Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) prognoze par salīdzinoši zemā saslimstības ar gripu līmeņa iespējamām straujām izmaiņām pilsētā jeb klusumu pirms vētras ir piepildījusies – pēdējās nedēļas laikā Jelgavā ir četrkāršojies gripas slimnieku skaits, tādējādi krietni pārsniedzot epidēmijas līmeni.
Arturs Neikšāns
Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) prognoze par salīdzinoši zemā saslimstības ar gripu līmeņa iespējamām straujām izmaiņām pilsētā jeb klusumu pirms vētras ir piepildījusies – pēdējās nedēļas laikā Jelgavā ir četrkāršojies gripas slimnieku skaits, tādējādi krietni pārsniedzot epidēmijas līmeni. Kā portālam www.jelgavasvestnesis.lv atklāj SVA Zemgales reģionālās filiāles Infekcijas slimību epidemioloģijas daļas vadītāja Elvīra Brūvere, Jelgavā vienas nedēļas laikā ļoti strauji pieaudzis slimojošo ar gripu skaits, vidēji sasniedzot 258 cilvēkus uz 100 000 iedzīvotājiem, taču nevarēja prognozēt, vai gripas izplatība turpinās pieaugt. SVA Zemgales reģionālā filiāle par epidēmijas sliekšņa pārsniegšanu ir jau informējusi Jelgavas domi un Jelgavas slimnīcu.
Neskatoties uz gripas epidēmiju, pirmsskolu un skolu apmeklējums saglabājies iepriekšējā līmenī un pat nedaudz pieaudzis. Kā teic E.Brūvere, vislielākā saslimstība ir novērojama bērniem vecuma grupā līdz 4 gadiem, kā arī vecumā no 5 līdz 14 gadiem. Pagājušonedēļ Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes apmeklējuši 64% bērnu, savukārt Jelgavas skolās vidējais apmeklējums ir 92.5%.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza papildina, ka pēdējā laikā pirmsskolu izglītības iestāžu apmeklējuma skaits ir satraucoši zems, bet skolas galvenokārt kavē jaunāko klašu skolēni. «Lāčuku» otrdien neapmeklēja 60.7% bērnu, bet «Saulītes rakarus» un «Pīlādzīti» – turpat puse. Savukārt no skolām viszemākais apmeklējums reģistrēts Jelgavas Amatu vidusskolā, kur uz stundām neieradās 21.6% skolēnu. Jelgavas speciālo internātpamatskolu kavējuši 18.2% bērnu, Jelgavas speciālo pamatskolu – 16.8%, bet citās skolās šie rādītāji ir zemāki.
Kas ir jāzina par gripu?
Gripa parasti sākas pēkšņi un tās simptomi ir galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu «laušanas sajūta», aizlikts deguns bez iesnām un sauss klepus. Ar gripu var inficēties, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slima cilvēka deguna un rīkles sekrēti.
Lai izvairītos no saslimšanas ar gripu un citām elpceļu infekcijām, eksperti iesaka cilvēkiem izvairīties no cieša kontakta ar slimniekiem, kā arī bieži mazgāt rokas, īpaši pēc klepošanas vai šķaudīšanas. Ja tomēr ir gadījies saslimt, lai ierobežotu infekcijas tālāku izplatīšanos, nav ieteicams doties uz darbu vai skolu, bet gan sazināties ar savu ģimenes ārstu un palikt mājās, kā arī ierobežot kontaktus ar citiem cilvēkiem.
Klepojot vai šķaudot, degunu un muti var aizsegt ar vienreizējās lietošanas salveti, pēc lietošanas to izmetot. Ar gripu slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, uzņemt daudz šķidruma, izvairīties no alkohola un tabakas lietošanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai.
Vakcinācija ir visefektīvākais gripas profilakses līdzeklis. Vakcīnas sastāvā ietverta aizsardzība pret attiecīgajā gripas sezonā prognozētajiem A un B tipa gripas vīrusiem. Lai izvairītos no smagām gripas komplikācijām, vakcinācija ir īpaši rekomendējama bērniem no sešiem mēnešiem līdz divu gadu vecumam, pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām un cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem. E.Brūvere norāda, ka ikviens iedzīvotājs to var saņemt pie sava ģimenes ārsta, kā arī jebkurā poliklīnikā.
0.9 °C,
6.8 m/s,
96.2 % 
0.9 °C,
6.8 m/s,
96.2 %