Jauniešu bezdarba īpatsvars Jelgavā ir ap deviņiem procenti. Kaut arī procentuāli tas nešķiet daudz, jauniešu bezdarbs ir problēma visā Eiropā, atzīst Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Nākamajā ES plānošanas periodā jauniešu bezdarba mazināšanai Latvijā tiks piešķirti 80 miljoni eiro, taču, kāda veida pasākumi jauniešu bezdarba mazināšanai tiks veikti, pagaidām vēl skaidrības nav.
Ligita Lapiņa
Jauniešu bezdarba īpatsvars Jelgavā ir ap desmit procentiem. Kaut arī procentuāli tas nešķiet daudz, jauniešu bezdarbs ir problēma visā Eiropā, atzīst Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Nākamajā ES plānošanas periodā jauniešu bezdarba mazināšanai Latvijā tiks piešķirti 80 miljoni eiro, taču, kāda veida pasākumi jauniešu bezdarba mazināšanai tiks veikti, pagaidām vēl skaidrības nav.
Kā norāda NVA Jelgavas filiāles vadītāja Andra Dietlava, visā valstī dati ir līdzīgi un reģistrēto jauniešu bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 24 gadiem īpatsvars svārstās ap 10 – 11 procentiem. Jelgavā janvāra beigās reģistrētais jauniešu bezdarbs bijis deviņi procenti jeb 455 darba meklētāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem. «Latvijā šī nav pati būtiskākā problēma bezdarba jomā, taču tas, ka mēs nerunājam par lielu procentuālo «svaru», nenozīmē, ka problēmas nav vispār. Jauniešu bezdarba jautājumi ir aktualizēti visā Eiropā, un mums ir jāstrādā pārdomāti un preventīvi, lai šie jaunieši nebūtu bezdarbnieki arī pēc trim vai pieciem gadiem,» uzsver A.Dietlava.
Lielākoties jaunieši nemeklē augsti kvalificētu darbu, bet gan tādu, kas neprasa speciālu sagatvotību vai izglītību. Populārākās profesijas, kurās jaunieši ar NVA palīdzību cer atrast darbu, ir pārdevējs, palīgstrādnieks, pavāra palīgs, administrators un apsargs. Tāpat daudz jauniešu darbu meklē ar celtniecību un klietnu apkalpošanu saistītās jomās.
Lielākā daļa jauniešu, kuri nevar atrast darbu, ir ar vidējo vispārējo vai pat pamata izglītību. «Problēma ir tā, ka jauniešiem trūkst profesionālās ievirzes, tāpēc viņi, nokļūstot darba tirgū, apjūk. Jauniešiem vispirms jāsaprot, kurā jomā un kādu darbu grib strādāt,» stāsta NVA pārstāve, piebilstot, ka ne mazums ir jauniešu, kuri meklē «jebkādu darbu».
Līdztekus karjeras izglītībai otrs virziens, kurā NVA darbojas jauniešu bezdarba mazināšanai preventīvi, ir jauniešu darba pieredzes trūkums. «Darba devējam vajag darbinieku, kurš ir gatavs strādāt uzreiz. Bet, ja jaunietim pieredzes nav, tad viņš uzreiz nemaz nevar būt gatavs strādāt,» tā NVA pārstāve. Viņa stāsta, ka virkne pasākumu šajā jomā tiek piedāvāti jau tagad, piemēram, «Darba vieta jaunietim» un dažādas brīvprātīgā darba iespējas. «Šādā veidā jaunieši gūst neatsveramu pieredzi, ko citādāk gūt viņiem būtu grūti – jaunieši mācās atbildību, komunikāciju, sadarbību, viņi nonāk reālā darba vidē, kas sākotnējiem darba meklējumiem ir ļoti būtiski,» uzsver A.Dietlava.
Arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Aigars Rublis intervijā «Jelgavas Vēstnesim» atzīst, ka efektīvākais veids, kā risināt jauniešu bezdarba problēmu, ir tuvināt izglītības iestādes un darba devējus. Kā vienu no veiksmīgajiem piemēriem viņš min noslēgto sadarbības līgumu starp Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju un Jelgavas tehnikumu par sadarbības padomes izveidi, kura piedalīsies mācību programmu pilnveidošanā un palīdzēs nodrošināt prakses iespējas skolas audzēkņiem. «Prakses vietu nodrošināšana varētu būt viens no galvenajiem virzieniem, kur ieguldīt līdzekļus, kaut vai kompensējot uzņēmumiem tās izmaksas, kuras ir saistītas ar darba vadītāja nozīmēšanu,» uzskata A.Rublis, piebilstot, ka, tikai veidojot ciešu sadarbību starp uzņēmējiem un skolām, iespējams izvairīties no speciālistu pārprodukcijas un valsts vai pašvaldības līdzekļus ieguldīt tādu speciālistu sagatavošanā, kuri pēc tam būs pieprasīti darba tirgū.
Lielāko risku jauniešu bezdarba jautājumā NVA Jelgavas filiāles vadītāja saskata apstāklī, ka nereti jaunieši kļūst par ilgstošajiem bezdarbniekiem. A.Dietlava ieskicē būtisku problēmu: «Ir virkne jauniešu, kuri nemaz nav motivēti darba atrašanā. Šie ir klienti, kuri negrib izmantot un arī neizmanto piedāvātās iespējas. Strādājot ar nemotivētiem jauniešiem, nepieciešama īpaša pieeja.» Taču, vai šīs problēmas risināšanā varētu izmantot ES programmas paredzēto finansējumu, NVA Jelgavas filiāles vadītāja nezina teikt: «Ministrija ir politikas plānotāja, bet mēs – tikai izpildītāji. Pagaidām vēl nezinām, kāda veida pasākumos tieši tiks ieguldīta paredzētā nauda.»
Jāpiebilst, ka ES nodarbinātības un sociālo lietu ministri vienojušies par Jauniešu garantijas programmu, kas paredz atbalstu jauniešu bezdarba problēmu risināšanai ES dalībvalstīs. Latvija šīs programmas izpildei 2014. – 2020. gadam saņems 80 miljonus eiro.
Foto: Ivars Veiliņš
18.1 °C,
5.3 m/s,
88.5 % 
18.1 °C,
5.3 m/s,
88.5 %