Februāra diskusijā ar saimnieciski aktīviem cilvēkiem un uzņēmējiem pašvaldības speciālisti runāja arī par tūrisma attīstības iespējām un atgādināja par ES struktūrfondu naudas piesaistes iespējām.
Anna Afanasjeva
Saimnieciski domājoši cilvēki, kas nepieder pie tūrisma nozares, atzina, ka šajā jomā mūsu uzņēmēji lielākoties izvēlējušies vieglāko ceļu – proti, izejošo, nevis ieejošo tūrismu. Organizēt tūrisma grupas uz ārvalstīm ir vienkāršāk, nekā nodarboties ar ārvalstu tūristu piesaisti. Tāpat nozarei traucē, ka pie mums atšķirībā no ārvalstīm starp tūrisma un virknes citu pakalpojumu nozaru uzņēmējiem vispār nav izveidojusies sadarbība vai arī tā ir nepietiekamā līmenī. Tāpat jāņem vērā, ka līdzenajā Zemgalē, kas neizceļas ar saistošu reljefu, jāiegulda krietni vairāk līdzekļu un izdomas, lai sasniegtu rezultātu.
No pašvaldības ar aktivitātēm tūrisma attīstībā iepazīstināja Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes projektu vadītāja Liene Rulle. Nozarei uzmanību pievērst sāka pirms sešiem gadiem ar darba grupas izveidi, kas sāka ar problēmu izpēti un risinājumu meklējumiem. Tā izstrādāja arī attīstības vadlīnijas. Pirms četriem gadiem tika izveidota Zemgales tūrisma attīstības biedrība. Pašvaldības pārstāve iepazīstināja ar nozares projektiem. Daļa no tiem piederējuši pie t.s. «mīkstajiem», kas taustāmu labumu nav devuši. Nozares stipro un vājo pušu analīze liecina, ka mūsu pilsētas plusi ir kultūrvēsturiskie objekti, kā arī Lielupes un Driksas ūdeņi, kas gan ne tuvu nav apgūti. Tāpat Jelgavā ir viens no zemākajiem viesu mītņu un apkalpoto viesu skaita rādītājiem, ir nepietiekoša Tūrisma informācijas centra kapacitāte, par pilsētu trūkst tūrisma informācijas svešvalodās. Nozarei raksturīga arī pieprasījuma sezonalitāte.
Nozares interesentiem paveras iespējas jaunu tūrisma pakalpojumu attīstībā un esošo dažādošanā, tāpat Lielupes piemērošanā ūdens un aktīvā tūrisma vajadzībām. Tāpat paveras iespējas kultūras tūrisma attīstībā, savukārt ar veselības nostiprināšanu saistītās ārstnieciskās, rekreatīvās, SPA u.tml. iespējas vispār nav attīstītas.
L.Rulle ar tūrismu saistīto uzņēmēju uzmanību vērsa uz to, ka šī gada nogalē interesentiem būs pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums kultūras, aktīvā, veselības un rekreatīvā tūrisma produktu attīstībai. Savukārt pilsētai piegulošajās platībās varēs pretendēt uz EFLA finansējumu. Nākammēnes sadarbībā ar pašvaldību projektus varēs iesniegt arī pārrobežu sadarbības programmai, kur kā partneri darbojas zviedri, somi un igauņi.
No pašvaldības iesniegtajiem projektiem paredzēts rekonstruēt Svētās Trīsvienības baznīcas torni. Tajā atradīsies Tūrisma informācijas centrs, skatu laukums un kafejnīca.
Savukārt Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs informēja, ka tuvāko mēnešu laikā varētu sākt darboties uzņēmēju konsultāciju centrs.
5.7 °C,
4.5 m/s,
90.9 % 
5.7 °C,
4.5 m/s,
90.9 %