanu saistītie dokumenti – mājas pārvaldīšanas līgums, dzīvokļu īpašnieku izveidoto biedrību, kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību statūti, mājas īpašnieka pieņemtie lēmumi un citi dokumenti. Mājas lieta glabāsies pie mājas īpašnieka, bet, ja mājai būs vairāki īpašnieki,– pie mājas pārvaldnieka.
Mājas īpašniekam būs pienākums nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kas aptver arī obligāti veicamos pasākumus, tostarp energoefektivitātes minimālo prasību nodrošināšanu. Minimālās mājas siltumnoturības prasības, kā arī renovācijas un rekonstrukcijas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Likums ieviesīs dzīvojamās mājas pārvaldnieka amatu, kas būs kā starpnieks starp mājas vai privatizētā dzīvokļa īpašnieku un apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju. Daudzdzīvokļu mājas pārvaldniekam būs nepieciešama profesionālā izglītība, un viņam būs jāreģistrējas. Ja nams netiks pienācīgi apsaimniekots, piemēram, radīs draudus iedzīvotāju dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai videi, attiecīgā pašvaldība varēs iecelt norīkoto pārvaldnieku.
Mūsu pilsētā lielākā apsaimniekotāja, SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) valdes loceklis Juris Vidžis teic, ka apsaimniekotāji šo likumu gaidījuši piecus gadus. Aicināts izteikt savu viedokli, viņš klāsta, ka likuma pieņemšana ir svarīga no vairākiem aspektiem. Proti, tā precizēs savstarpējo kārtību un attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldniekiem, to tiesības un pienākumus. Būtiski, ka akts izskaudīs no nozares populistiskas firmas, kas piedāvā visu iespējamo, bet beigās ne par ko neatbild. Divu gadu laikā pēc tam, kad likums būs stājies spēkā, katrai mājai būs nepieciešams savs profesionāls pārvaldnieks. J.Vidžis vērtē, ka šis pārejas laiks ir pietiekams kvalifikācijas iegūšanai.
NĪP pilnvarojuma līgumi par mājas pārvaldīšanu noslēgti ar 75 procentiem daudzdzīvokļu māju, kuru apsaimniekošanu uzņēmums veic. Ar ceturto daļu attiecības nav sakārtotas. Likums situāciju mainīs. Atšķirībā no dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekotāji līdz šim nevarēja atteikties no kādas mājas apsaimniekošanas. Tagad tas būs iespējams.
2.2 °C,
3.4 m/s,
87.2 % 
2.2 °C,
3.4 m/s,
87.2 %