16 °C, 4 m/s, 79.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPadomju Savienības «pērle» atdzimst
Padomju Savienības «pērle» atdzimst
12/09/2008

Padomju Savienība bija bagātākā un laimīgākā valsts pasaulē, kur vārds «ekonomija» vēl nebija atklāts. To labi parāda arī viena no padomju laika vērienīgākajām būvēm Jelgavā, kas toreiz saskaņā ar projektu bija «Баня – купальный комплекс на 200 мест в городе Елгава» jeb tulkojumā no tā laika oficiālās – krievu – valodas «Pirts un peldēšanas komplekss 200 cilvēkiem Jelgavā». Tiesa, jelgavniekiem šodien ēka, kur īstenots vērienīgais projekts, vairāk pazīstama kā naktsklubs «Tonuss», veikals «Baks», plašu preču klāsta distributora «Triom» vairumtirdzniecības preču noliktava un vēl vairāku uzņēmumu apmešanās vieta. Šobrīd ēka, kas celta kā vairāk vai mazāk ekskluzīvs pirts komplekss, bet vēlāk pārtapa par tirgus pārdevēju un «humpalu» tirgotāju darbošanās vietu, bet vēl pēc laika – par naktskluba un elektropreču veikala atrašanās vietu, piedzīvo savu kārtējo nopietno pārvēršanos.  

Zane Auziņa
Padomju Savienība bija
bagātākā un laimīgākā valsts pasaulē, kur vārds «ekonomija» vēl
nebija atklāts. To labi parāda arī viena no padomju laika
vērienīgākajām būvēm Jelgavā, kas toreiz saskaņā ar projektu bija
«Баня – купальный комплекс на 200 мест в городе Елгава» jeb
tulkojumā no tā laika oficiālās – krievu – valodas «Pirts un
peldēšanas komplekss 200 cilvēkiem Jelgavā». Tiesa, jelgavniekiem
šodien ēka, kur īstenots vērienīgais projekts, vairāk pazīstama kā
naktsklubs «Tonuss», veikals «Baks», plašu preču klāsta
distributora «Triom» vairumtirdzniecības preču noliktava un vēl
vairāku uzņēmumu apmešanās vieta. Šobrīd ēka, kas celta kā vairāk
vai mazāk ekskluzīvs pirts komplekss, bet vēlāk pārtapa par tirgus
pārdevēju un «humpalu» tirgotāju darbošanās vietu, bet vēl pēc
laika – par naktskluba un elektropreču veikala atrašanās vietu,
piedzīvo savu kārtējo nopietno
pārvēršanos.  
Aizvadītā gadsimta
sešdesmito gadu beigās Padomju Savienības centrā – Maskavā –
«dzima» žilbinoša doma trijās Savienības Baltijas republikās –
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – uzbūvēt modernus pirts un peldēšanas
kompleksus. Tiem visiem bija paredzēts vienāds projekts un vienāda
nozīme. Ideja tika akceptēta, un septiņdesmitajos gados sākās
projektēšana. Latvijā tika nolemts kompleksu būvēt Jelgavā, un šis
arī bija pilotprojekts, pēc kura «ģīmja» līdzīgus vajadzēja
attīstīt arī abās pārējās republikās. Projektēšanas darbi notika
Maskavā, dažādo līmeņu saskaņošanas – Rīgā, bet celtniecība –
Jelgavā. Tiesa, projekta realizēšana, kuru nez kāpēc nolēma
neuzticēt Baltijas valstu arhitektiem un būvniecības speciālistiem,
bet gan «galvām» Maskavā, bija visai sarežģīts un birokrātisks
process, kas paredzēja fantastiska apmēra sarakstīšanos starp
idejas autoriem un patiesajiem realizētājiem vairāku gadu garumā.
Turklāt kāds no šīs sarakstes dokumentiem liecina, ka pat
ūdensapgādes sistēmu izbūvētājus galvenie projektētāji Maskavā
pasūtīja turpat Savienības galvaspilsētā un norīkoja komandējumā uz
Jelgavu. Lai nu kā, sarakste un projekta realizācija turpinājās
ilgus gadus, tāpat kā «buksēja» arī celtniecība. Septiņdesmito gadu
sākumā būvbedre tomēr bija izrakta, pamati ielikti, šķita, ka darbs
tūdaļ ritēs raiti un vērienīgais komplekss ātri tiks pabeigts, bet
atkal notika kārtējā birokrātijas radītā aizķeršanās, un būvlaukums
uz mirkli tika pilnībā pamests. Krietnu laiku pēc tam darbi
atsākās, tad atkal pārtrūka un atkal atsākās, līdz sūri grūti
būvētais komplekss 1982. gadā bija puslīdz pabeigts un 1984. gadā
jau strādāja ar pilnu jaudu. Tas, ka komplekss ir uzbūvēts, tika
pasniegts kā milzīgs Padomju Savienības sasniegums un plaši
atspoguļots pat Vissavienības galvenajā izdevumā «Izvestija». Te
katram kļuva skaidrs, ka Padomju Savienība rūpējas par saviem
cilvēkiem un piedāvā tiem modernāko atpūtas veidu. Kompleksā bija
liels baseins, publiskā sieviešu un vīriešu pirts un vēl vairāk
nekā desmit «numuriņi», kur vienlaikus varēja atpūsties – iet pirtī
un veldzēties mazākos baseinos – grupas līdz desmit cilvēkiem. Bet
2. stāvā bija VIP zāle, kur varēja rīkot nopietnākus banketus.
Pabeigšanas brīdī tas bija Baltijā lielākais šāda veida atpūtas
komplekss – Lietuvā darbi vēl turpinājās un komplekss tika pabeigts
vēlāk, bet Igaunijā to tā arī neuzcēla. Vienvārdsakot – komplekss
bija īsta «pērle», kuru skatīties brauca ciemiņi no tālām Padomju
Savienības zemēm, bet regulāri atpūsties un peldēties šurp devās
arī rīdzinieki un cilvēki no citām Latvijas pilsētām. Un tas nekas,
ka faktiski komplekss bija uzcelts tik neekonomiski, cik
neekonomiski tas vispār bija iespējams – ūdens patēriņš un ūdens
apgādes sistēma bija apbrīnojami neefektīva un dārga, tas pats
sakāms arī par siltumu un elektrību, bet fakts, ka
milzīgā, 5000 kvadrātmetru plašā, ēka bija paredzēta vien 200
cilvēku atpūtai, runā pats par sevi. 
Baseinu «okupē» tirgoņi
Bet padomju cilvēki un sistēma par «ekonomijām», protams,
nedomāja un labprāt baudīja atpūtu, ko pirtis un baseini sniedza.
Tiesa, sākoties juku laikiem, pamatīgas pārmaiņas piedzīvoja arī
varenais komplekss. Pagāja vēl brīdis, kamēr kaut kāda daļa no
pirtīm darbojās, savukārt ēkas pirmā stāva foajē, kā arī būcenīšos,
kur vēl nesen darbojās individuālās pirtis un ģērbtuves, sāka
rosīties dažādu preču – lielākoties apģērbu – tirgoņi. Cilvēku
vēlme mazgāties un peldēties gāja mazumā, nemaz nerunājot par to,
ka pēkšņi bija patiesi jāsāk skatīties, kā strādāt ar peļņu, nevis
nebeidzamām valsts subsīdijām, un faktiski komplekss «mira dabiskā
nāvē». Tas bija vien neliela laika jautājums, kad tirgoņi «okupēja»
arī citādi vairs neizmantojamo baseina telpu. Tā nu vienu dienu
skatam pavērās aina, kur uz baseina flīzēm izkārtotas neskaitāmas
būdeles, galdi un ar plēvēm pārvilkta prece. Te darbojās manīgākie
«biznesmeņi» no tirgus, kam bija vai nu pilnībā apnicis nīkt tirgus
laukumā, kur var gan sals uznākt, gan sniegputenis sākties, vai arī
tie, kas šādi redzēja iespēju paplašināt savu biznesu, andelēšanās
vietu atstājot gan ierastajā tirgus laukumā, gan arī kādreizējā
baseinā. Tieši te – uz baseina flīzēm –, starp citu, dzima arī
viens no šobrīd lielākajiem Jelgavas uzņēmumiem SIA «Baks», kas nu
var lepoties ar vairākām plašām tirdzniecības zālēm gan Jelgavā,
gan arī Rīgā un Dobelē. Bet tas ir tagad. Toreiz tam bija vien
neliela būdele ar elektroprecēm, kā arī elektropreču remonta vieta
turpat kompleksa mājā. Paralēli tam sev telpas šeit ieraudzīja arī
SIA «Tonuss», kas kādreizējā pirts kompleksa VIP un banketa zālē
izbūvēja naktsklubu ar tādu pašu nosaukumu. Kamēr ēkas otro stāvu
pilnībā savā pārziņā pārņēma neskaitāmi lietoto apģērbu jeb, tautas
valodā, «humpalu» tirgotāji. Šobrīd ēkas īpašnieki atzīst, ka,
iespējams, tā saucamie «humpalu» tirgotāji ēkas spožumu nevairoja
un nebija arī diez ko vizuāli pievilcīgi, taču tolaik šī tirgošanās
bija neizbēgama un vērtējama vien kā sava laika
liecība. 
Bez spožuma, 
bet ēka ir dzīva
Nākamajos gados kompleksa ēka piedzīvoja vairākas būtiskas
pārmaiņas. Vispirms SIA «Baks» izbūvēja sev nu jau paprāva izmēra
veikalu vienā ēkas stūrī, pēc tam – vēl vienu veikalu otrā galā.
Tikmēr «Tonuss» ēkas 2. stāvā izbūvēja vairākas deju zāles un
bārus. Savukārt daļu ēkas «Tonuss» atvēlēja cīņu klubam «Milons»,
kas gan ir reģistrēts arī kā atsevišķa organizācija, taču faktiski
pieder tam pašam Druvim Kalniņam, kas ir arī «Tonusa» saimnieks.
Turklāt ap 1996. gadu ēkā ienāca arī SIA «Triom» kas iegādājās daļu
no mājas un te izbūvēja savu centrālo biroju, kā arī preču
noliktavu – tā atrodas vietā, kas sen atpakaļ bija peldēšanas
baseins, tiesa, šobrīd par to liecina vien vecās flīzes, kas
joprojām dažviet saglabājušās uz sienām. Turklāt interesanti, ka
firmas centrālais birojs, vienkārši sakot, tika izbūvēts tukšumā
virs baseina – kādreizējam baseinam bija ļoti augsti griesti,
vairāk nekā 12 metru. SIA «Triom» virs baseina izbūvēja jaunas
papildus sijas un uz tām savukārt uzklāja sava tagadējā biroja
grīdu. Paralēli vienā ēkas daļā darbojās arī trenažieru zāle, bija
atvērti mazāki un lielāki veikali un vairākus gadus pat izvietota
Hansabankas Jelgavas filiāle. Laiku pa laikam notika arī šādi tādi
remonti, bet spožums, ko savulaik komplekss bija guvis, jau sen kā
izplēnējis. Taču nupat jau nams sāk piedzīvot savu
atdzimšanu. 
Atdzimst ar restorānu 
un boulingu
Visiem ēkas īpašniekiem vienojoties, ir uzsākta ēkas
rekonstrukcija, kas perspektīvā to paredz pārvērst par plašu un
ērtu tirdzniecības, atpūtas un sporta kompleksu ar kārtīgu
restorānu un boulinga zāli. «Zināmā mērā situācija ar šo ēku ir
absurda. Tā atrodas elitārā vietā – līdz pilsētas centram, Hercoga
Jēkaba laukumam, no šejienes kājām jāiet vien septiņas astoņas
minūtes normālā solī, līdzās ir upe, kas jebkurā gadījumā ceļ
īpašuma vērtību, taču tik un tā mēs atrodamies nomalē. Tālāk aiz
mums ir tikai tirgus, kas, mainoties cilvēku iepirkšanās paradumiem
un atveroties lielveikaliem, ne tuvu vairs nav tik apmeklēts kā
agrāk. Turklāt ar savu skatu tirgus arī nevienu īpaši nevilina šurp
nākt – izņēmums ir vien lauku ļaudis, kas paši te ved pārdot savu
preci un iepirkt nepieciešamo. Taču ticam, ka situācija mainīsies
un mēs ar savām lielajām izmaiņām to brīdi tuvināsim,» spriež SIA
«Baks» īpašnieks un vadītājs Agris Bajārs. Viņš kā nopietnāko
situācijas maiņas punktu redz brīdi, kad tiks uzbūvēts konceptuāli
paredzētais Ziemeļu tilts, kas ievērojami palielinās kustības
intensitāti. Taču viņš, tāpat kā «Tonusa» vadītājs un direktors
D.Kalniņš un SIA «Triom» valdes loceklis Vladimirs Patoņins, ir
pārliecināts, ka arī līdz tam ēka spēs sev piesaistīt aizvien
vairāk cilvēku. «Jau pašlaik lielākā daļa telpu ir rekonstruētas un
iekārtotas atbilstoši mūsdienu prasībām, ko novērtē gan viens no
mūsu lielākajiem nomniekiem – valodu apmācības centrs «Līderis» –,
gan arī sporta klubs «Milons», kas šobrīd sportistiem ļauj
trenēties atbilstoši visām prasībām. Pamatīgas izmaiņas notiek
naktskluba stāvā, kur tiek būvēta jauna VIP zāle, turklāt līdzās
būvējam arī boulinga zāli. Tajā būs astoņi celiņi, kur pa dienu
varēs trenēties sportisti vai vienkārši boulinga mīļotāji, bet
vakarā un naktī – naktskluba apmeklētāji. Mēs būsim Jelgavā pirmie,
kas piedāvās spēlēt boulingu naktī. Bet ēkas fasāde pilnībā
mainījusi savu skatu, būtiski paplašinoties veikalam «Baks», kas nu
izvietots vienā plašā, nevis divos mazākos veikalos. Turklāt
fasādes pusē tiek izbūvēta arī pilnīgi jauna ieeja, kas vedīs uz
restorānu un boulingu. Tai būs stiklota siena – lai arī šobrīd,
kamēr otrpus ielai atrodas tirgus, skats šeit nav nekāds
patīkamais, tirgum teritoriju pametot, viss mainīsies,»
pārliecināts D.Krūmiņš. 
V.Patoņins piebilst, ka šādi it kā iznīcībai lemtā ēka būs
atguvusi jaunu elpu un cilvēkiem sniegs kvalitatīvu atpūtu. Visi
trīs ēkas īpašnieki ir pārliecināti, ka izbūvēt SPA kompleksu un
saglabāt ēkas funkcionālo nozīmi tādu, kāda tā bija 80. gados,
nebūtu vairs iespējams – cilvēkiem ir mainījušies paradumi, daudzi
paši ir izbūvējuši pirtis pie mājām, turklāt publiskā pirts pēc
būtības zaudē savu nozīmīgumu, bet SPA komplekss ir ļoti dārga
padarīšana, kas Jelgavā 5000 kvadrātmetru plašumā vienkārši
neatmaksātos. «Turklāt mums jau ir akvaparks tepat Jūrmalā, līdz
kuram šodien aizbraukt vairs nav nekādu problēmu. Mēs varējām ļaut
ēkai aiziet postā, bet atradām risinājumu, kam rezultātā vajadzētu
visus apmierināt,» tā A.Bajārs.