17.9 °C, 0.9 m/s, 90.8 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāNoskaidroti labākie darbi Latvijas arhitektūrā
Noskaidroti labākie darbi Latvijas arhitektūrā
15/05/2009

Vakar noskaidroti labākie darbi Latvijas arhitektūrā, un galveno balvu ieguvuši AS «UPB» arhitekti.

Vakar
noskaidroti labākie darbi Latvijas arhitektūrā, un galveno balvu
ieguvuši AS «UPB» arhitekti.

Kategorijā «Jaunbūves – publiskas ēkas»
uzvarējis Talsu pilsētas 2. vidusskolas un sākumskolas sporta zāles
projekts, kuru projektējuši AS «UPB» arhitekti Uldis Pīlēns, Guna
Pīlēna, Dzintars Heinsbergs un Ilze Ķauķe, savukārt kategorijā
«Jaunbūves – dzīvojamās ēkas» daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas
projekts Rīgā, Vienības gatvē 192, kuru izstrādājuši biroja «Sarma
& Norde» arhitekti Jānis Norde un Ansis Auziņš.

Par labāko ražošanas ēku projektu atzīts AS
«Baltic Coal Terminal» akmeņogļu pārkraušanas termināls Ventspils
ostā, kuru izstrādājuši «Interjeru iekārtošanas un restaurācijas
firmas «Ierosme»» arhitekti Indulis Kalns un Ainars Markvarts, par
labāko pārbūves projektu – Rūmenes muižas Kungu mājas
rekonstrukcija Kandavas novadā, kuru izstrādāja «Zaigas Gailes
biroja» arhitektes Zaiga Gaile, Līga Apine, Ineta
Solzemniece-Saleniece, Agnese Elbrete un Zane Dzintara, savukārt
par labāko restaurācijas projektu – kinoteātra «Rīga» restaurācija,
pie kuras strādāja «Nams 3» arhitekti Ēriks Cērpiņš un Dace
Krēgere, kā arī restauratore Inese Ozoliņa.

Iekštelpu dizaina kategorijā par labāko atzīts
AS «UPB» izstrādātais interjers «1plus1 studijai» Rīgā, pie kura
strādāja arhitekts Mārtiņš Pīlēns, savukārt kategorijā «Projekti un
konkursa darbi, teritoriju un pilsētu plānošana» uzvarēja Saldus
mūzikas un mākslas skolas projekts, kuru izstrādāja «MADE
arhitekti» Linda Krūmiņa, Miķelis Putrāms un Evelīna Ozola.

«Šis ir pēdējais gads, kad ir labajos gados
sastrādāti projekti. To specifiku, domāju, rādīs nākamais gads, kad
būs stipri mazāk projektu. Lielo projektu, domāju, nebūs vispār,»
Latvijas arhitektūras konkursu komentē arhitekts Andris
Kronbergs.

«Nolasāms biroja rokraksts, kas sakņojas
80.gadu stilā. Ļoti kvalitatīvs, pietiekami interesants un, ņemot
vērā, ka tā ir salīdzinoši mazas skolas piebūve, vērā ņemams
risinājums,» Kronbergs raksturojis konkursā uzvarējušo darbu.

Par pašaizliedzīgu attieksmi pret vēsturisku
celtni nominācijā «Pārbūves» atzinības raksts piešķirts arī
pārbūvējamās ēkas īpašniekam, piebilda Kronbergs. «Šāda atzinība
pasūtītājam, kas saprot arhitektūras un vēsturisku ēku vērtību, nāk
pretī projektētājam, pilsētai, valstij, ir ļoti apsveicama.»

«Viena raksturīga iezīme, ka daudzas balvas
iegūst biroji un arhitekti, kuriem pasūtītāji ir radinieki vai
pietuvinātas personas. Acīmredzot, citiem savu naudu neuztic. Ceru,
ka tas saistīts tikai ar ekonomisko lejupslīdi. Bet visumā skate
bija laba. Ir attīstība, nav tā, ka šogad būtu sliktāk,» vērtējis
arhitekts Andrejs Ģelzis.

Konkursu Arhitektu savienība rīkoja
četrpadsmito reizi, un tajā varēja iesniegt divos pēdējos gados
izstrādātus un realizētus arhitektūras projektus, kas tika nodoti
ekspluatācijā līdz šā gada februāra beigām un kuri realizēti
Latvijā.

Tehniskās komisijas žūrijas priekšsēdētājs
bija arhitekts Andris Kronbergs, komisijas locekļi – arhitekti Uģis
Bratuškins, Sandra Levāne, Vents Vīnbergs, Daiga Veinberga un
dizainere Anita Grase. No skatei līdz šā gada 28.martam
iesniegtajiem 81 darbiem astoņās nominācijās otrajai kārtai
izvirzīja 32 darbus.

www.leta.lv