Saimnieku attieksme pret māju nodošanu ekspluatācijā ir dažāda. Vieni to cenšas izdarīt pēc iespējas ātrāk, citi gaida, kad pabeigti visi darbi. Uzbūvētu māju, kas nav nodota ekspluatācijā, neviens nost nejauks, bet sodu par dzīvošanu šādā ēkā gan var uzlikt. Būvinspektorus vairāk satrauc nelegālā būvniecība – celtniecība bez būvatļaujas un tehniskā projekta. Par šiem pārkāpumiem sodu piespriež visbiežāk.
Anna Afanasjeva
Jelgavnieks, kurš vēl pirms būvniecības buma iegādājies pademolētu jaunbūvi, vēlējās noskaidrot, kā viņam pareizāk ēku nodot ekspluatācijā un vai par to, ka šī procedūra ir pārāk ieilgusi, viņam uzliks sodu. Māju ģimene apdzīvojot jau vairākus gadus. Jelgavas pašvaldības Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina skaidro, ka ēkas nenodošana ekspluatācijā agrāk nebija sodāma. Tagad Administratīvo pārkāpumu kodeksā pie 152. panta iekļauts papildinājums. Tajā norādīts, ka būvi nedrīkst ekspluatēt bez būvniecības akta un par to var arī sodīt. Fiziskām personām soda apmērs ir no 50 līdz 1000 latiem. «Kopš sodu ieviešanas Jelgavā ēku īpašnieki pie atbildības saukti trīs gadījumos. Cilvēki, kas lasa likumdošanu, tam sāk pievērst uzmanību,» ievērojusi Būvinspekcijas vadītāja.
Likums jāizlasa vismaz vienreiz Liela daļa jaunbūvju īpašnieku Būvinspekcijas un Būvvaldes prasības uzskata par birokrātiskām un dažkārt ne vien pirms procesa uzsākšanas, bet arī būvniecības gaitā nejaudā iepazīties ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. «Tomēr būvējot vai rekonstruējot vismaz vienreiz ar būvniecību saistītā likumdošana – Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi un Jelgavas pašvaldības apbūves noteikumi – ir jāizlasa arī privātmājas īpašniekam,» pēc pieredzes secina N.Ļubina. Ikdiena gan apliecina, ka tas biežāk notiek trešo personu ietekmē. Piemēram, bankas, ja būvniecībai ņemts kredīts, prasa, lai noteiktā termiņā ēku nodotu ekspluatācijā. Cilvēks pēdējā brīdī ierodas, lai tiktu pie būves pieņemšanas akta, ko uzrādīt bankai. Kad noskaidro, ka jāveic zināmi priekšdarbi un jāsagatavo noteikti dokumenti, ir pārsteigts. N.Ļubina atzīst, ka normatīvie akti, sevišķi pēc neatkarības atjaunošanas ir mainījušies samērā bieži. Līdz ar to iedzīvotājiem visām niansēm nav viegli izsekot. Joprojām daudzi domā, ka arī privātmāju ekspluatācijā pieņem komisija, kā tas bija agrāk. Tolaik lielāka loma bija cilvēciskajam faktoram. Tagad komisijas sastāvs ir minimāls, bet nepieciešama virkne dokumentu, ko reglamentē Ministru kabineta noteikumi par būves pieņemšanu ekspluatācijā. «Noteikumi ir nelieli, bet domāti visu veidu objektiem. Iespējams, ne vienam vien, tos izlasot, paliek bail. Bet uz privātmājām noteikumi attiecināmi saīsinātā variantā. Lai cilvēkiem būtu vienkāršāk un ērtāk, atbilstoši tiem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem esmu izstrādājusi pilsētas iedzīvotājiem domātu apliecinājuma veidlapu par būves gatavību ekspluatācijai. Tai pievienota koncentrēta informācija, kurā uzskaitīti visi nepieciešamie dokumenti objekta pieņemšanai ekspluatācijā. To bez maksas var saņemt pašvaldības Informācijas aģentūrā domes ēkā. Rūpīgi izlasot, situācija būs skaidra,» stāsta Būvinspekcijas vadītāja. Ikdiena gan liecina, ka cilvēki necenšas visur iedziļināties paši, grib, lai viņiem pastāsta un palīdz aizpildīt. Šīs konsultācijas ir bez maksas un notiek pieņemšanas laikā. Veidlapu par būves gatavību ekspluatācijai var izdrukāt arī no interneta mājas lapas, kur pieejami likumdošanas akti (www.likumi.lv).
Jābūt sadzīves apstākļu minimumam Likumdošanu par privātmāju nodošanu ekspluatācijā būvinspektore uzskata par ļoti maigu. Dzīvojamo māju ekspluatācijā var nodot, ja ir izbūvēta virtuve, tualete un viena dzīvojamā istaba – nodrošināts minimums, lai cilvēks varētu dzīvot. Turklāt, piemēram, sienām obligāti nav jābūt aplīmētām ar tapetēm vai noflīzētām. Pietiek, ja ieklāts riģipsis. Protams, jābūt apkurei, komunikācijām, labiekārtotai teritorijai no ielas puses. Ja nodošana notiek ziemā, aktā līdz jūnija sākumam atļauj pabeigt labiekārtošanas darbus. Pašvaldības nodevas apmērs par ēkas pieņemšanu nesen mainījās, tagad tas par privātmājas nodošanu ekspluatācijā ir 50 latu. Jautājums jāizskata (jāizvērtē dokumenti, jāizbrauc uz vietas, jāapstiprina akts) desmit dienās pēc dokumentu iesniegšanas. Līdztekus apliecinājumam par būves gatavību ekspluatācijai īpašniekam jāiesniedz arī citi dokumenti, tostarp Sabiedrības veselības aģentūras atzinums, Valsts zemes dienesta sagatavotā inventarizācijas lieta, aktualizēts situācijas un izbūvēto inženierkomunikāciju topogrāfiskais uzmērījums, kā arī izziņas no iestādēm, kas izdevušas tehniskos noteikumus darbu veikšanai (piemēram, ūdensvada, gāzes ierīkošanai). Rekonstrukcijas gadījumā tās nav nepieciešamas. Inventarizācijas lieta ir derīga piecus gadus, ja būvē nav veiktas izmaiņas. Pēdējā laikā šī pakalpojuma izmaksas augušas. Topogrāfiskā materiāla nepieciešamību paredz pašvaldības saistošie noteikumi. To veic mērniecības uzņēmumi. Tajā redzams komunikāciju izvietojums, atbilstība projektam u.c. Šī procedūra nav tik vienkārša un maksā samērā daudz. Nodeva ir arī par Sabiedrības veselības aģentūras izziņu, bet izziņas no komunikāciju uzņēmumiem ir bez maksas. «Cilvēkiem uzskaitu, kas nepieciešams, viņi saspringst: atkal jāiet pa instancēm, jāmaksā, jātērē laiks… Jā, pirmajā brīdī tas it kā nepieciešams būvinspektoram, bet vēlāk tas pats topogrāfijas plāns kalpo pašam īpašniekam. Tas noder, kad būvē kādu citu ēku, paplašina esošo vai arī stāda kokus un košumkrūmus. Iespējams, saimnieks jau aizmirsis komunikāciju atrašanās vietas, bet dokuments uzrādīs, kur rakšanas darbus nedrīkst veikt. Arī ēkas pārdošanas gadījumā nākamajam īpašniekam būs skaidra situācija,» raksturo N.Ļubina. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums kopš pagājušā rudens nepieciešams tikai sabiedriskām ēkām. Šajā laikā Jelgavā vienā nesen ekspluatācijā nodotā dzīvojamā mājā jau notikusi ugunsnelaime. Pēc lietpratēju domām, ugunsdrošības pārbaudes bijušas lietderīgas un nepieciešamas. No marta pilsētas būvinspektori pievērš uzmanību dūmu detektoru uzstādīšanai, kaut arī normatīvajos aktos tie vēl nav iekļauti kā obligāti.
Būvniecības termiņu vairs nav Izmaiņas likumdošanā bijušas saistītas arī ar normatīvo aktu piemērošanu ES prasībām. Pašlaik, pēc N.Ļubinas vērtējuma, vismaz ar ēku pieņemšanu ekspluatācijā likumdošanas puse ir puslīdz sakārtota. Protams, arī turpmāk gaidāmas izmaiņas, piemēram, zināmu laiku runā par energoaudita ieviešanu. Pagaidām tas nav nepieciešams, bet ne viens vien uzņēmums jau gatavojas energosertifikācijas veikšanai. Tam varētu sekot stingrākas prasības privātmāju būvniecībā, iespējams, iedzīvotāji ģimenes mājas savām vajadzībām nevarēs būvēt pašu spēkiem. Agrāko būvniecības procesa reglamentāciju, kad kopš būvniecības sākuma ēka ekspluatācijā bija jānodod piecos gados, N.Ļubina uzskata par absurdu. «Visi esam tikai cilvēki. Viens var saslimt, otram rodas kādi citi apstākļi, kas liedz iekļauties termiņā un uzbūvēt māju noteiktā laikā. Tas ir saprotams. Tagad likums vienīgi paredz, ka, būvniecību pārtraucot uz gadu vai vairāk, konstrukcijas ir jāiekonservē. Tas nozīmē, ka sāktais mūrējums jāapklāj, lai tajā nenonāk nokrišņi. Arī koka konstrukcijas jānosedz, lai mitrums tās nebojā. Citi ierobežojumi nefigurē,» klāsta būvinspektore. Likums arī paredz, ka divu gadu laikā pēc projekta saskaņošanas jāizņem būvatļauja. Ja tas nav izdarīts, kā arī tad, ja nav uzsākti būvdarbi, saskaņošanas procedūra jāiziet atkārtoti. Uz jautājumu, vai termiņa trūkums procesu nepadara nekontrolējamu (var sanākt, ka īpašnieks vispār neliekas zinis par nodošanu ekspluatācijā, jo ar māju ir tāpat kā ar Rīgu: tā nekad nav gatava), N.Ļubina norāda uz Administratīvo pārkāpumu kodeksā fiksētajiem sodiem. Konstatējot, ka telpas tiek apdzīvotas bez ēkas nodošanas ekspluatācijā, tiks piemērots sods. Masveida pārbaudes un sodīšanas akcijas Būvinspekcija gan nerīko, jo darba tāpat ir daudz.
Likums pasargā no kļūdām Būvniecības procesam, kad darbu finansēšanai tiek ņemts kredīts, seko arī bankas. Kad ēkai ielikti pamati, to kā jaunbūvi var ierakstīt Zemesgrāmatā. Būvinspekcija izsniedz izziņu, ka būvniecība uzsākta likumīgi, atbilstoši projektam un raksturo ēkas stadiju. Arī citas izmaiņas likumdošanā pastiprinājušas kontroli. Tagad būvēt drīkst, ja ir noformēta apdrošināšanas polise būvniecības darbiem. To izsniedz uz vienu gadu, līdz ar to arī būvatļauja tiek izsniegta uz gadu. Cilvēks tādējādi ir spiests katru gadu noformēt apdrošināšanas polisi un pagarināt būvatļauju. Nodeva par to ir desmit lati. Tas Būvvaldei ļauj sekot būvniecības gaitai, arī būvatļauju reģistrs ar to derīguma termiņiem atklāj faktisko situāciju. Daudzi kā lieku birokrātiju uztver prasību pēc mājas pamatu izbūves Būvvaldē izskatīšanai iesniegt darba izpildshēmu. Bet ikdienā šis «lāča pakalpojums» īpašniekiem ne vienreiz vien palīdz izvairīties no lielākiem sarežģījumiem un izdevumiem nākotnē. Proti, nereti, pārbaudot pamatu izbūvi, atklājas nepilnības. «Būvniecības sākumstadijā trūkumus novērst ir vienkāršāk. Kad māja jau ir zem jumta, tas prasa krietni nopietnākus ieguldījumus un sagādā lielākas raizes,» spriež speciāliste. Bieži problēmas izraisa žogu izbūve. Tie uzstādāmi uz sarkanās līnijas, nevis uz zemesgabala robežas. Kad šīs robežas nesakrīt, iedzīvotāji sētu cenšas pārcelt līdz zemes robežai. Taču jāsaprot, ka gadījumos, kad pašvaldība veiks kādus darbus, bet žogs atradīsies uz sarkanās līnijas, īpašnieks par šīs būves sabojāšanu nesaņems nekādu atlīdzību. «Likumdošanu var uzskatīt par birokrātisku, kas prasa lielu laika patēriņu, tomēr tā vērsta uz to, lai pasargātu cilvēkus no kļūdām. Būvniecībā pieļautās kļūdas maksā ļoti dārgi,» atgādina N.Ļubina. Diemžēl cik strauji pieauguši būvniecības apjomi, tikpat strauji pasliktinājusies būvniecības kvalitāte. Labi, ka pēdējā laikā situācija mainās.
Sekas nav neatgriezeniskas No Būvinspekcijas vadītājas stāstītā sanāk, ka dzīvošana ēkā, kas nav nodota ekspluatācijā, ar neatgriezeniskām sekām nedraud. Māju par šo pārkāpumu neviens nenojauks, bet naudas sodu gan var nākties samaksāt. Jelgavā pēdējos gados ievērojami pieaudzis sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu skaits. Tas nenoliedzami saistīts ar celtniecības bumu. Pērn 73 gadījumos uzlikti administratīvie sodi 7000 latu apmērā. Šogad privātmāju būvniecībā sastādīti 15 protokoli. Lielākie sodi saistīti ar nelegālo būvniecību – tā notiek bez būvatļaujas vai tehniskā projekta. Paskaidrojumos lielākoties visi norāda, ka mājas projekts ir pasūtīts, bet arhitekts to pārāk ilgi izstrādā, taču paņemtais kredīts un sarunātā būvnieku brigāde nevar gaidīt. Patvaļīgas būvniecības gadījumā sekas ir visai nopietnas. Piemēram, kāds īpašnieks pilsētas pievārtē zemesgabalā uz vecas dārza mājiņas pamatiem izbūvēja pieklājīgu māju dzīvošanai. Diemžēl tā bija patvaļīga būvniecība. Turklāt ēka atradās pilsētas sarkanās līnijas robežās, kur būvdarbus nedrīkst veikt. Šo teritoriju skar automaģistrāles Rīga – Jelgava projekta intereses. Šajā gadījumā pašvaldība īpašniekam nevarēs palīdzēt – ēku nojauks, bet cilvēks nekādu kompensāciju nesaņems. Ja būvniecība būtu legāla, saimnieku varētu sodīt par dzīvošanu mājā, kas nav nodota ekspluatācijā, toties būtu likumīgs pamats saņemt kompensāciju tās atsavināšanas gadījumā.
Administratīvais sods fiziskām personām par būvniecības noteikumu pārkāpšanu • Par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos), vai vienkāršotās renovācijas, vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu no 50 līdz 500 latiem. • Par būves patvaļīgu būvniecību sods ir no 100 līdz 1000 latiem. • Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā – naudas sods no 50 līdz 1000 latiem. • Par tādu būvniecības normatīvu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, var sodīt no 50 līdz 500 latiem. • Par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, var sodīt no 50 līdz 400 latiem. • Par aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā noteiktā atlikto būvdarbu izpildes termiņa neievērošanu var noteikt sodu no 50 līdz 300 latiem. • Par būvdarbu, kuriem nepieciešama būvatļauja un civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, veikšanu bez būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pret nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai un zaudējumiem trešās personas mantai, fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 50 līdz 400 latiem.
Jelgavas Būvvaldes privātmāju būvniecībai izsniegtās būvatļaujas 2004. gadā – 120 2005. gadā – 182 2006. gadā – 222 2007. gadā – 315
Jelgavā ekspluatācijā nodotās individuālās dzīvojamās mājas 2004. gadā – 45 2005. gadā – 54 2006. gadā – 66 2007. gadā – 82
7.8 °C,
3.2 m/s,
89.1 % 
7.8 °C,
3.2 m/s,
89.1 %