Vakar Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā notika diskusija ar esošajiem, jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem, viens no diskusijas tematiem – pašvaldības loma sporta attīstības veicināšanā. Klātesošos vairāk interesēja iespējas saņemt pašvaldības finansējumu savu ieceru īstenošanai, piemēram, dalībai autorallijā.
Anna Afanasjeva
Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis, iepazīstinādams ar sporta jomas struktūru pilsētā un finansējuma sadalījumu, uzsvēra, ka pašvaldības uzdevums ir atbalstīt bērnu, jauniešu un pilsētas sabiedrības masu sportu. Iespēju robežās atbalstīti arī profesionālā sporta pārstāvji. No klubiem Jelgavā uz profesionāliem pamatiem līdz šim darbojas vienīgi basketbola klubs «Zemgale», kura atbalstam no pašvaldības pērn piešķirts ap 60 000 latu. Mēdiju pārstāvjiem interesēja, cik lielu finansējumu saņēmis futbola klubs «Jelgava». Futbola klubs pērn saņēmis 11 800 latu, ieskaitot līdzekļus kas bija nepieciešami Ozolnieku stadiona nomai. Tāpat mēdijus interesēja par nesamērīgu vērtētais atbalsts hokejam, jo atšķirībā, piemēram, no airētājiem un peldētājiem pilsētnieki neko neesot dzirdējuši par hokejistu panākumu izskanēšanu. J.Kaminskis atgādināja vispārzināmu patiesību, ka salīdzinājumā ar citiem komandu sporta veidiem hokejs visos laikos bijis dārgāks un prasījis lielākus ieguldījumus no bērnu vecākiem, kas to izvēlējušies. Pašreizējos apstākļos bērnu treniņus un dalību sacīkstēs daudzām ģimenēm ir grūti «pavilkt». Līdzekļu piešķiršana šai jomai ir politiķu kompetencē. Savukārt Jelgavas mazie hokejisti visai regulāri uzrādījuši labus panākumus. Piemēram, nesen Jelgavas ledus halles jaunie hokejisti Latvijas Jaunatnes olimpiādē izcīnīja pirmo vietu, savukārt Valsts ģimnāzijas komanda – otro.
Pašreizējos apstākļos, kad arī sporta jomai samazinājies pašvaldības finansējums, Sporta centrs atteicies no strītbola Latvijas čempionāta posma rīkošanas Jelgavā. Tajā kā dalībnieki piedalījās ap 40 – 50 jelgavnieku, bet izmaksas ir vismaz 2500 latu. Tā vietā sporta dzīves organizatori nolēmuši organizēt divus vietēja mēroga strītbola posmus, kas izmaksās krietni mazāk – ap 500 latu – un, domājams, pulcēs vairāk vietējo dalībnieku un nemazinās skatītāju interesi.
Sporta centrs arī pašreizējos apstākļos nav atteicies no visdažāko jomu klubu atbalstīšanas iesniegto projektu veidā. Atkarībā no situācijas aktīvu darbību pilsētā veic 30 – 40 visdažādāko sporta veida klubu. Tie līdz decembrim Sporta centram var iesniegt savus projektus. Savukārt pēc budžeta apstiprināšanas Sporta centrs pēc izstrādātiem kritērijiem vērtē to pievienoto vērtību, nozīmi un atbalsta apjomu. Vidēji klubs gadā iesniedz divus līdz četrus projektus. No pašvaldības līdzekļiem iecerētās masu, bērnu un jaunatnes sporta aktivitātes atkarībā var pretendēt uz atbalstu līdz 800 latiem. Protams, lielākas vai starptautiskas nozīmes sacensībām atbalsts ir lielāks. Šogad klubu pasākumu skaits Jelgavā nebūs samazinājies un saglabājies pussimta līmenī tāpat kā pērn. Savukārt ar grāmatu izdošanu par sporta veidu attīstību pilsētā (līdz šim iznākuši izdevumi par vieglatlētiku, peldēšanu un basketbolu) sporta dzīves koordinatori nogaidīs līdz labākiem laikiem. Treneri un sporta dzīves organizatori novērtējuši Sporta tālākizglītības fonda nozīmi savas profesionalitātes kāpināšanā. Arī šī fonda finansējums šogad būs pieejams.
Klātesošajiem esošajiem un topošajiem uzņēmējiem galvenokārt interesēja pašvaldības finansējuma pieejamība. Piemēram, Jolanta Priede interesējās par finansējuma saņemšanas iespējām dalībai autorallijā. J.Kaminskis norādīja, ka visi tehniskie sporta veidi ir dārgs prieks. Vienu sezonu, kad bija iespēja, pašvaldība, piemēram, ar 5000 latiem atbalstīja jelgavnieku Uģi Grosu, kurš līdz šim startēja pasaules kausā ar ātrumlaivām F-2 klasē. Vienlaikus viņš sacīkstēs pilsētu reklamēja. Tāpat savulaik triāla klubam pēc uzvaras čempionātā iegādāts jauns motocikls. Tomēr pašlaik šīm aktivitātēm ekonomiskā situācija nav tā piemērotākā, sportistiem jāizvērš savu menedžeru darbība.
Cits interesents vēlējās zināt, vai pašvaldība varētu atbalstīt mototūrisma un enduro pasākumu, kas veicinātu pilsētās atpazīstamību, taču plašāku informāciju par iecerēm nespēja sniegt. Sporta servisa centra vadītājs skaidroja, ka arī minētās aktivitātes pieder pie tehniskajiem pasākumiem un to rīkošanai ir paaugstinātas drošības prasības. Parasti ieceres tālākvirzība notiek sadarbībā ar attiecīgo federāciju. Aktivitātes, kad interesentu kompānija, kas, piemēram, iecerējusi ar motocikliem paceļot pa Eiropu finansējuma meklējumos vēršas pašvaldībā, netiek atbalstītas. Diemžēl, arī šādus finansējuma lūgumus, piedāvājot pretī ceļojuma laikā reklamēt Jelgavu, pilsētas pašvaldībai nācies saņemt. Tāpēc Sporta servisa centrs savulaik izstrādājis kritērijus pašvaldības atbalsta piešķiršanai sportiskajām aktivitātēm.
5.3 °C,
5.1 m/s,
90.2 % 
5.3 °C,
5.1 m/s,
90.2 %