«Viņa ir ļoti enerģiska, apbrīnojami strādīga un ar dabas dotu talantu. Manuprāt, jau no paša sākuma vislabāk viņai padodas grafika, bet arī glezniecībā ar katru gadu top arvien labāki darbi,» tā par Tautas gleznošanas studijas dalībnieci Zigrīdu Cīruli, kuras gleznas no šodienas apskatāmas viņas 65. gadu jubilejas personālizstādē kultūras namā, teic studijas vadītājs Ivars Klapers.
Jau šogad represēto piemiņas vietā Svētbirzē tiks izveidota un atklāta memoriālā piemiņas siena, apliecinot cieņu visiem Jelgavas apriņķa iedzīvotājiem, kas cietuši represijās.
Somijas kompānija «Fortum Latvia» parakstījusi līgumu par «Jelgavas koģenerācijas» 100 procentu uzņēmuma daļu iegādi. Tas nozīmē, ka siltumapgādi Jelgavā nodrošinās somi, taču plānos neesot paredzētas kardinālas izmaiņas uzņēmumā – viņi par labu atzinuši līdzšinējo darbības plānu, arī pirmie finanšu ieguldījumi tiks novirzīti jau plānotām aktivitātēm: katlumājas izbūvei Aviācijas ielā.
No kopumā 665 bērniem, kuriem septembrī jāuzsāk skolas gaitas 1. klasē, Jelgavas izglītības iestādēs piereģistrēti vairāk nekā puse jeb 439 bērni. Pašlaik pirmklasnieku reģistrācija turpinās, un mazos skolēnus vēl aizvien gaida piecās pilsētas skolās.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prioritāte ir panākt labprātīgu nodokļu nomaksu. Ja vien pašreizējo situāciju varētu atspoguļot dinamikā, shēma noteikti parādītu strauju augšupeju. Protams, var būt vēl labāk, jo VID amatpersonām vēl joprojām nākas saskarties gan ar «pieredzējušiem uzņēmējiem» nakts patversmēs, gan ar bankā iesniegtām viltotām izziņām par ienākumu apmēru, gan citiem centieniem apiet likumu.
Jelgavas Izglītības pārvalde saņēmusi iesniegumus no četrām firmām par ēdināšanas maksas paaugstināšanu bērnudārzos. Vai turpmāk par mazo ēdināšanu vecākiem nāksies maksāt vairāk, taps zināms februāra beigās.
Jau pavisam drīz pilsētas ielās notiekošo fiksēs videonovērošanas kameras. Tam nepieciešamie priekšdarbi veikti, un tagad atlicis vien ielu krustojumos ierīces uzstādīt. Kopš pagājušās nedēļas pilsētas ikdienu vēro kamera pie kultūras nama, savukārt vakar, 13. februārī, piecas kameras piestiprinātas konsolei Lielajā ielā.
Liftam, tāpat kā jebkurai citai precei, ir derīguma termiņš. Izrādās, ka tie ir 25 gadi, taču Jelgavā liela daļa liftu jau kalpo 35. Pirmie uzstādīti tālajā 1973. gadā, un, tikai pateicoties to rūpīgai apkopei, lifti joprojām darbojas: ielāps uz ielāpa, bet pagaidām tie spēj pildīt savas funkcijas. Cik vēl ilgi, to neņemas spriest pat profesionāļi.
Lai gūtu lielāku priekšstatu par to, kas notiek mūsu pilsētas liftos, «Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicināja lielākās apkalpošanas firmas «Latvijas lifts – Šindlers» Jelgavas filiāles vadītāju Nikolaju Koļesņikovu. Sarunu sākam ar interesantu salīdzinājumu, par kuru diezin vai daudzi no mums pat spējuši aizdomāties. N.Koļesņikovs paziņo: lifts ir vertikālais transporta līdzeklis, kas ik dienas pilsētā pārvadā vairāk cilvēku nekā mūsu sabiedriskais transports
«Labrīt! Esmu Ruta Dreimane, sociālā aprūpētāja. Nu tad dodamies ceļā?!» sniedzot roku sveicienam, enerģiski saka sieviete, kad ar pāris minūšu nokavēšanos ieskrienam Sociālās un medicīniskās aprūpes centrā Stacijas ielā 13. Ruta jau ir gatava iet – uzsit uz augšu mēteļa apkakli, paņem iepirkumu somu un apņēmīgi dodas ārā pa iestādes durvīm. Viņai sekojam arī mēs.
Kaut arī gan ledus skulptūru veidošanas procesā, gan mākslas darbu atklāšanas dienā laika apstākļi bija sarūpējuši plus grādus un lietus lāses, tas neapturēja nedz skulptorus radīt skaistumu, nedz skatītājus to novērtēt, nedz žūriju pasniegt balvas uzvarētājiem. Norisēm piesātinātākajā dienā – sestdien – festivālu apmeklējuši daudz vairāk skatītāju nekā pērn. Vislielākais viņu pieplūdums bijis laikā no pulksten 19 līdz 1 naktī, kad skulptūras bija izgaismotas ar krāsainiem prožektoriem. Summējot abu dienu skatītāju skaitu, to apmeklējuši aptuveni 46 tūkstoši interesentu.
Visticamāk, Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs atstās amatu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.