Zinātniski pierādīts – dodoties pie miera, pirmā no visām maņām aizmieg oža, tieši tāpēc cilvēks miegā nesajūt dūmus un, izceļoties ugunsgrēkam, visbiežāk iet bojā nosmokot. Latvijā ir sperts pirmais solis, lai situāciju mainītu – no marta katra jaunuzcelta māja obligāti jāaprīko ar dūmu detektoriem. Diemžēl jau agrāk būvēto māju iedzīvotāji joprojām izrāda visai minimālu interesi savu mitekli aprīkot ar šo aizsargierīci.
Kristīne Langenfelde
Jauno kārtību nosaka jaunpieņemtais būvnormatīvs «Būvju ugunsdrošība», kas paredz no 1. marta jaunuzbūvētās dzīvojamās ēkas obligāti aprīkot ar ugunsgrēku autonomajiem detektoriem. To kontrolēs būvvaldes speciālisti, pieņemot ēku ekspluatācijā, un šī norma attiecas kā uz privātmājām, tā arī daudzdzīvokļu namiem. Jelgavas pašvaldības Būvvaldes galvenā būvinspektore Natālija Ļubina atzīst, ka pagaidām nav manīta īpaša aktivitāte saistībā ar jauno būvnormatīvu. «Tas zināmā mērā varētu būt saistīts ar to, ka būvniecības apjomi ir strauji samazinājušies. Mums tiešām nav bijuši gadījumi, kad mājas būvētājs būtu vēlējies ēku ekspluatācijā nodot agrāk – pirms 1. marta, lai izvairītos no dūmu detektoru ierīkošanas,» saka N.Ļubina. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes priekšnieks Aldis Feldmanis spriež, ka jaunais būvnormatīvs tikai daļēji uzlabos situāciju. «Tas pasargās jauno māju iedzīvotājus, taču vairāk tas būtu nepieciešams vecajās mājās, jo tur daudz biežāk izceļas ugunsnelaimes, un cilvēki dūmos nosmok,» tā A.Feldmanis. Pagājušajā gadā Latvijā dzīvojamajā sektorā izcēlušies 3711 ugunsgrēki, kuros dzīvību zaudējuši 166 cilvēki. Savukārt Jelgavā 2007. gadā ugunsgrēki individuālajās mājās izcēlušies 23 reizes, bet daudzdzīvokļu namos – 29 reizes, tajos cietuši divi cilvēki un divi gājuši bojā. «Visbiežāk ugunsgrēkos iet bojā tieši tāpēc, ka aizmieg, taču detektoru spalgā skaņa viņus noteikti atmodinātu,» spriež A.Feldmanis. Vienlaikus viņš norāda, ka iedzīvotāju izpratne par sevis aizsargāšanu joprojām ir nepietiekama. «Viens piemērs – Saldus rajonā ārzemju sadarbības partneri kādai pašvaldībai uzdāvināja lielu skaitu šo detektoru. Iedzīvotājiem tos dalīja par brīvu, taču arī tad ne katrs bija gatavs atnākt un to paņemt, bet daļa no tiem, kas paņēma detektorus, jau pēc dienas tos bija pārdevuši par pudeli. Skumji,» saka A.Feldmanis. VUGD Jelgavas brigāde rosina mainīt priekšstatu – tuvojoties 8. martam, A.Feldmanis aicina iztikt bez tradicionālajām tulpēm un to vietā dāvanās iegādāties dūmu detektorus. «Tieši tā mēs izdarījām pagājušajā 8. martā – savām darbiniecēm pasniedzām dūmu detektorus, un, manuprāt, tas noteikti vairāk nekā tulpe apliecina mūsu rūpes par savām sievietēm,» spriež A.Feldmanis. Ja bieži cilvēki atrunājas ar to, ka ģimenes budžetā nepietiek līdzekļu detektoru iegādei, A.Feldmanis uzsver, ka to vidējā cena – pieci seši lati – nevar būt augsts ieguldījums apmaiņā pret savu dzīvību. Jelgavā dūmu detektorus var iegādāties divās vietās – veikalā «Latakva», kā arī Jelgavas pilsētas un rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā. «Detektoru var iegādāties, sākot no 5 latiem, bet dārgākie maksā ap 15 latiem. Diemžēl jāatzīst, ka pieprasījums ir visai minimāls. Pie mums ir nākuši vairāku māju vecākie, interesējušies, taču visai mājai detektorus iegādājušies nav. Galvenais arguments – tie palīdzētu tikai naktīs, bet, kas notiktu, ja ugunsnelaime izceltos dienas laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju ir darbā un mājās neviens nespētu reaģēt uz detektora raidīto signālu,» jelgavnieku domāšanu atklāj biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Bitāns.
5.7 °C,
5.4 m/s,
90 % 
5.7 °C,
5.4 m/s,
90 %