«Mums garšo putras, īpaši mannā un piecgraudu. No zupām vismīļākā ir biešu,» cits caur citu klāsta pirmsskolas izglītības iestādes «Lācītis» sešgadnieki. Viņi ar ēdināšanu bērnudārzā ir apmierināti – maltīte allaž esot garšīga. Turklāt viņi paši arī iemācījušies sev uzklāt galdu un pēc ēdienreizes novākt traukus. Gluži kā mājās.
Sintija Čepanone
Ēšanas paradumi mazajiem atšķiras – vieni pirms došanās uz bērnudārzu mājās iedzer tēju un apēd kādu sviestmaizi, citiem pirmās brokastis ir tikai pirmsskolas izglītības iestādē. Bērniem par vecāku līdzekļiem tiek nodrošināta trīsreizēja ēdināšana – brokastis, pusdienas un launags. Kaut arī kopš 1. aprīļa maksa par ēdināšanu pašvaldības bērnudārzos paaugstināta, gan vecāki, gan pirmsskolas izglītības iestādes darbinieki pauž sapratni – lai par 1,60 latiem trīs reizes dienā pabarotu bērnu, nepieciešama teju vai māksla. Viņi apzinās, ka uzņēmēji par šo summu ne tikai iegādājas produktus un pabaro bērnus, bet arī sedz visus pārējos izdevumus, tostarp par telpu īri, un nodrošina atalgojumu virtuvē strādājošajiem. Taču viņiem, visticamāk, milzīgās pieredzes dēļ tas izdodas, un maltīte ir veselīga, daudzveidīga un sabalansēta. Uzrunātie pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji uzsver, ka viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir tas, ka ēdiens tiek gatavots bērnudārza virtuvē, tādējādi līdz mazajiem grupiņā tas nokļūst tikko pagatavots un silts. «Ēdienkarte tiek sastādīta 10 darbadienām pēc sabalansēta uztura principa un izanalizēta un saskaņota ar izglītības iestādes medmāsu. Tas ir ļoti sarežģīts process, kurā tiek iesaistīti arī bērni un viņu vecāki, lai noskaidrotu vēlmes un izšķirtos par optimālāko risinājumu,» stāsta «Lācīša» vadītāja Ilze Strautniece, uzteicot sadarbību, kas jau vairāku gadu garumā izvērtusies ar IK «Kanto». Kad «Jelgavas Vēstnesis» viesojās «Lācītī», mazie brokastīs ēda omleti ar sviestmaizi un dzēra miežu kafiju, pusdienās tika gatavota biešu zupa, vārīti kartupeļi un gulašs, svaigs gurķis un upeņu sulas dzēriens, savukārt launagā viņus gaidīja tikko cepta kanēļmaizīte ar kakao un bumbieris desertā. I.Strautniece atklāj, ka pavāres gādā arī par bērniņiem, kuriem veselības problēmu dēļ jāievēro īpaša ēdienkarte, un, kamēr citiem top tās dienas ēdienkartē paredzētais, viņas atsevišķi pagatavo speciālu ēdienu. Savukārt rudenī, kad dārzā tikko ienākušies augļi un dārzeņi, galdā tie tiek celti arī svaigā veidā. «Lācīša» vadītāja norāda, ka tad katrā grupiņā ir trauks ar «vitamīniem» un katrs var grauzt pēc sirds patikas. Jāpiebilst, ka mazākajiem bērniņiem dārzeņi, piemēram, burkāni tiek sasmalcināti. Bērnudārzu vadītāji neslēpj, ka dažkārt jau gadās arī pa kādam neapmierinātajam. Piemēram, vienu vai otru ēdienu bērns atsakās ēst, taču visbiežāk tas ir nevis tādēļ, ka ēdiens negaršīgs, bet gan tāpēc, ka mazais nav radis tādu ēst. «Mēs noteikti izjūtam katras ģimenes ēšanas paradumus, to, cik veselīgu vai neveselīgu ēdienu viņi paraduši ēst. Prieks par tiem bērniņiem, kuri, aizejot mājās, mammai lūdz pagatavot, piemēram, kādu veselīgu putru, kuru pirmo reizi nogaršojuši bērnudārzā un atzinuši par garšīgu,» saka I.Strautniece un norāda uz kādu neapšaubāmi pozitīvu tendenci. Proti, vecāki par bērnu veselīgu uzturu sākuši domāt daudz vairāk. To var nojaust arī pēc svētku cienasta – ja agrāk neveselīgie čipsi bija ierasti, bērnudārzā atzīmējot dzimšanas dienu, tad pašlaik jau vecāki izvēlas veselīgākus našķus, ar ko pacienāt mazā draugus dārziņā. Kā «Jelgavas Vēstnesim» skaidro privātā bērnudārza «Rūķu māja» vadītāja Biruta Briede, šajā izglītības iestādē ēdināšanu nodrošina paši. «Mums nebūtu izdevīgi laist iekšā kādu firmu, tādēļ par ēdienreizēm rūpējas mūsu pašu pavāre, arī produktus gādājam paši,» B.Briede klāsta, ka «Rūķu mājā» brokastis, pusdienas un launags dienā kopumā maksā 1,50 latus. Taču zemākas izmaksas salīdzinājumā ar pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm sanāk tādēļ, ka šī summa tiek tērēta, vien lai iegādātos produktus. Atalgojuma un citi izdevumi no šīs naudas netiek segti. «Protams, kopā ar pavāri, dakterīti raugāmies, lai mūsu bērni ēstu veselīgi un maltīte ik dienu būtu daudzveidīga,» B.Briede gan norāda – ja pusdienās ir zupa, otro ēdienu mazie vairs nevar notiesāt, tādēļ ar vecākiem vienojušies, ka zupa un otrais ēdiens dārziņā tiek gatavots pamīšus. Uz jautājumu, kas tad ir bērnu iecienītākais ēdiens, pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvji atbild neminstinoties – viennozīmīgi makaroni. Un pavāriem kopā ar speciālistiem, meklējot zelta vidusceļu, nākas likt galvas kopā, lai mazie ar ēdienu uzņemtu visu, kas nepieciešams augot, turklāt lai tas būtu ne tikai veselīgi, bet arī garšīgi.