Pilsētā

Pašreizējos apstākļos ir skaidrs, ka diplomdarbā radītās
vīzijas praksē nerealizēsies, jo piedāvājumā dominē tālākas
nākotnes risinājumi, nav īsti ņemta vērā esošā apbūve un plānojums,
tā vietā piedāvājot savu redzējumu. 

Tomēr darbā vērojams drosmīgs piegājiens, «savelkot» kopā
satiksmes mezglus – pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu un ar
autotransportu, aizvirzot no stacijas apkaimes dzelzceļa kravas
transportu. Svaigs skatījums piedāvāts uz Platones upes krasta
risinājumu, atvēlot to ne vien ūdens iespēju izmantošanai, bet arī
viesnīcas kompleksam. Pašlaik pat ne visi pilsētnieki zina par
nelielās upītes eksistenci. 

«Katrā ziņā Aleksandrs jāuzteic par avangardu, drosmi un
uzdrīkstēšanos. Darbā liela uzmanība pievērsta detaļplānošanai un
arhitektoniskiem risinājumiem. Ne velti A.Beļikovs, būdams
students, kopā ar diplomdarba vadītāju Aiju Ziemeļnieci jau līdz
šim piedalījies visos pilsētā notikušajos arhitektu plenēros, kur
gan darba grupā piedāvājis savu skatījumu uz centrālās daļas,
Vecpilsētas un Trīsvienības baznīcas torņa apkaimes risinājumiem,
gan smēlies idejas un pieredzi citu profesionāļu redzējumos,»
vērtēdams diplomdarbu, A.Lomakins piebilst, ka absolventa redzējums
komisijas locekļu vidū oriģinālo ideju un tehniskā izpildījuma dēļ
izpelnījies augstāko novērtējumu – desmit balles. 

Komisijas locekļi, kuru vidū līdztekus LLU un Rīgas Tehniskās
universitātes mācībspēkiem bija profesionāļi no Rīgas, Ventspils un
citām pilsētām, jautājuši, vai mūsu pašvaldība drosmīgā risinājuma
priekšlikumus atbalstītu. A.Lomakins atzīst, ka tie ir izskatīšanas
vērti. «Tikai tāpēc, ka piedāvājumi neatbilst mūsu finansiālajām
iespējām, tos nevar noniecināt,» lēš ainavu arhitekts, piebilzdams,
ka studentu risinājumiem parasti raksturīgs savs, augstāka
lidojuma, skatījums, kas konkrētajā brīdī ne vienmēr atbilst
reālajām iespējām. 

Šogad LLU Lauku inženieru fakultātes ainavu arhitektūras
absolventu vidū A.Beļikovs bija vienīgais, kurš diplomdarbam
izvēlējās ar Jelgavu saistītu tēmu. A.Lomakins novērojis, ka katru
gadu parādās kāds ar mūsu pilsētu saistīts risinājums. Tiesa, ne
vienmēr tie ir pietiekami oriģināli un tehniski
nostrādāti. 

Līdz šim fakultātes studenti ik pa laikam vairāk skatījuši
ainavu arhitektūras risinājumus pilsētas parkiem, skvēriem un
pagalmiem. Protams, neviens piedāvājums praksē nav iemiesots
izstrādātajā variantā, jo studentiem, kas vēl nav saskārušies ar
konkrētu projektu praktisko pusi, darbi lielākoties ir
«piepacelti», tajos nav ņemta vērā virkne tehnisku jautājumu. Tā
pēc sava kādreizējā studenta skatījuma spriež A.Lomakins,
piebilstot, ka ikdienā ir jārēķinās gan ar visu veidu komunikāciju
izvietojumu, gan īpašumtiesībām, gan projekta izmaksām,
ieinteresēto pušu nostāju un citām niansēm. Ainavu arhitekts
atzīst, ka ikdienā ne viena vien iecere īstenojas pietiekami smagi,
kā piemēru minot iekšpagalma labiekārtošanu Raiņa un Pasta ielas
stūrī, kas prasīja nopietnu darbu ar daudzdzīvokļu māju
iedzīvotājiem. 

Savulaik topošie ainavu arhitekti krustu šķērsu iztirzājuši
Uzvaras parka rekonstrukcijas un labiekārtošanas nianses,
izstrādājuši savus labiekārtojuma risinājumus. Tā kā objekts
vērtējams kā pietiekami nopietns un sarežģīts, ar ieceres
realizēšanu tik viegli nav gājis arī profesionāliem projekta
izstrādātājiem. Pirms tam viņi iepazinušies arī ar studentu
redzējumu un atsevišķas nianses no skiču variantiem atzinuši par
pieņemamām reālajam risinājumam. 

A.Lomakins atzīst, ka sadarbība ar topošajiem ainavu
arhitektiem katrā ziņā ir turpināma un atbalstāma netradicionālāku
ideju un neparastāka skatījuma dēļ.