«Darbinieki bija pārsteigti, ka jau pēc savas pirmās darba dienas šeit es piedāvāju astoņas jaunas aktivitātes, kas varētu uzlabot filiāles darbu – galvenokārt tās gan saistītas ar iekšējo darba organizāciju un vēlmi apkalpot darba meklētājus pēc iespējas labāk,» uzsver Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles jaunā vadītāja Andra Dietlava.
Kristīne Langenfelde
Pēc tam, kad atlūgumu uzrakstīja līdzšinējais NVA Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils, konkursa kārtībā tika meklēts jauns vadītājs – kopš 18. jūnija amatā apstiprināta A.Dietlava.
Kādi jauninājumi ir būtiskākie no jūsu piedāvātajām astoņām novitātēm?
Noteikti tie, kas ļautu atvieglot darba meklēšanas procesu. Tas, ka, iestājoties bezdarbniekos, cilvēks aktīvi piesakās kādos kursos, jau ir pierasts, un visbiežāk tā joprojām ir datoru un valodu apmācība. Taču, manuprāt, veltīgi ir aizmirsta iespēja apmeklēt tā sauktos īsos kursus, kas ļauj paaugstināt darba meklētāja vispārējās prasmes – pēc iespējas labāk sevi pasniegt potenciālajam darba devējam, kā arī iespēja iegūt dažādu speciālistu konsultācijas. Līdz šim par šīm iespējām informācijas veidā cilvēks varēja uzzināt, ierodoties filiālē, taču tālākais kontakts ar katru speciālistu vai iespēja apmeklēt īsos kursus viņam bija jānokārto pašam. Turpmāk esmu iecerējusi šo kārtību mainīt un jau pirmajās tikšanās reizēs ar bezdarbnieku aģenta pienākums būs sniegt visu informāciju par plašajām iespējām, kā arī koordinēt darba meklētāja laiku, lai viņš speciālistu konsultāciju varētu saņemt, piemēram, tad, kad NVA viņam jāierodas nākamajā reizē. Tas ir būtiski, jo visbiežāk šādas konsultācijas vai īsie kursi paliek neapmeklēti viena vienīga iemesla dēļ – cilvēkam trūkst naudas. Ja profesionālajās apmācību programmās bezdarbnieks papildus saņem stipendiju, kas ļauj viņam regulāri ierasties uz nodarbībām, tad īso kursu programmā šāda stipendija nav paredzēta. Un tas nozīmē, ka, piemēram, kaut vai ceļa izdevumi jāsedz pašam darba meklētājam. Taču, ja mēs spēsim veiksmīgi sakoordinēt plānotos apmeklējumus ar konsultācijām pie speciālista un īsajiem kursiem, tas noteikti būs ieguvums bezdarbniekam. Jāatzīst, ka vairākās citās filiālēs šāda kārtība jau darbojas, bet Jelgavā tā pagaidām netika īstenota.
Tomēr statistika rāda, ka tikai katrs trešais bezdarbnieks pēc savas kvalifikācijas paaugstināšanas NVA kursos atkal nonāk darba tirgū. Vai, jūsuprāt, šis procents nav pārāk niecīgs, ņemot vērā, kādus līdzekļus valsts tam atvēl?
Manuprāt, būtiski ir apskatīt atsevišķus kursus, jo tiek īstenotas tādas kursu programmas, pēc kurām visi bezdarbnieki, kas tos beiguši, nonāk darba vietā. Šeit es domāju tos kursus, kurus pasūta darba devējs. Ja viņš rūpīgi kopā ar mūsu speciālistiem ir izvēlējies potenciālos darbiniekus, caur NVA programmu tos apmācījis, tad viņi noteikti arī tiek pie darba. Cita lieta ir populārākie kursi – datorzinību paplašināšana, valodas prasmju uzlabošana. Ir saprotams, ka, apgūstot tikai datorprasmes NVA kursos, diezin vai cilvēks uzreiz pēc kursu beigām atradīs darbu. Tieši tāpat ir ar valodām. Taču būtiski ir saprast, ka šīs zināšanas paaugstina darba meklētāja kopējās sociālās prasmes, kas perspektīvā var būt ļoti nozīmīgas. Lai gan kopumā man gribas teikt, ka bezdarbnieku jautājumā ir grūti skatīties tikai uz cipariem – jāsaprot, ka zem katra šī procenta ir reāls cilvēks, reāla dzīve un ka arī tad, ja darbu atrod viens vai divi cilvēki, tas ir būtisks ieguvums konkrētai personai. Es uz to procesu raugos tieši tā – ir svarīgi šo palīdzību sniegt individuāli, izprotot katra klienta vajadzības. Svarīgākais, lai šie resursi netiek tērēti bezmērķīgi.
Bet, skatoties uz to, cik daudz mums valstī kopumā un arī Jelgavā ir ilgstošo bezdarbnieku, – vai tā apņēmība nesašķobās?
Nenoliedzami, ir vesela kategorija cilvēku, kuriem nav nekāda stimula meklēt darbu – to mēs redzam savā ikdienas darbā: cilvēkam nav intereses par savu zināšanu papildināšanu, darba meklēšanu, nereti viņš pat atļaujas bez attaisnojoša iemesla neierasties uz plānotajām tikšanās reizēm. Katram darba meklētājam ir savs darba plāns – ja tu pēc kāda laika paskaties un redzi, ka tajā nav neviena ieraksta, tad ir skaidrs, ka process nenotiek. Ar šādiem cilvēkiem strādāt ir ārkārtīgi grūti – viņiem vienkārši nav motivācijas. No savas personīgās pieredzes zinu gadījumus, kad cilvēks, tikai pusgadu esot bez darba, ļoti strauji degradējas un zaudē darba iemaņas. Jā, no malas varbūt šķiet – kas tad tas pusgads ir, cilvēks vienkārši ievelk elpu, taču šajā laikā viņš jau elementāri ir atradis no rītiem celties un iet uz darbu! Un tad var just, ka viņš darba meklēšanā saskata vairāk mīnusu nekā plusu, un tajā brīdī tas ir ļoti nopietns signāls tam, ka cilvēks grimst… Piekrītu saviem kolēģiem, kas pēdējā laikā pauduši viedokli, ka ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanai darba tirgū ir jākļūst vēl kontrolētākai, pieejai – vēl stingrākai. Tāpat arī ceru, ka Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā varētu būt grozījumi – piekrītu, ka tiem bezdarbniekiem, kuri izturas vieglprātīgi, būtu nepieciešama stingrāka pieeja. Pagaidām bezdarbnieka atbalsta likums neļauj cilvēkam, kurš vienkārši ilgstoši nespēj iekārtoties darbā, atņemt bezdarbnieka statusu.
Cik liels varētu būt to bezdarbnieku skaits, kuri jau šobrīd ir degradējušies tiktāl, ka viņu izredzes atgriezties darba tirgū varētu vērtēt kā ārkārtīgi minimālas?
Šobrīd Jelgavā ir ap 3200 bezdarbnieku, un, ja tā provizoriski būtu jānosauc skaits, tad es teiktu, ka tie ir vismaz 10 procenti no visiem reģistrētajiem klientiem, kuriem ir vērojama tendence labāk palikt bezdarbniekos nekā meklēt darbu. Taču jāsaprot, ka šādā gadījumā mēs visbiežāk runājam par cilvēkiem, kuru sociālās prasmes ir niecīgas – viņi šobrīd varētu pretendēt tikai uz kādu mazkvalificētu darbu, ko arī tad diezin vai būtu spējīgi veikt…
Bet vai šodien ir izdevīgi būt bezdarbniekam?
Domāju, ka ne, pat neraugoties uz to, ka varbūt atsevišķiem cilvēkiem, kuri ar darba meklēšanu, maigi sakot, nesteidzas, tāds viedoklis varētu būt. Vienīgais izdevīgums, ko es spēju saskatīt ilgstoša bezdarbnieka statusā, ir iespēja saņemt sociālos pabalstus, taču to apjoms jau sen kā nav tik liels, lai to varētu saukt par izdevīgu iespēju.
Šobrīd ir noslēdzies pusgads un finansējums izsmelts virknei NVA programmu – no jauna pagaidām netiek pieņemti tā sauktie simtlatnieki, praktiski nav pieejami apmācības kuponi mūžizglītības kursos strādājošiem cilvēkiem, arī ilgstošajiem bezdarbniekiem jauniešiem noteiktās prakses vietas ir aizņemtas. Kad šajās programmās var gaidīt nākamos uzsaukumus?
Tas varētu notikt uz rudens pusi. Visas minētās programmas ir ārkārtīgi populāras, un NVA ir jāskatās, lai finansējums vienmērīgi tiktu apgūts gada griezumā. Taču vēl šogad noteikti tiks pieņemti gan jauni bezdarbnieki stipendiāti, gan būs jaunas prakses vietas bezdarbniekiem jauniešiem, kā arī apmācību kuponi strādājošiem cilvēkiem.
NVA Jelgavas filiālē strādā astoņi aģenti, kuriem it kā individuāli jāpalīdz meklēt darbs – šobrīd kopumā vairāk nekā 5600 cilvēkiem Jelgavā, Ozolnieku un Jelgavas novadā. Vai, jūsuprāt, šādā apjomā tas ir reāli?
Manuprāt, jā – šobrīd ir vasara, bezdarba līmenis nedaudz krities, un katram bezdarbniekam pie mums jāierodas reizi trīs mēnešos, starplaikā intensīvi pildot kopā ar aģentu izveidoto plānu. Nevarētu teikt, ka slodze patlaban būtu ļoti liela. Lai gan, sākot strādāt, visiem darbiniekiem esmu palūgusi dienas beigās informēt mani par saviem konkrētās dienas darbiem, lai gūtu pārliecību par darba apjomu un nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Mans galvenais darba uzdevums ir panākt, lai katrs aģents pēc iespējas individuālāk iesaistītos bezdarbnieka problēmās un palīdzētu risināt viņa situāciju arī nestandarta gadījumos. Arī pagājušajā nedēļā mani pārsteidza kādas mūsu darbinieces šāds individuālas pieejas risinājums. Situācija bija vienkārša: savu klienti – bezdarbnieci, kura intensīvi meklēja darbu, – aģente informēja par piemērotu vakanci, taču izrādījās, ka bezdarbniece pati nav spējīga operatīvi sagatavot un iesniegt savu CV potenciālajam darba devējam. Tajā brīdī aģente neatteica atbalstu un iesaistīja procesā karjeras konsultantu – tā tika uzrakstīts klientes CV darba devējam. Pēc tam cilvēks ieradās pie mums ar neviltotu pateicību… Lūk, tā ir individuāla pieeja un stils, kādā es gribētu, lai strādā katrs filiāles darbinieks.
Foto: Ivars Veiliņš
Andra Dietlava
2003. gadā Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā ieguva sociālo zinātņu bakalaura kvalifikāciju psiholoģijā.
Kopš 2005. gada strādājusi Labklājības ministrijā (LM) un tās pārraudzībā esošajās iestādēs:
* veica LM pārvaldes vecākās referentes pienākumus;
* Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūrā (PKIVA) vadīja Karjeras konsultāciju metodikas nodaļu;
* no 2007. gada profesionālo darbību saista ar NVA, kur vadījusi Karjeras pakalpojumu metodikas nodaļu, bijusi vecākā eksperte un administratore ESF projektos «Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām personām», «Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā–2», «Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām».
2012. gadā A.Dietlava pildīja izglītības metodiķes pienākumus Ozolnieku novada pašvaldības Izglītības nodaļā.
No šā gada 18. jūnija Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītāja,
amatā iecelta konkursa kārtībā.
22.7 °C,
1 m/s,
73.9 % 
22.7 °C,
1 m/s,
73.9 %