Šodien Jelgavā aizvadīts ikgadējais vides monitorings, pārbaudot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem, senioriem, jaunajām māmiņām un citām personām ar īpašām vajadzībām sešos sabiedriskos objektos pilsētas centrā un Pārlielupē. Eksperti secina, ka situācija jaunajos objektos ir krietni labāka – biežāk tiek ievērotas prasības un domāts par vides pieejamības niansēm, taču izvēlētie risinājumi daudzviet nav praktiski.
Vides monitoringu pilsētā organizē Jelgavas Sociālo lietu pārvalde un Sabiedrības integrācijas pārvalde sadarbībā ar vides pieejamības ekspertiem un citiem vērtētājiem. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Rehabilitācijas nodaļas vadītāja Irina Bančuka stāsta, ka piedalīties vides monitoringā ik gadu tiek aicināti arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, piemēram, šogad tajā piedalījās Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas «Zvaigzne» vadītāja Dzintra Saulkalne un Jelgavas Invalīdu biedrības pārstāve Vanda Egle. Objektus vērtēja vides pieejamības eksperti Kārlis Rūba un Ilze Makarova-Makaronoka, kura ir arī Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālās organizācijas vadītāja.
Eksperti šodien apmeklēja bankas «Citadele» Jelgavas filiāli, kas šovasar no Raiņa ielas pārcelta uz Mātera ielu, Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālo struktūrvienību, «Stankus doktorātu», kā arī trīs tirdzniecības centrus Pārlielupē – «Rio», «Pērnava» un «RAF centru». Objektu vērtēšana sākās jau no ārpuses, pārbaudot, vai ir padomāts par invalīdu stāvlaukumu un vai cilvēks ratiņkrēslā patstāvīgi var iekļūt ēkā. Īpaši pielāgots stāvlaukums bija pie visiem tirdzniecības centriem, taču pie pārējiem objektiem par invalīdu stāvlaukumu padomāts nebija.
Apsekojot bankas «Citadele» filiāli, eksperti pozitīvi novērtēja pārrunu telpas, kur cilvēks ratiņkrēslā var ne vien ērti iekļūt, bet arī piebraukt pie galda un pilnvērtīgi piedalīties sarunā. Arī piekļūšanai konsultantu galdiem eksperti šķēršļus nesaskatīja. «Mūsu filiālē nav rindu regulatora – katru klientu sagaida mūsu darbinieks, noskaidro, kas viņu interesē, un novirza tālāk, tādēļ mēs esam mobili un varam reaģēt, ja cilvēkam ir nepieciešama palīdzība,» skaidroja bankas «Citadele» Jelgavas filiāles pārvaldniece Liene Jegorova. Vides pieejamības eksperts ratiņkrēslā K.Rūba novērtēja arī filiālē izvietotā bankomāta pieejamību, atzīstot, ka to var ērti izmantot arī cilvēks ratiņkrēslā. Eksperti ieteica bankas pārstāvjiem padomāt par automātisko durvju ierīkošanu, jo pašreizējās ir gana smagas. «Cilvēkiem ar kustību traucējumiem bieži vien vāji strādā roku motorika – tādā gadījumā cilvēks nevarēs patstāvīgi iekļūt bankā,» papildina I.Makarova-Makaronoka.
Savukārt Valsts probācijas dienesta Jelgavas teritoriālajā struktūrvienībā cilvēks ratiņkrēslā nemaz nevar iekļūt, jo pie ieejas iestādē nav izveidots panduss. Probācijas speciāliste Kristīne Veisa skaidroja, ka šī nav iestāde, kur cilvēks var nejauši iemaldīties, tādēļ klienti ar kustību traucējumiem jau iepriekš tiek brīdināti, ka tikšanās notiks Jelgavas pensionāru biedrības telpās, kas atrodas ēkas otrā pusē, kur izveidots panduss. Apsekojot probācijas dienesta telpas, vides eksperti ieteica padomāt par kontrastu telpu noformējumā. Proti, iestādes gaiteņa tonis saplūst ar durvju toni, un cilvēkam ar redzes traucējumiem ir grūtības atrast durvis. Tāpat tika norādīts uz slikti pārredzamiem uzrakstiem un nepieciešamību marķēt pakāpienus – līdzīgs trūkums tika novērots arī citos objektos. Eksperti ieteica ar spilgtu krāsu marķēt pirmo un pēdējo pakāpienu.
Gan «Stankus doktorātā», gan arī tirdzniecības centros «Rio» un «Pērnava» tika novērota pandusa neatbilstība prasībām. Vides pieejamības eksperti skaidro, ka pandusa kāpuma attiecība pret augstumu un garumu nedrīkst pārsniegt 1:20, proti, ja pandusa pacēlums ir viens metrs, skrejceļam jābūt 20 metrus garam. Bet panduss, pa kuru cilvēks ar kustību traucējumiem var nokļūt «Rio» centra 2. stāvā, ir gan stāvs, gan arī, ņemot vērā tā lielo garumu, nav izveidoti atpūtas laukumi. Bet pandusa segums atgādina grants ceļu, ko būtībā cilvēks ratiņkrēslā vai māmiņa ar ratiņiem nevar izmantot. Pozitīvs piemērs «Rio» centrā bija Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) kiosks, kura lodziņš izveidots pieejamā līmenī, un cilvēks ratiņkrēslā var ērti komunicēt ar NĪP darbinieku.
Tāpat «Rio» un «RAF centra» pārstāvjiem vides pieejamības eksperti ieteica padomāt par tirdzniecības vietām, kas atrodas aiz stiklotām sienām, redzamību, aplīmējot tās ar kādām uzlīmēm vai kā citādi marķējot, lai cilvēks ar redzes traucējumiem nesavainotos, cenšoties iekļūt veikalā.
Visu šodien izvērtēto vietu pārstāvji, kuri piedalījās monitoringā, uzklausīja ekspertu ieteikumus un solīja padomāt par risinājumiem. Arī vides pieejamības eksperti atzīst, ka iestāžu pārstāvji un uzņēmēji arvien vairāk ieklausās ieteikumos un cenšas pielāgot vidi, taču neslēpj, ka ne vienmēr izvēlētie risinājumi ir praktiski. «Vides pieejamības ekspertu ir būtiski piesaistīt projekta izstrādes gaitā, nevis tad, kad viss jau ir uzcelts. Labot nepilnības ir daudz sarežģītāk un dārgāk,» tā I.Makarova-Makaronoka.
Jāpiebilst, ka apsekoto objektu pārstāvji tiks aicināti uz sanāksmi, lai uzklausītu ekspertu ieteikumus.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»