Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad īpaši aktīvi turpināja uzraudzīt transportlīdzekļu tirdzniecības jomu un tas ļāvis būtiski ierobežot nelegālo tirgu šajā nozarē. Salīdzinājumā ar 2017. gada pirmo pusgadu, šajā pašā laika periodā 2018. gadā budžeta ieņēmumi palielinājušies par 7,4 miljoniem eiro, norāda VID pārstāve Aļona Zandere.
VID norāda, ka lielā mērā tas saistīts ar Valsts ieņēmuma dienesta organizētajiem kontroles pasākumiem, kā arī dažādām kampaņām, sadarbojoties ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Latvijas Auto asociāciju.
Transportlīdzekļu tirgus uzraudzības jomā VID aktīvi ir strādājis trīs virzienos. Pirmajā pusgadā veiktas 100 tematiskās pārbaudes lietoto automobiļu tirgotājiem. Šajās pārbaudēs tikai divos gadījumos netika konstatēti pārkāpumi. Izplatītākie pārkāpumi bijuši saistīti ar nepilnībām grāmatvedības reģistros, piemēram, nepareizi aprēķināti nodokļi no darba algām, kā arī ar iespēju izsekot tirdzniecības darījumus. Lielākajā daļā gadījumu VID ievēroja «konsultē vispirms» principu un komersanti nepilnības novērsa, bet pārējos gadījumos tika piemērots naudas sods. Sešiem komersantiem saimnieciskā darbība tika apturēta.
Virziens, pie kā VID intensīvi strādāja pirmajā pusgadā, bija arī auto reģistrācijai iesniegto dokumentu pārbaudes. VID darbinieki CSDD transportlīdzekļu reģistrācijas vietās veica klātienes dokumentu pārbaudes. To nolūks bija saprast, vai tiešām fiziska persona automašīnu ārvalstīs ir iegādājusies un ievedusi pati. Daudzos gadījumos tirgotājs, kas veica nelegālu komercdarbību, pārdodot no ārvalstīm ievestus auto, piespieda pircēju reģistrācijā CSDD norādīt, ka auto ir ievedis pats klients. VID pārbaudīja 127 personu iesniegtos dokumentus – 24 gadījumos auto reģistrācija tika atteikta.
Jāpiebilst, ka kopš pērnā gada valstī stājies spēkā auto atsavināšanas lieguma likums. Tas nozīmē, ka juridiskai personai reģistrējot auto, Valsts ieņēmumu dienestam ir dotas 15 dienas laika, lai veiktu risku analīzi un pārliecinātos, vai nav saskatāmi PVN izkrāpšanas riski. Šogad pirmajos sešos mēnešos VID veica 1086 padziļinātās riska analīzes un 96 gadījumos tika lemts par lieguma pagarināšanu, jo tika konstatēti pārkāpumi.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva