Tā varētu teikt par jelgavnieci, dziedātāju un skolotāju Ritu Stauni, kura daļai klausītāju kļuva pazīstama pēc Noras Bumbieres fonda rīkotā konkursa, bet vēl lielākai daļai – pēc šova «Latvijas zelta talanti 2», kurā meitene tika līdz pusfinālam, bet, pēc žūrijas vērtējuma, iekļūšanai finālā viņu «iegāzusi» izvēlētā dziesma. Taču tas Ritai neliek apstāties, jo jau šobrīd zināms, ka viņa uzstāsies Noras Bumbieres fonda rīkotajos koncertos, kā arī strādās, lai klausītāji viņas balsi dzirdētu arvien biežāk.
Ritma Gaidamoviča
«Cik sevi no mazām dienām atceros, domāju, ka būšu slavena dziedātāja un visi mani pazīs, ka tas būs mans darbs, hobijs un dzīve. Šķiet, ka bērnības dienu sapnis lēnām piepildās, kaut arī sāku kā pianiste un akadēmiskās mūzikas dziedātāja, turklāt skolotāji centās iegalvot, ka estrādes mūzika nekad nebūs mans lauciņš. To, ka mūzika ir mans aicinājums, sapratu jau sen, tikai nebija skaidrs, kādas īsti dziesmas ir manējās. Vienu brīdi pati dziedāju, vēlāk divus gadus vadīju Jelgavas Svētās Annas katedrāles kori, vēl pirms tam Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskās baznīcas kori, bet brīvajā laikā palīdzēju citiem ar dažādām kora partijām. Taču pērn pavasarī nolēmu, ka vēlos atkal pievērsties solo dziedāšanai. Tagad domāju, ka tas jāturpina,» par savu dzīvi un mūziku stāsta Rita. Patiesais atspēriens, lai atkal pievērstos solo, bijis tieši Noras Bumbieres fonda konkurss, par kuru Ritai pastāstījusi vecmāmiņa, mudinot mazmeitu iet un dziedāt. «Pēdējā brīdī pieteicos, pamēģināju, tiku finālā. Beigās pat ieguvu pirmo vietu! Vēlāk startēju «Dziesma manai paaudzei» Alūksnē un ieguvu «Grand prix». Tas deva apliecinājumu, ka ne tikai man patīk un šķiet, ka sanāk, bet arī citi novērtē un reizē pasaka, kas nesanāk, un tas ir tāds virzītājspēks,» atzīst Rita.
«Kad sāku mācīt, beidzot sapratu lietas, ko mācīja man»
«Teikšu godīgi – vienu brīdi biju aizbraukusi prom no Jelgavas, bet nu jau ar darbiem esmu atgriezusies, tā teikt – lēnām atgriežos savā pilsētā. Savulaik domāju, ka gribu uz lielpilsētu – Rīgu. Jauna dzīve, lielas iespējas, taču beigās sapratu, ka no tā lieluma un pūļa es ļoti ātri nogurstu un īstenībā mīlu savu pilsētu. Jelgava – te viss notiek, te ir tik ļoti mājīgi! Šķiet, nu apzināti atgriežos mājās,» atzīst Rita.
Šobrīd Rita ne tikai pati dzied, bet ir pedagoģe vokālajā studijā «Solo» un māca dziedāt jelgavniekus no sešiem gadiem. «Mācīt dziedāt citiem ir interesanti. Kad sāku to darīt Jāņa baznīcā, beidzot sapratu lietas, ko skolotāja mācīja man: ka mute jāver šādi vaļā, jāelpo tā un ne citādāk. Tad, kad sāc mācīt citiem, mājās analizē un mēģini pats izdarīt secinājumus, kā tas notiek un kāpēc. Ar pieaugušajiem tas bija citādāk, ar bērniem – vēl citādāk, jo jādomā vēl papildu varianti, kā bērnam saprotami to visu paskaidrot. Pedagoga darbs ir liels ieguvums arī man pašai, jo varu saprast, ko es daru nepareizi un kā to pareizi panākt,» skaidro Rita.
Estrādes leģendas paņēma
ar vienkāršību
«Nevaru teikt, ka solo dziedāšana man mīļāka par kora mūziku. Ja man kāds koris palūgtu palīdzēt, ar lielāko prieku to darītu. Taču vienu gan varu teikt – latviešu mūzika man mīļāka, bet arī kādu sveštautu dziesmu labprāt dziedu – krievu, angļu valodā, vācu gan ne. Man šķiet, ka latviešu mūzika ir dažāda. Un kurš gan sapratīs mūsu dziesmas labāk nekā mēs, latvieši. Manuprāt, tas angliskais šobrīd ir tik daudz, ka bieži vien pietrūkst mūsu pašu valodas. Man latviešu favorītu ir daudz, jo, šķiet, no teju katra dziedātāja var kaut ko mācīties. Īpašs prieks klausīties estrādes leģendas – Noru Bumbieri, Viktoru Lapčenoku, Margaritu Vilcāni, Mirdzu Zīveri un vēl dažus. Viņi ir tik fantastiski savā vienkāršībā! Šobrīd, manuprāt, jaunie dziedātāji domā visvisādus veidus, kā iepatikties kādam, ko jaunu izdarīt, bet viņi paņēma ar vienkāršību. Protams, es gribētu kādreiz sasniegt tādu līmeni, lai varētu dziedāt kopā ar Intaru Busuli, Andri Ērgli, Jolantu Gulbi, jo, manuprāt, tas ir līmenis, ko nav tik viegli sasniegt. Turklāt viens ir sasniegt, būt populāram, bet vēl lielāka māksla ir noturēties, lai katrs koncerts, uzstāšanās ir augstā līmenī,» spriež Rita.
Iespēja ir dota katram
«Jā, protams, daudzi jaunie dziedātāji sev ceļu «izsit» ar naudu vai šoviem. Arī «Latvijas zelta talanti» ir šovs, kura rezultātu lielā mērā ietekmē nauda, jo viss atkarīgs no tā, cik tavi vecāki, draugi un radi var atļauties balsot par tevi. Bet negribētu arī teikt, ka gluži viss mūsdienās tikai par naudu nopērkams, jo iespēja jau ir dota katram, tikai jābūt īstajā laikā un īstajā vietā. Man, klausoties jaunos dziedātājus, šobrīd pietrūkst kvalitātes, kas ir vecajiem, lai tas nebūtu tikai šovs uz skatuves. Šovs, protams, ir vajadzīgs, taču tas nevar aizēnot vokālu, kas ir galvenais,» tā jaunā dziedātāja, atzīstot, ka, neskatoties uz to, «talanti» viņai esot liels atspēriens, lai strādātu tālāk. «Es nesolu, ka gada laikā kļūšu par pieprasītāko mūziķi Latvijā, bet mēģināšu sevi izkopt un attīstīt. Radīt kaut ko, lai varētu priecēt klausītājus. Esmu sapratusi, ka man ir nepieciešamas tās emocijas, ko gūstu uz skatuves,» teic Rita.
«Ja iedegos,
tad par visiem simts»
Sevi Rita raksturo kā cilvēku, ar kuru nav viegli saprasties, jo viņa ir uzstājīga, vienmēr šķiet, ka viņas taisnība ir lielākā no visām. Ja tā arī nav, viņa gatava darīt visu, lai tā būtu. «Ja es par kaut ko iedegos, tad par visiem 100 procentiem. Ar mazajiem un viņu vecākiem protu labi sastrādāties, jo man savs darbs patīk,» skaidro Rita.
Taujāta par iedvesmas avotu, Rita atzīst, ka īstens pozitīvu emociju lādiņš ir koncerti un konkursi, kuros uzstājas viņas mazie audzēkņi. «Tas ir fantastiski – redzēt, kā mazie tur uz skatuves ņemas, cenšas. Tas ir liels emociju virpulis. Bet vasaras periodos tie ir ģimeniskie braucieni uz amatieru rallijiem – mans krustēvs tajos piedalās, tāpēc mēs esam lielajā līdzjutēju pulkā. Protams, iedvesmu dod arī kādi pārdzīvojumi, jo ne velti mēdz teikt, ka mākslas darbi nereti rodas mokās,» spriež Rita.
Runājot par Noras Bumbieres fonda konkursu, viņa atzīst, ka šoreiz gadi vairs neļauj piedalīties, taču arī tad, ja ļautu, iespēja tiktu dota citiem. «Manuprāt, ja esi vienreiz dabūjis 1. vietu savā grupā, būtu nesmuki pret pārējiem iet un cīnīties vēl. Bet ar dziedātājas māsu sadarbība turpinās – jau esmu saņēmusi uzaicinājumu turpmāk piedalīties fonda koncertos,» atzīst Rita. Jāpiebilst, ka pagājušās nedēļas nogalē jau notikusi Noras Bumbieres fonda rīkotā konkursa atlase Mārupes kultūras namā, bet Rita kopā ar konkursa laureātiem un citiem Latvijas māksliniekiem uzstāsies konkursa finālā, kas notiks Jelgavā, un, iespējams, arī kādā citā koncertā.