Pēc neliela pārtraukuma pilsētā atsākušās sacensības starp skolām – mācību gada beigās, summējot rezultātus, tiek noteikta sportiskākā skola. «Bet mēs gribam iet tālāk un panākt, lai arī skolas mēroga aktivitātes ir nosacījums, kas tiek ņemts vērā, nosakot sportiskāko un aktīvāko skolu,» norāda pilsētas Sporta metodiskās apvienības vadītājs Andris Lukss.
Ilze Knusle-Jankevica
Vispirms, lai noskaidrotu, kāda šobrīd ir situācija pilsētas skolās, tiks veikta skolu apsekošana. «Sākot ar novembri, Sporta metodiskā apvienība apmeklēs skolas, lai noskaidrotu, ar kādiem sporta veidiem tajās nodarbojas, kādas klašu grupas tiek aptvertas, kādi sporta pasākumi notiek, kādas netradicionālās metodes tiek izmantotas,» stāsta A.Lukss. Šī informācija ir nepieciešama, lai tālāk plānotu skolu sporta dzīvi un sacensības, kuru primārais mērķis ir vedināt jauniešus uz aktīvu dzīvesveidu. «Ja godīgi, pēdējos gados skolēnu interese par sportu mazinās, īpaši tas attiecināms uz bērniem, kas dzimuši 90. gadu otrajā pusē. Ir dators, internets un citi piedāvājumi, kas no skolēna neprasa lielu piepūli,» tā metodiskās apvienības vadītājs. Tiesa, pēdējos gados dzimušie bērni ir ļoti aktīvi un kustīgi, un tas ļauj cerēt, ka ar laiku interese par sportu atkal augs – jau tagad vairāki sporta klubi un skolas aicina bērnus sportot un apgūt iemaņas, sākot no četru gadu vecuma.
Sacensības trīs līmeņos Šobrīd valstī skolēnu sacensības notiek trīs līmeņos – pilsētas, reģiona, valsts. Pilsētas līmenī skolēni sacenšas futbolā, basketbolā, volejbolā, tautas bumbā, krosā, stafetēs, peldēšanā, vieglatlētikā. No šī mācību gada klāt nācis arī florbols. Tālāk seko jau reģiona līmenis, kurā tiekas skolēni no Jelgavas, Ozolnieku, Bauskas, Tukuma, Vecumnieku, Kandavas, Dobeles novada un Jelgavas pilsētas. Savukārt valsts mēroga sacensībās atlases kritēriji ir dažādi – citās sacensībās kvalificējas reģiona uzvarētāji, bet citās var piedalīties ikviens.
Jelgavas skolu skolēni esošo sistēmu vērtē pozitīvi – starpskolu sacensības veicina ne tikai sportošanu, bet arī lokālpatriotismu, jo daudziem skolēniem ir ļoti svarīgi pārstāvēt skolu un celt tās prestižu. Tāpat tā ir iespēja iepazīties ar vienaudžiem no citām skolām un vienlaikus arī interesanti pavadīt laiku.
Māca arī skolotājus «Skolotāja loma, lai bērni sportotu, ir milzīga,» lēš A.Lukss. Tieši tāpēc metodiskā apvienība uzmanību pievērš arī pedagogu izglītošanai. Piemēram, oktobra beigās Jelgavas pilsētas un novada, Ozolnieku novada un Šauļu pedagogi apgūs futbola vingrinājumus, ko speciāli izstrādājis futbola klubs «Jelgava». «Arī ar citiem sporta klubiem sāksim sarunas par to, lai viņu treneri izstrādā vingrojumus dažādām klašu grupām elektroniskā formātā, tomēr būtiski ir, lai vingrinājumus demonstrē attiecīgā vecuma bērni, nevis pieaugušie, jo tie ir domāti skolēniem,» tā Sporta metodiskās apvienības vadītājs. «Valsts standarts prasa, lai bērniem māca vingrinājumus no sporta spēlēm, nevis sagatavo tā, lai viņi prastu spēlēt šīs spēles,» skaidro A.Lukss, piebilstot, ka visgrūtāk apgūstamā spēle ir volejbols, bet futbolu, basketbolu, handbolu iemācīt ir vieglāk, jo tur nav nepieciešamas specifiskas prasmes. Līdz ar to rodas duāla situācija – sporta stundās skolēni spēles neapgūst, bet skolai jāpiedalās dažādās sacensībās. Kā lai nokomplektē komandu un iemāca skolēniem darboties komandā?
Pulciņš vai sporta skola? Šobrīd ir divas iespējas – apmeklēt ārpusklašu pulciņus vai trenēties sporta skolā vai klubā. Jelgavā speciālistu domas dalās, ko darīt ar šiem pulciņiem, lai tas būtu pareizāk. Viens scenārijs ir saglabāt pulciņus skolā sporta skolotāja vadībā. Otrs – pulciņu darbu skolās organizē sporta skolas speciālisti, tā nodrošinot atlasi sporta skolu grupām, bet tas liegtu iespēju sportot virknei bērnu, kas nevēlas ar sportu nodarboties profesionāli, bet dara to tikai sava prieka pēc un lai iemācītos ko jaunu. Tad ir svarīgi atrisināt jautājumu par sporta skolotāju atalgojumu – skolotājs arī ārpus stundām rīko skolas sacensības, komplektē un gatavo komandas, ved bērnus uz sacensībām un mājās, kopj un labo sporta inventāru.
Aktīvie starpbrīži Lai mudinātu jauniešus nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, A.Lukss plāno ieviest skolās tā saucamos aktīvos starpbrīžus. Lai to īstenotu, nepieciešams piemeklēt inventāru, piemēram, florbola nūjas, futbola un basketbola bumbas, lecamauklas, jo laukumi pie skolām lielākoties ir, jāsavelk līnijas lēkšanai, varbūt jāiekar virves. «Ideju aizguvu pieredzes apmaiņas braucienā Somijas pilsētā Oulu, kaut gan arī citās valstīs un pat Latvijā tas nav nekāds jaunums – pagājušā gadsimta 70. – 80. gados jau kas līdzīgs bija,» stāsta A.Lukss. Viņš norāda, ka īpaši svarīgas fiziskās aktivitātes ir pirmo sešu klašu skolēniem neatkarīgi no skolas novirziena. Tiesa, lai sportot būtu droši, vajadzētu arī dežurantu, kura uzraudzībā aktivitātes notiek. «Šādi aktīvie starpbrīži ne tikai mudinātu skolēnus izkustēties un sportot, bet arī norūdītu viņus un radinātu nebaidīties no vēsa, mitra laika,» piebilst A.Lukss.
Foto: Ivars Veiliņš
1.6 °C,
4.2 m/s,
90.2 % 
1.6 °C,
4.2 m/s,
90.2 %