Paaugstināto tarifu dēļ arvien vairāk Latvijas patērētāju vēlas pirkt elektrību no Igaunijas, raksta laikraksts «Dienas Bizness».
AS «Latvenergo» jaunie elektrības tarifi, kas stāsies spēkā no 1.aprīļa un kuru vidējais kāpums būs ap 30%, turpina izraisīt sabiedrībā plašu reakciju. Rīkojumu Rīgas pašvaldības uzņēmumiem izvērtēt igauņu «Eesti Energia» meitaskompānijas Latvijā SIA «Enefit» piedāvājumu devis arī Rīgas mērs Nils Ušakovs. Turklāt arvien vairāk patērētāju, pat mājsaimniecības, meklē alternatīvas «Latvenergo».
«Dienā pie mums vēršas vidēji ap 50-100 mājsaimniecību, kas interesējas par iespēju mainīt elektrības piegādātāju. Nespējam visiem potenciālajiem klientiem telefoniski uzreiz atbildēt, tāpēc esam izveidojuši pieteikšanās iespēju mūsu mājaslapā. Pie mums vēršas arī uzņēmumi – 21. februārī dažu stundu laikā mūsu mājaslapā bija reģistrējušies 35 jauni uzņēmumi un 15 bija piezvanījuši pa telefonu» stāstīja SIA «Enefit» rīkotājdirektors Jānis Bethers.
«Enefit» sola, ka uzņēmums, izvēloties slēgt līgumu ar «Enefit» par elektroenerģijas šā brīža fiksēto cenu, ietaupīs no 4% līdz 6% atkarībā no patēriņa rakstura un pieslēguma veida. «Ja klientu elektroenerģijas cena ir piesaistīta vairumtirdzniecības cenai, tad ietaupījums nav fiksēts, taču, ja velk paralēles ar 2010. gada vairumtirdzniecības cenām, tad pavasara periodā cenu starpība sasniedza 30%,» stāsta Bethers.
Lai salīdzinātu «Latvenergo» un «Enefit» piedāvājumus, laikraksts palūdza konkrēta uzņēmuma, kas līdz šim ir darbojies regulētajā tirgū, mēneša elektrības patēriņu. Savus pēdējo trīs mēneša elektrības patēriņa datus piekrita sniegt SIA «Dārzaugu idille» divu veikalu līdzīpašnieks Mārtiņš Reinis, kurš, izdzirdot par «Latvenergo» jaunajiem tarifiem, piebilda, ka ir neiespējami gandrīz 40% lielu tarifu kāpumu uzlikt kā uzcenojumu savu veikalu precēm. «Enefit» piedāvāja SIA «Dārzaugu idille» par 5,3% lētāku elektroenerģiju, nekā to paredz jaunais «Latvenergo» tarifs.
Līdz ar to, ja starp jauno un veco «Latvenergo» tarifu elektrības cenas pieaugums ir 38%, tad, slēdzot līgumu ar «Enefit», pieaugums būtu nepilni 33%.
«Nav nekādu fizisku vai tehnisku ierobežojumu tam, cik daudz Latvijas klientu mēs varētu pārņemt,» skaidroja Bethers. Ar mājsaimniecību pārņemšanu gan neesot tik vienkārši, jo ««Sadales tīklam» nav automatizētas datu apmaiņas sistēmas. Līdz ar to, ja mēs dienā pieprasītu 10 000 jaunu klientu, šī sistēma uzkārtos,» piebilda «Enefit» pārstāvis.
«Latvijā kopš 2008. gada nevienam dzīvoklim nav neviena ierobežojuma mainīt elektrības tirgotāju. Ja kāds apgalvo ko citu vai lokās ar izdomājumiem, zini – tam nav taisnība!» sacīja «Latvenergo» Ārējo komunikāciju nodaļas vadītājs Andris Siksnis.
Taču tālākā «Latvenergo» atbilde uz to, kāda ir uzņēmuma stratēģija, lai nezaudētu klientus, ir ļoti formāla, ko sniedza «Latvenergo» valdes loceklis Uldis Bariss: «Elektroenerģijas tirgū Latvijā jau kopš 2008. gada ir reāla konkurence. Atšķirībā no Igaunijas, kur joprojām ap 70% klientu elektrības tirgus ir slēgts, Latvijā tirgus darbojas jau nepilnus trīs gadus. Tādēļ klientiem ir izvēles iespējas, ko paredz atvērta elektrības tirgus nosacījumi. Tirgus klienti – parasti konkursu veidā – izvēlas komersantu, kas piegādās elektroenerģiju. «Latvenergo» no pirmās liberalizētā tirgus dienas ir piedalījies šādos konkursos un noslēdzis teju 1300 līgumus, kas attiecas uz 95% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Dalību konkursos turpināsim, jo mums Latvijā nav ekskluzīvu elektroapgādes tiesību, taču esam pārliecināti par sava piedāvājuma konkurētspēju.»
LETA
4.3 °C,
3 m/s,
74.3 % 
4.3 °C,
3 m/s,
74.3 %