Pilsētā

No šā gada 1. janvāra Dzīvokļa īpašuma likumā iestrādāta norma, paredzot, ka divas trešdaļas no dzīvokļu īpašniekiem var pieņemt lēmumu par koplietošanas telpu – bēniņu, kāpņutelpu un pagrabu – lietošanas kārtību. Līdz šim bija nepieciešama pilnīgi visu īpašnieku piekrišana. Lai gan iespēja lemt par koplietošanas telpām ir atvieglota, dzīvokļu īpašnieki Jelgavā pagaidām vēl nav sākuši to izmantot.

Lielākā daļa Jelgavas daudzdzīvokļu namu būvēti pagājušā
gadsimta 70. – 80. gados, kad atbilstoši būvprojektam jau bija
paredzēts, ka mājām tiek izbūvēts pagrabs. To apstiprina arī
jelgavnieks būvinženieris Juris Veiss, kurš atceras, ka tolaik,
būvējot daudzdzīvokļu mājas, pagrabā pēc plāna bija nepieciešams
izveidot šķūnīšus. «Māju nevarēja nodot ekspluatācijā, ja pagrabā
nebija izbūvēta atsevišķa telpa katram dzīvoklim. Visbiežāk tie
bija pēdējie darbi, kas veikti pirms mājas nodošanas ekspluatācijā.
Projektā šie šķūnīši tika saukti par glabātuvēm vai
palīgtelpām.»

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv iepazinās ar situāciju dažādās
Jelgavas daudzdzīvokļu mājās, lai uzzinātu, kā tiek apsaimniekoti
šo namu pagrabi un kādām funkcijām cilvēki tos izmanto šodien.

Glabā sadzīvē noderīgas lietas

Padomju laikos pagrabā tika glabāti pārtikas produkti,
automašīnu riepas, ievārījumi, kompoti un dažādi sadzīves
priekšmeti, kuriem šaurajos tipveida dzīvokļos trūka vietas. Gan
jāpiebilst, ka populārajām 467. sērijas deviņstāvu mājām (Lielā
iela 37, Dambja iela 2, Satiksmes ielas nami) dzīvokļos virtuvē un
koridorā bija izbūvēti arī speciāli aukstuma skapji vai
pieliekamie, kur glabāt dažādas ikdienā lietojamas lietas, tostarp
pārtiku, tādēļ šajās ēkās pagrabs galvenokārt izmantots rūpniecības
preču novietošanai. Atsevišķās mājās papildus pagrabam bija arī tā
sauktās ratiņtelpas ēkas 1. stāvā. Savukārt šobrīd, būvējot
daudzdzīvokļu mājas, pagrabi tiek veidoti ne tik bieži – jaunajos
projektos pagrabu nereti aizstāj ar ratiņtelpu, kur turēt
velosipēdus un bērnu ratiņus.

Kārtību nosaka paši dzīvokļu īpašnieki

Pagrabs, līdzīgi kā kāpņutelpa un bēniņi, ir koplietošanas
telpa, tādēļ kārtība tajā jāuztur pašiem dzīvokļu īpašniekiem.
Bieži vien iniciatīvu uzņemas māju vecākie jeb dzīvokļu īpašnieku
pilnvarotās personas, taču ir arī tādi gadījumi, kad rūpes par
pagrabā notiekošo nevēlas uzņemties neviens.

Nav noslēpums, ka viens no galvenajiem faktoriem, lai pagrabā
valdītu kārtība un tīrība, ir pagraba ieejas durvju aizslēgšana,
kas pasargā no nepiederošu personu iekļūšanas. No astoņiem
«Jelgavas Vēstneša» apmeklētajiem daudzdzīvokļu māju pagrabiem
slēdzamas ārdurvis bija septiņiem, bet vienā gadījumā – kādā namā
Lielajā ielā – pagrabtelpas durvis bija vaļā. Šī nama pagrabā
valdīja pamatīga nekārtība – samesti dažādi atkritumi: sapuvuši
āboli, izsmēķi, kartona kastes un būvatkritumi.

Vīgriežu ielas 39. nama pagrabtelpu «sargā» aizslēdzamas durvis,
un dzīvokļa īpašnieks Māris Ostelis stāsta, ka pagrabu izmanto, lai
tajā turētu velosipēdu un dažādus celtniecībā noderīgus materiālus,
kuriem dzīvoklī vietu būtu grūti atrast. «Uzskatu, ka mums ir
sakārtots pagrabs – ir apgaismojums, te ir silts un tīrs. Es
pagrabu galvenokārt izmantoju kā noliktavu. Līdz šim, par laimi,
neesmu arī saskāries ar zādzībām, kas, protams, ir pozitīvi, jo
esmu dzirdējis, ka bieži vien no pagrabiem tiek nozagti
velosipēdi,» spriež dzīvokļa saimnieks.

Arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Ieva
Sietniece apstiprina: pēdējos gados nav novērota tendence, ka tiktu
izdarītas zādzības daudzdzīvokļu namu pagrabos, uzsverot, ka
pēdējos gados uzlabojusies arī pagrabu apsaimniekošanas kvalitāte,
tostarp tie vairs nav brīvi pieejami ikvienam.

Taču ne visu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var būt gandarīti
par kārtību pagrabā. Viens no tādiem ir Pētera ielā 2 dzīvojošais
Kaspars Jaunzems, kurš regulāri saskaras ar dažādām neērtībām.
«Mums pagrabā regulāri noplūst kanalizācija, tādēļ manā pirmā stāva
dzīvoklī ir nepatīkama smaka. Vairākkārt par to esmu ziņojis
atbildīgajiem dienestiem, taču nekādi darbi tā arī nav veikti. Mūsu
pagrabs ir samērā lielā nekārtībā – grūti pat teikt, kurš tos
atkritumus sanesis un tā piemēslojis. Savā šķūnītī glabāju tikai
automašīnas riepas un diskus, neko vairāk.»

Pārbūvē nesankcionēti

Laika gaitā daudziem dzīvokļiem ir mainījušies saimnieki, un ne
vienmēr, mainoties īpašniekiem, jaunais pārņem pagraba lietošanu.
Tādēļ šobrīd vairāku māju pagrabos sākotnēji izveidotie šķūnīši
palikuši bez saimniekiem, un tas lielā mērā ietekmējis arī kārtību
tajos. Tāpat šķūnīšiem mainījušies ne tikai īpašnieki – izmaiņas
piedzīvojusi arī to platība. Ir tādi dzīvokļu īpašnieki, kas savu
šķūnīti pārbūvējuši pēc saviem ieskatiem, nesaskaņojot to ar
pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, kā to prasa Dzīvokļa īpašuma likums.
Turklāt jaunā likuma norma paredz, ka kopīpašumā esošās daļas
lietošanas kārtības noteikšanai dzīvokļu īpašnieku starpā vairs nav
nepieciešams 100 procentu, bet vismaz divu trešdaļu īpašnieku
balsojums «par».

Viens no šādiem piemēriem ir Māras ielā 5, kur kāds dzīvokļa
īpašnieks jau pirms vairākiem gadiem ir uzmūrējis ķieģeļu sienu
ieskautu pagrabu, kuru norobežojis ar masīvām metāla durvīm. Šāda
iedzīvotāju iniciatīva ir ne tikai negodīga, bet arī apgrūtina
piekļuvi pagrabā esošajām komunikācijām. Piemēram, siltumapgādes
uzņēmuma «Fortum» sabiedrisko attiecību speciāliste Guntra Matisa
atklāj, ka daudzdzīvokļu mājās Jelgavā izvietoti vairāk nekā 400
individuālo siltumpunktu, kurus saskaņā ar līgumu apkalpo uzņēmums,
un ir bijuši gadījumi, kad avārijas vietai nācies piekļūt bez
pagraba īpašnieka ziņas: «Gadās, ka mājas pagrabā ir nepieciešams
veikt kādus steidzamus remontdarbus, bet piekļūšanu siltumtrases
bojājuma vietai apgrūtina pašrocīgi izbūvētie šķūnīši, kuros tiek
turētas dažādas mantas. Parasti mājas kontaktpersonas ir ļoti
atsaucīgas un izpalīdzīgas un cenšas atrisināt jautājumu par
piekļūšanu nepieciešamajai pagraba daļai, tomēr ne vienmēr piekļūt
iespējams ar šķūnīša saimnieka ziņu – gadās, ka konkrētajā brīdī
viņš nav pieejams.» Vēl trakāka situācija ir piedrazotajos pagrabos
– gadās, ka, pirms piekļūt komunikācijām, dienestiem vispirms ir
jāizmēž dzīvokļu īpašnieku atstātās drazas. Mājas iedzīvotāji bieži
vien neaizdomājas, ka pagrabs ir ne tikai vieta, kur glabāt mantas,
bet pirmām kārtām – koplietošanas telpa, kur atrodas arī virkne
mājai svarīgu komunikāciju.

Viens no diviem Lielās ielas 37 mājas vecākajiem Vladimirs
stāsta, ka viņam ir speciāls žurnāls, kurā atzīmēti dzīvokļu
īpašnieku kontakti, kā arī piešķirtie šķūnīši pagrabā. Ja ir
nepieciešamība kādu no tiem atvērt remontdarbiem, problēmu neesot.
Tas ir tikai viens no variantiem, kā var risināt jautājumu, lai
problēmsituācijā pēc iespējas ātrāk varētu piekļūt komunikācijām
pagrabā.

Taču labi organizēta piekļuve tiek nodrošināta vien retajā mājā.
Arī SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) valdes
loceklis Juris Vidžis atzīst, ka avārijas situācijās, piemēram,
santehniķiem ir bijušas problēmas piekļūt avārijas vietai.
«Visbiežāk māju pagrabos plīst dažādas kanalizācijas sistēmas
caurules. Meistariem tām ir maksimāli ātri jāpiekļūst, taču ne
vienmēr tas ir iespējams,» skaidro J.Vidžis.

Lielākā problēma – gruntsūdens

Būtiskākais ārējais faktors, kas ietekmē Jelgavas daudzdzīvokļu
māju pagrabu tehnisko stāvokli, ir augstais gruntsūdens līmenis. Šo
problēmu akcentē gan J.Vidžis, gan virkne iedzīvotāju. Piemēram,
Lāčplēša ielas 19a mājas vecākais Jānis Zemene norāda, ka renovētā
nama pagrabtelpu lielākā problēma ir lietusūdens novadīšanas
drenāžas neesamība, kas nozīmē vien to, ka intensīvāka lietus laikā
viss ūdens notek uz blakus mājai esošās ielas un vēlāk nonāk arī
pagrabā. «Mājai ierīkot ūdens novadīšanas drenāžu ir dārgs
pakalpojums, tāpēc mēs meklējām citu risinājumu. Apmēram pirms
pieciem gadiem kopā ar JNĪP izlēmām pagrabā ierīkot speciālu aku,
kurā šim ūdenim uzkrāties, bet pēc tam ar uzstādītā sūkņa palīdzību
tas tiek izsūknēts. Kopumā uzskatu, ka mūsu pagrabs ir labā kārtībā
un mēs paši vien esam atbildīgi par kārtību tajā. Esam rīkojuši arī
atsevišķas talkas, lai sakārtotu tieši pagraba telpas,» pauž
J.Zemene.

Ar līdzīgu situāciju saskāries arī Asteru ielas 17
apsaimniekotājas SIA «Zemgales namu pārvaldnieks» valdes loceklis
Gatis Ozols. Interesanti, ka šajā namā pagrabu izmanto nedaudz
citādam mērķim kā citos daudzdzīvokļu namos. Proti, katrā
kāpņutelpā ir trīs pagrabtelpas, kurās nav izbūvēti šķūnīši, bet
tās var izmantot katrs konkrētās kāpņutelpas dzīvokļa īpašnieks.
Pagrabtelpas ir sausas un gaišas, jo tām priekšā nav nedz dēļu,
nedz ķieģeļu sienu. G.Ozola viedoklis ir šāds: «Es esmu pret
šķūnīšiem pagrabā, jo tie sarežģī piekļuvi mājas komunikācijām. Ja
mums ir apmēram 20 kvadrātmetrus plašas telpas, kas jāsadala uz
septiņiem dzīvokļiem, tad, manuprāt, tā nav efektīva
apsaimniekošana. Mājas iedzīvotāji šādu variantu ir pieņēmuši –
mums ir viens kopīgs plašs, gaišs un pārskatāms pagrabs.»

Jāpiebilst, ka arī citos jaunajos namos arvien biežāk
koplietošanas telpas, tostarp pagrabu, izmanto bez ierastās
individualizācijas. Tās ir koplietošanas telpas, kuras var brīvi
izmantot ikviens dzīvokļa īpašnieks.

Iespēja – Lielā talka

Viena no iespējām, ko var izmantot daudzdzīvokļu māju dzīvokļu
īpašnieki, lai kaut nedaudz savestu kārtībā savus pagrabus, ir
Lielā talka, kas šogad notiks 22. aprīlī. Proti, daudzdzīvokļu māju
iedzīvotāji pagraba atbrīvošanu no vairs nevajadzīgajām mantām un
atkritumiem var apvienot ar pagalma sakopšanu. Kā informē Lielās
talkas koordinators Jelgavā Aleksejs Jankovskis, daudzdzīvokļu
mājas apkārtnes sakopšanu reģistrējot kā oficiālu talkas punktu,
organizatori bez maksas nodrošinās septiņu kubikmetru ietilpības
konteineru.

Foto: JV