Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Desmit gadu vecumā mazo jelgavnieku mamma un tētis pieteica baleta skolā – puisim varbūt neierasti, bet mazajam Ringoldam tas padevās. Arī pusaudža gadu dullums vēlāk tomēr korekcijas neieviesa: tagad jau Ringolds Žigis 14. sezonu strādā Latvijas Nacionālajā operā (LNO). Šobrīd viņš uz lielās skatuves redzams izrādēs «Anna Kareņina», «Romeo un Džuljeta», «Pusdārgakmeņi» un «Žizele».

Dāvināt un ziedot var ne tikai Ziemassvētkos, bet arī ikdienā. To apliecina tradicionālais Kristus ciešanu laika ekumēniskais labdarības koncerts «Sadosimies rokās», uz kuru kultūras namā 2. martā pulksten 15 aicināts ikviens. Savāktie ziedojumi šoreiz tiks dāvināti Okmaņu ģimenes pieciem bērniem, kas pagājušā gada aprīlī palikuši bez vecākiem.

Drošība uz ielām, bērnu drošība, drošība skolās – šķiet, neviens no šiem jēdzieniem komentārus neprasa. Katra no šīm jomām valstī ir prioritāra, bet kas notiek ar darba drošību, vai tur šī apziņa «neklibo»? «Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicina Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāju Valdi Dūmu.

Kad tiekamies ar auklīti Ivetu Ivanovu, viņa ir jauna darba meklējumos. Pirms pāris nedēļām nācies aiziet no kārtējās ģimenes, jo vecāki izšķīrušies par labu privātajam bērnudārzam. Un tagad viss atkal jāsāk no jauna – desmitiem telefona zvanu, tikšanās, lai vecākiem apliecinātu, ka viņa bērnam būs vislabākā auklīte.

Mīļa, apzinīga, uzticama, ar augstu atbildības izjūtu – tādas un līdzīgas īpašības vecāki visbiežāk min, cenšoties atrast auklīti saviem bērniem. Drīzumā Jelgavā tiks uzsākta aukļu apmācības programma, un to beigušie darba tirgū varēs konkurēt kā kvalificēti speciālisti.

«Aukļu dienestam varētu būt nākotne, līdz valstī tiks atrisināts jautājums par vietām bērnudārzos,» spriež Liepājā izveidotā Aukļu dienesta pārstāve Agnese Verbele. Taču pagaidām gan vecāki, gan aukles ir priecīgi par šādu pakalpojumu, tieši tādēļ, iespējams, arī tālākā nākotnē dienests attīstīsies.

Vairākkārtējā sasilšanas un atkušanas procesā nereti pārbauda dažādu būvmateriālu, piemēram, ķieģeļu, betona, izturību. Bet, nevienam negribot, tieši tādas pārbaudes netipiskajā ziemā spiests izdzīvot brauktuvju segums Jelgavā, Latvijā, Skandināvijā un citviet Eiropā. Kā pielāgoties «modernajai» ziemai, lai ielas kalpotu pienācīgā kvalitātē?

Mūsu pilsētā jau izsenis ir risinājušies ievērības cienīgi notikumi, kas saistās ap tādu sporta veidu kā hokejs.

Šogad Jelgavas 3. pamatskolu beigs pirmā hokeja klase, kas tika atvērta pirms sešiem gadiem. Taču skolas direktors Juris Skrupskis uzsver, ka pilsētā izveidotā sporta atbalsta sistēma ļaus šiem jauniešiem iesāktos treniņus turpināt, kā ierasts.

«Kad būšu beidzis savu hokejista karjeru, tad arī varēšu teikt, ka esmu profesionāls spēlētājs,» prāto teju piecpadsmit gadus vecais Jelgavas 4. vidusskolas skolnieks Ainis Zalāns. Pašlaik savu nākotni viņš redz tikai saistībā ar hokeju un cer, ka kādreiz varēs spēlēt kādā pasaulē atzītā komandā. Arī tajā viņš būs vārtsargs.