Lai noturētu vietējās produkcijas augsto līmeni, Latvijā būtu nepieciešams ieviest valsts standartu pārtikas kvalitātei, intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits.
«Ne visu atrisinās paši ražotāji. Ir jābūt arī valsts institūcijām, kas izrāda interesi. Par piemēru varu minēt Franciju, kur ir neskaitāmi vīnu nosaukumi, kas ir valsts aizsargāti. Tas nav tādēļ, ka valsts gribētu tikai aizstāvēt patērētāju, kas vēlas būt pārliecināts, ka vīns tapis Francijā un tas ir augstas kvalitātes. Valsts vēlas aizsargāt savu tradīciju, Francijas vārdu vīna tirgū. Valsts piespiež pašmāju ražotājus būt līmenī,» sacīja Šmits.
Kā piemēru viņš minēja «Rīgas šprotes», par kuru standartu vienojušies seši uzņēmumi, bet nozarē darbojas kopumā 24.
Šmits arī norādīja, ka padomju laikā valsts standarti, kas noteica receptūras un ražošanas tehnoloģijas, jau bijuši, un pie šādiem valsts standartiem būtu nepieciešams atgriezties.
«Valstij ir jāuzņemas iniciatīva un, maksimāli uzklausot nozari, jārīkojas tā, lai būtu apmierināti patērētāji, kam ir skaidrība par konkrētu produktu kvalitāti,» sacīja Šmits.
Viņš nenoliedza, ka standartu noteikšana faktiski nozīmētu augstākas kvalitātes prasības un līdz ar to arī lielākas izmaksas ražotājiem, tomēr, «filosofiski atbildot – mums tik daudz nav jārūpējas par to, cik maksā produkts, kā par to, lai cilvēkiem būtu vairāk naudas, lai to nopirktu».
Latvija ir mazs tirgus, un objektīvi šeit cenas nekad nebūs zemākas kā, piemēram, Krievijā, Polijā vai kādā citā lielā tirgū. Latvijā cenas vienmēr būs nedaudz augstākas, jo izmaksas ir lielākas, taču, ja naudas ir daudz, var pirkt dārgāku pārtiku.
LETA
8.6 °C,
0.8 m/s,
93.5 % 
8.6 °C,
0.8 m/s,
93.5 %