Latvijā

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuri algā mēnesī saņem vairāk par 300 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Šī gada otrajā ceturksnī,
salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ievērojami pieaudzis to
cilvēku skaits, kuri algā mēnesī saņem vairāk par 300 latiem,
liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie
dati.

Šī gada otrajā ceturksnī 31,6% no
nodarbināto kopskaita darba algā saņēma vairāk nekā 300 latu,
savukārt pērn attiecīgajā periodā šādu summu saņēma tikai 19,8%
darba ņēmēju.

No 300–500 latiem saņēma 22,5%
darbaspēka, kamēr pērn attiecīgajā periodā šis skaits sasniedza
vien 15,8%. Cilvēku, kas algā saņem 500–1000 latu, skaits ir
pieaudzis par 4,3% un pašlaik sastāda 8% no nodarbināto kopskaita.
Tāpat par 0,8% ir pieaudzis to darba ņēmēju skaits, kuri darba algā
saņem vairāk par 1000 latiem.

Vienlaikus ir samazinājies to
nodarbināto īpatsvars, kuru neto mēneša alga bija, sākot no
minimālās algas, līdz 200 latiem, attiecīgi no 29,4% līdz 25,8%.
Mazāk par minimālo algu pērn otrajā ceturksnī saņēma 9,6% darba
ņēmēju, bet šogad – 9,1%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti
veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā
respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti
liecina, ka būtiskākais no tiem bija darba samaksa – gandrīz trim
piektdaļām jeb 57,8% darba ņēmēju.

www.leta.lv