Šodien, 2. jūlijā, stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 pantā «Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana», kas autovadītājiem nosaka daudz bargākus sodus par būtisku ātruma pārsniegšanu. Bet jāuzsver, ka atšķirībā no iepriekšējās redakcijas atsevišķi izdalīta minimāla ātruma pārsniegšana – ja atļautais braukšanas ātrums pārsniegts līdz 10 kilometriem stundā, autovadītājam izsaka tikai brīdinājumu. Taču jebkurš lielāks atļautā braukšanas ātruma pārsniegums no šodienas tiks sodīts bargāk – maksimālais sods var sasniegt 680 eiro un atņemtas tiesības uz vienu gadu.
www.jelgavasvestnesis.lv
Nupat aizvadīto Līgo svētku statistika Zemgalē liecināja, ka neviens autovadītājs nav pieķerts alkohola reibumā, taču ātrumpārkāpēju mūsu novadā bija visvairāk, salīdzinot ar pārējo Latviju. Arī ikdienā autovadītāju, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, ir daudz. Policijas statistika liecina, ka 2014. gadā Jelgavā tika sastādīti 3318 administratīvā pārkāpuma protokoli par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, 2015. gadā – jau 1659 protokoli.
Diferencēti apskatot policijas statistikas datus, jāsecina, ka visvairāk autovadītāju Jelgavā ātrumu pārsniedz līdz 20 kilometriem stundā: pērn tādu bija 2396, šogad – 1183. Taču netrūkst arī šoferu, kas atļauto ātrumu pārsniedz būtiski – tā pagājušajā gadā no 21 līdz 30 kilometriem stundā atļauto ātrumu pārsniedza 726 autovadītāji, no 31 līdz 40 kilometriem stundā – 146 vadītāji, no 41 līdz 50 kilometriem stundā – 34 vadītāji, no 51 līdz 60 kilometriem stundā – astoņi vadītāji, arī tādi, kas atļauto braukšanas ātrumu pārsniedza vairāk nekā par 60 kilometriem stundā, bija astoņi.
Viedokļi par jaunajiem sodiem ir dažādi.
«Vēl vakar kāds pilsētai cauri brauca ar 120 kilometriem stundā»
Aivars Putniņš, Jelgavas ceļu policijas priekšnieks:
«Ja jau Saeima šādus grozījumus pieņēmusi, tad noteikti tas darīts ar cerību, ka situācija mainīsies uz labu. Protams, grūti prognozēt, kā bargākus sodus uztvers autovadītāji, to parādīs tikai laiks. Ja godīgi, pēc pieredzes varu teikt, ka šoferi ļoti slikti pārzina likumus. Visbiežāk tas ir apmēram tādā līmenī – ja pārkāpšu ātrumu par 10 kilometriem stundā, man nekas īpašs nedraud, ja par 20 kilometriem stundā, tad neliels sodiņš būs. Bet precīzi to, kas un kā, zina tikai retais šoferis. Vai soda lielums kaut ko maina? Ikviens taču tāpat zina, ka pārkāpt noteikumus nav labi… Pagāja apmēram pusotrs gads pēc tam, kad tika pieņemti bargie sodi par braukšanu reibumā, dodot iespēju sodīt dzērājšoferus ar administratīvo arestu, un šoferi pierada… Jā, sākumā šķita, ka tas tiešām ir labs instruments, dzērājšoferu skaits būtiski saruka, bija nepieņemama tā sajūta par iespējamo administratīvo arestu, bet izrādījās, ka tas nav uz ilgu laiku.
Manuprāt, būtiskāk par soda apmēru šoferus baida soda neizbēgamība. Kas notiek uz Rīgas šosejas pie Branku krustojuma? Bija tādas avārijas, tik bīstama vieta, bet tagad uzlikts fotoradars un šoferi pēkšņi brauc kā dievi – ātruma pārkāpumu praktiski nav! Kāpēc? Tāpēc, ka viņi apzinās – ja pārkāpšu, sods būs neizbēgams, bet citviet vēl ir izredzes, ka policijas nebūs, nepieķers. Diemžēl pagaidām manā rīcībā nav informācijas par to, ka tuvākajā laikā mūsu pusē paredzēts uzstādīt vēl kādu fotoradaru, arī policijas rīcībā šobrīd nav pārvietojamā fotoradara.
Ja es teikšu, ka kopumā situācija uz ceļiem uzlabojas, nonākšu pretrunā pats ar sevi – jāatzīst, ka ir periodi, kad statistika liecina par pozitīvu tendenci, bet ir arī melnās svītras, kad pat man nolaižas rokas. Vēl vakar policija pieķēra kādu šoferi, kurš Jelgavai cauri brauca ar 120 kilometriem stundā atļauto 50 vietā!
Ne jau sodi vai policija ir tas, kas var mainīt braukšanas kultūru uz Latvijas ceļiem – satiksmes organizācija un sabiedrības domāšana ir tā, kas var novērst problēmas uz ceļiem. Grozījumi likumā un bargāki sodi policijas darbu jau nemaina – nebūs tā, ka šodien jau no paša rīta rīkosim reidus, lai kādu sodītu pēc jaunās kārtības: strādāsim tā, kā strādājām, tikai uzliktais sods pārkāpējam būs lielāks.»
«Skaties un brīnies, ko viņš tajā krustojumā dara!»
Dainis Strautmanis, SIA «Jelgavas taksometru serviss» taksists:
«Pats gan tiešām cenšos ievērot atļauto braukšanas ātrumu, bet esmu tikai cilvēks – arī es esmu pārkāpis noteikumus, taču, neskatoties uz to, uzskatu, ka bargāki sodi ir vajadzīgi. Var jau steigties, bet saprāta robežās! Var jau braukt ar 160 kilometriem stundā, bet tad vispirms mūsu valstī ir jāizbūvē ceļi, pa kuriem var braukt ar tādu ātrumu. Iespējams, dažam labam pārkāpējam nav lielas atšķirības, cik maksāt – 50 vai 200 eiro, tāpēc vēl efektīvāk, manuprāt, ir tiesību noņemšana uz laiku par būtisku ātruma pārsniegšanu.
Man šofera stāžs ir gadi 30, bet kopš 2001. gada strādāju par taksistu. Jāatzīst, ka kopumā braukšanas kultūra uzlabojas. Ja atceros, kas notika 90. gados, tad tagad tādus brīnumus reti var redzēt. Es gribētu uzsvērt, ka policijai vairāk uzmanības vajadzētu pievērst ne tikai skrējējiem, bet arī tiem, kas aizkavē satiksmes plūsmu. Cik nav redzēts, ka pilsētā kāds tev pa priekšu čunčina ar 35 kilometriem stundā un vienlaikus lūpas krāso vai telefonu baksta. Tas jau arī rada tās bīstamās situācija: ko dara aizmugurējais? – sāk nervozēt, mētāties pa joslām, pārkāpt noteikumus. Viss ir savstarpēji saistīts. Nenoliegšu, arī es mēdzu pacelt telefonu, sēžot pie stūres, taču es neatbildu uz telefona zvaniem brīdī, kad esmu krustojumā, nogriežos pa kreisi. Bet tādu šoferu jau netrūkst – skaties un brīnies, ko viņš tajā krustojumā dara!
Taču kopumā es gribu uzteikt mūsu ceļu policistus – man pa šiem gadiem nav nācies piedzīvot, ka viņu vienīgā vēlme būtu kādu bargi sodīt. Cilvēki vienkārši dara savu darbu! Un es apzinos: ja esmu ko pārkāpis, pašam vien par to būs jāatbild. Dažreiz grēkoju un jostu neuzlieku – pats vainīgs! Bet ir jau tā, ka visu dienu iekšā un ārā no mašīnas jākāpj… Bet nu es jau arī skatos – ja klients jāved pa Lielo ielu, tad diezin vai tur policija stāvēs un par to jostu sodīs, taču, ja būs jānogriežas pie CSDD, tad varbūtība ir daudz lielāka, tāpēc jostu uzlieku.
Vēl viena nianse, kas, manuprāt, pilsētā var vedināt uz noteikumu pārkāpšanu, ir lielais luksoforu skaits. Es saprotu, ka grib, kā labāk un smukāk, bet visa pasaule sen jau brauc pa apļiem, bet mēs – pa luksoforiem. Un kas notiek – es pie viena stāvu, pie otra sarkanais, pie trešā, bet pie ceturtā es vairs negribu gaidīt… Tā jau arī tās situācijas rodas. Bet aplis ir nepārtraukta kustība, kas ļautu no tā izvairīties. Ja esmu visu dienu braukājis pa pilsētu, nobraucot 70 kilometrus, un dienas beigās paskatos, ka mans vidējais ātrums ir 20 kilometri stundā, tad…»
«Ar laiku ātruma izjūta zūd»
Raimonds Seleckis, SIA «Jelgavas autobusu parks» 2014. gada labākais šoferis:
«Bargāki sodi ir vajadzīgi. Ko rāda policijas statistika? – avārijas, cilvēki sitas nost, un tas viss visbiežāk ir tieši ātruma dēļ. Ja godīgi, tad pats pat neatceros, kad esmu sodīts par ātruma pārsniegšanu – mana 27 gadu šofera stāža laikā tas ir gan bijis, bet pēdējā reize tiešām bija ļoti sen, jo uzskatu sevi par apzinīgu autovadītāju.
Visbiežāk tiem, kuri ātrumu pārsniedz, tas vienkārši ir braukšanas stils, viņu ikdiena. Gribas ticēt, ka kādu laiku bargie sodi atturēs vismaz no būtiskas ātruma pārsniegšanas, bet, kā mēs zinām, ar laiku ātruma izjūta zūd un piesardzība arī.
Taču pēc savas pieredzes varu teikt, ka kopumā braukšanas kultūra uz ceļiem pamazām, bet uzlabojas. Es pat kā autobusa šoferis nevarētu teikt, ka bieži jūtu agresīvu braukšanu uz ielām – tad jau drīzāk velobraucēji mēdz būt pārdrošāki un pārgalvīgāki par autovadītājiem.»
Foto: no JV un A.Tomašūna arhīva
1.3 °C,
2.8 m/s,
88.9 % 
1.3 °C,
2.8 m/s,
88.9 %