4.6 °C, 3 m/s, 96.3 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraPakāpeniski atgriežas savā pilsētā
Pakāpeniski atgriežas savā pilsētā
02/05/2009

Tā varētu teikt par jelgavnieci, dziedātāju un skolotāju Ritu Stauni, kura daļai klausītāju kļuva pazīstama pēc Noras Bumbieres fonda rīkotā konkursa, bet vēl lielākai daļai – pēc šova «Latvijas zelta talanti 2», kurā meitene tika līdz pusfinālam, bet, pēc žūrijas vērtējuma, iekļūšanai finālā viņu «iegāzusi» izvēlētā dziesma. Taču tas Ritai neliek apstāties, jo jau šobrīd zināms, ka viņa uzstāsies Noras Bumbieres fonda rīkotajos koncertos, kā arī strādās, lai klausītāji viņas balsi dzirdētu arvien biežāk.

Ritma Gaidamoviča

Tā varētu teikt par jelgavnieci,
dziedātāju un skolotāju Ritu Stauni, kura daļai klausītāju kļuva
pazīstama pēc Noras Bumbieres fonda rīkotā konkursa, bet vēl
lielākai daļai – pēc šova «Latvijas zelta talanti 2», kurā meitene
tika līdz pusfinālam, bet, pēc žūrijas vērtējuma, iekļūšanai finālā
viņu «iegāzusi» izvēlētā dziesma. Taču tas Ritai neliek apstāties,
jo jau šobrīd zināms, ka viņa uzstāsies Noras Bumbieres fonda
rīkotajos koncertos, kā arī strādās, lai klausītāji viņas balsi
dzirdētu arvien biežāk.

 

«Cik sevi no mazām dienām atceros, domāju, ka
būšu slavena dziedātāja un visi mani pazīs, ka tas būs mans darbs,
hobijs un dzīve. Šķiet, ka bērnības dienu sapnis lēnām piepildās,
kaut arī sāku kā pianiste un akadēmiskās mūzikas dziedātāja,
turklāt skolotāji centās iegalvot, ka estrādes mūzika nekad nebūs
mans lauciņš. To, ka mūzika ir mans aicinājums, sapratu jau sen,
tikai nebija skaidrs, kādas īsti dziesmas ir manējās. Vienu brīdi
pati dziedāju, vēlāk divus gadus vadīju Jelgavas Svētās Annas
katedrāles kori, vēl pirms tam Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskās
baznīcas kori, bet brīvajā laikā palīdzēju citiem ar dažādām kora
partijām. Taču pērn pavasarī nolēmu, ka vēlos atkal pievērsties
solo dziedāšanai. Tagad domāju, ka tas jāturpina,» par savu dzīvi
un mūziku stāsta Rita. Patiesais atspēriens, lai atkal pievērstos
solo, bijis tieši Noras Bumbieres fonda konkurss, par kuru Ritai
pastāstījusi vecmāmiņa, mudinot mazmeitu iet un dziedāt. «Pēdējā
brīdī pieteicos, pamēģināju, tiku finālā. Beigās pat ieguvu pirmo
vietu! Vēlāk startēju «Dziesma manai paaudzei» Alūksnē un ieguvu
«Grand prix». Tas deva apliecinājumu, ka ne tikai man patīk un
šķiet, ka sanāk, bet arī citi novērtē un reizē pasaka, kas nesanāk,
un tas ir tāds virzītājspēks,» atzīst Rita.

 

«Kad sāku mācīt, beidzot sapratu lietas,
ko mācīja man»

«Teikšu godīgi – vienu brīdi biju aizbraukusi
prom no Jelgavas, bet nu jau ar darbiem esmu atgriezusies, tā teikt
– lēnām atgriežos savā pilsētā. Savulaik domāju, ka gribu uz
lielpilsētu – Rīgu. Jauna dzīve, lielas iespējas, taču beigās
sapratu, ka no tā lieluma un pūļa es ļoti ātri nogurstu un īstenībā
mīlu savu pilsētu. Jelgava – te viss notiek, te ir tik ļoti mājīgi!
Šķiet, nu apzināti atgriežos mājās,» atzīst Rita.

Šobrīd Rita ne tikai pati dzied, bet ir pedagoģe
vokālajā studijā «Solo» un māca dziedāt jelgavniekus no sešiem
gadiem. «Mācīt dziedāt citiem ir interesanti. Kad sāku to darīt
Jāņa baznīcā, beidzot sapratu lietas, ko skolotāja mācīja man: ka
mute jāver šādi vaļā, jāelpo tā un ne citādāk. Tad, kad sāc mācīt
citiem, mājās analizē un mēģini pats izdarīt secinājumus, kā tas
notiek un kāpēc. Ar pieaugušajiem tas bija citādāk, ar bērniem –
vēl citādāk, jo jādomā vēl papildu varianti, kā bērnam saprotami to
visu paskaidrot. Pedagoga darbs ir liels ieguvums arī man pašai, jo
varu saprast, ko es daru nepareizi un kā to pareizi panākt,»
skaidro Rita.

 

Estrādes leģendas paņēma

ar vienkāršību

«Nevaru teikt, ka solo dziedāšana man mīļāka par
kora mūziku. Ja man kāds koris palūgtu palīdzēt, ar lielāko prieku
to darītu. Taču vienu gan varu teikt – latviešu mūzika man mīļāka,
bet arī kādu sveštautu dziesmu labprāt dziedu – krievu, angļu
valodā, vācu gan ne. Man šķiet, ka latviešu mūzika ir dažāda. Un
kurš gan sapratīs mūsu dziesmas labāk nekā mēs, latvieši. Manuprāt,
tas angliskais šobrīd ir tik daudz, ka bieži vien pietrūkst mūsu
pašu valodas. Man latviešu favorītu ir daudz, jo, šķiet, no teju
katra dziedātāja var kaut ko mācīties. Īpašs prieks klausīties
estrādes leģendas – Noru Bumbieri, Viktoru Lapčenoku, Margaritu
Vilcāni, Mirdzu Zīveri un vēl dažus. Viņi ir tik fantastiski savā
vienkāršībā! Šobrīd, manuprāt, jaunie dziedātāji domā visvisādus
veidus, kā iepatikties kādam, ko jaunu izdarīt, bet viņi paņēma ar
vienkāršību. Protams, es gribētu kādreiz sasniegt tādu līmeni, lai
varētu dziedāt kopā ar Intaru Busuli, Andri Ērgli, Jolantu Gulbi,
jo, manuprāt, tas ir līmenis, ko nav tik viegli sasniegt. Turklāt
viens ir sasniegt, būt populāram, bet vēl lielāka māksla ir
noturēties, lai katrs koncerts, uzstāšanās ir augstā līmenī,»
spriež Rita.

 

Iespēja ir dota katram

«Jā, protams, daudzi jaunie dziedātāji sev ceļu
«izsit» ar naudu vai šoviem. Arī «Latvijas zelta talanti» ir šovs,
kura rezultātu lielā mērā ietekmē nauda, jo viss atkarīgs no tā,
cik tavi vecāki, draugi un radi var atļauties balsot par tevi. Bet
negribētu arī teikt, ka gluži viss mūsdienās tikai par naudu
nopērkams, jo iespēja jau ir dota katram, tikai jābūt īstajā laikā
un īstajā vietā. Man, klausoties jaunos dziedātājus, šobrīd
pietrūkst kvalitātes, kas ir vecajiem, lai tas nebūtu tikai šovs uz
skatuves. Šovs, protams, ir vajadzīgs, taču tas nevar aizēnot
vokālu, kas ir galvenais,» tā jaunā dziedātāja, atzīstot, ka,
neskatoties uz to, «talanti» viņai esot liels atspēriens, lai
strādātu tālāk. «Es nesolu, ka gada laikā kļūšu par pieprasītāko
mūziķi Latvijā, bet mēģināšu sevi izkopt un attīstīt. Radīt kaut
ko, lai varētu priecēt klausītājus. Esmu sapratusi, ka man ir
nepieciešamas tās emocijas, ko gūstu uz skatuves,» teic Rita.

 

«Ja iedegos,

tad par visiem simts»

Sevi Rita raksturo kā cilvēku, ar kuru nav
viegli saprasties, jo viņa ir uzstājīga, vienmēr šķiet, ka viņas
taisnība ir lielākā no visām. Ja tā arī nav, viņa gatava darīt
visu, lai tā būtu. «Ja es par kaut ko iedegos, tad par visiem 100
procentiem. Ar mazajiem un viņu vecākiem protu labi sastrādāties,
jo man savs darbs patīk,» skaidro Rita.

Taujāta par iedvesmas avotu, Rita atzīst, ka
īstens pozitīvu emociju lādiņš ir koncerti un konkursi, kuros
uzstājas viņas mazie audzēkņi. «Tas ir fantastiski – redzēt, kā
mazie tur uz skatuves ņemas, cenšas. Tas ir liels emociju virpulis.
Bet vasaras periodos tie ir ģimeniskie braucieni uz amatieru
rallijiem – mans krustēvs tajos piedalās, tāpēc mēs esam lielajā
līdzjutēju pulkā. Protams, iedvesmu dod arī kādi pārdzīvojumi, jo
ne velti mēdz teikt, ka mākslas darbi nereti rodas mokās,» spriež
Rita.

Runājot par Noras Bumbieres fonda konkursu, viņa atzīst, ka
šoreiz gadi vairs neļauj piedalīties, taču arī tad, ja ļautu,
iespēja tiktu dota citiem. «Manuprāt, ja esi vienreiz dabūjis 1.
vietu savā grupā, būtu nesmuki pret pārējiem iet un cīnīties vēl.
Bet ar dziedātājas māsu sadarbība turpinās – jau esmu saņēmusi
uzaicinājumu turpmāk piedalīties fonda koncertos,» atzīst Rita.
Jāpiebilst, ka pagājušās nedēļas nogalē jau notikusi Noras
Bumbieres fonda rīkotā konkursa atlase Mārupes kultūras namā, bet
Rita kopā ar konkursa laureātiem un citiem Latvijas māksliniekiem
uzstāsies konkursa finālā, kas notiks Jelgavā, un, iespējams, arī
kādā citā koncertā.