Latvijā

Naktī uz svētdienu, 27. martā pulksten 3, Latvijā notiek pāreja uz vasaras laiku un pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.

Naktī uz svētdienu, 27. martā pulksten
3, Latvijā notiek pāreja uz vasaras laiku un pulksteņa rādītāji
jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.

Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu
rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules
valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests
1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no
marta pēdējās svētdienas pulksten 3 līdz oktobra pēdējai svētdienai
pulksten 4.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā
nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi «Par
pāreju uz vasaras laiku». Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz
vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā pulksten
3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par
vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā
pulksten 4 – par vienu stundu atpakaļ.

Savukārt Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz
vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19.
janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku.
Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām
Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 2011.
gada 30. oktobrī pulksten 3 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad
pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā
atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija.

Kā biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Rīgas
autoostā, pasažieri netiks speciāli brīdināti par pārēju uz vasaras
laiku, jo šajā laikā no autoostas neviens autobuss neizbrauc, bet
autoostā brīdinās tikai ienākošo autobusu sagaidītājus, ka autobuss
ienāks stundu vēlāk, jo no galapunkta tas ir izbraucis vēl pēc vecā
laika.

Savukārt VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»
atgādina pasažieriem, ka šajā svētdienā pasažieriem lidostā
jāierodas savlaicīgi, lai nenokavētu savu reisu.

VAS «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) Sabiedrisko
attiecību daļā informēja, ka pāreja uz vasaras laiku neietekmēs
vilcienu kustības grafiku. Izmaiņas nav gaidāmas arī starptautisko
vilcienu satiksmē, jo Krievijā arī tiks veikta pāreja uz vasaras
laiku, tāpēc vilcienu kustības grafiki maršrutos
Rīga-Sanktpēterburga un Rīga-Maskava nemainīsies, informē LDz.

Tajā pašā laikā privātās medicīnas klīnikas
SIA «Premium medical» neiroloģe Santa Ašmane brīdina, ka pāreja uz
vasaras laiku var pastiprināt miega traucējumus, kā arī radīt tos
cilvēkiem ar veselīgu miegu.

Kā norāda Ašmane, cilvēkiem ar veselīgu miegu
pāreja uz vasaras vai ziemas laiku prasa zināmu periodu, lai
pielāgotos citam ritmam. Parasti tas notiekot ātri – atkarībā no
organisma īpatnībām dažu dienu līdz divu nedēļu laikā, taču
cilvēkiem ar miega ritma traucējumiem pats fakts vien, ka būs
jāmaina ritms, varot radīt iekšēju trauksmi un stresu.

Vienlaikus viņa piebilst, ka pārejai uz
vasaras laiku ir arī pozitīvs efekts, jo organisms pēc tumšā gada
laika saņems vairāk gaismas un saules.

Eksperte uzsver, ka visvairāk laika pāreju
izjūt vecāki cilvēki, zīdaiņi un bērni. Kamēr organisms pielāgojas
jaunajam ritmam, cilvēkiem iespējami miega traucējumi, nogurums,
depresīvs noskaņojums, sirds ritma svārstības, samazināta
koncentrēšanās, apetītes zudums un gremošanas traucējumi.

«Katrs šādus simptomus neizjutīs, arī šo
simptomu izpausmes pakāpe var būt dažāda, un parasti tie,
organismam pielāgojoties, pazūd. Smagāku simptomu gadījumos tomēr
ieteicams apmeklēt ārstu, lai noteiktu labāko veidu, kā tos
pārvarēt. Īpaši jāuzmanās tiem, kuru darbs saistīts ar transporta
vadīšanu. Ieteicamas biežākas atpūtas pauzes,» skaidro Ašmane.

Lai pēc iespējas mazāk izjustu laiku pāreju,
neiroloģe iesaka nodoties sev tīkamām fiziskām nodarbēm, lietot
nomierinošas tējas, izvairīties no miegazāļu dzeršanas, atturēties
no lielām maltītēm vakaros, kā arī izvēlēties relaksējošas,
antistresa procedūras, piemēram, masāžas.

LETA