Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā šodien notiek konference par uzņēmējdarbību Zemgalē – esošo situāciju un nākotnes redzējumu. Tās gaitā tiek apkopoti viedokļi par uzņēmējdarbību atbalstošu nodokļu un kredītu politiku, izglītības politiku, kā arī uzņēmējdarbības vidi, tostarp sociālo nodrošinājumu.
Anna Afanasjeva
Paredzēts, ka pēc konferences apkopotos viedokļus par priekšrocībām un trūkumiem uzņēmējdarbības attīstībā, identificētos galvenos riska faktorus un ieteiktos risinājumus Zemgales plānošanas reģiona administrācija iesniegs attiecīgajām ministrijām.
Konferenci atklāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, bet uzņēmējdarbību Zemgalē raksturoja plānošanas reģiona izpilddirektors Raitis Vītoliņš.
Jāatgādina, ka uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā, kas ir viena no Zemgales plānošanas reģiona darba prioritātēm, lai sekmētu sadarbību starp zinātniekiem un uzņēmējiem, šā gada februārī notika diskusija «Zemgale – inovatīvas rīcības un zinātnes centrs». Tajā noskaidroja viedokļus par priekšrocībām un traucēkļiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībā. Savukārt vasarā, lai noskaidrotu problēmas, kas traucē sākt un tālāk attīstīt mazo uzņēmējdarbību, sevišķi lauku teritorijās, notika diskusija «Mazais komersants Zemgales lauku apvidos. Pieredze, nākotnes redzējums. Attīstības riski». Diskusiju dalībnieki vasarā iezīmēja trīs galvenos problēmu blokus, kas visvairāk ietekmē uzņēmējdarbības attīstību un kuru risinājumus nepieciešams aplūkot plašāk.
Tādēļ šodien reģionālajā konferencē darbs notika trijās darba grupās, kas strādāja pie jau iepriekš identificētajiem problēmblokiem. Attiecīgi atsevišķa darba grupa strādāja pie jautājuma «uzņēmējdarbību atbalstoša nodokļu un kredītu politika», vēl viena pie problēmbloka «izglītības politika uzņēmējdarbības spēju attīstībai», bet trešā – pie jautājuma «labvēlīga uzņēmējdarbības vide, tostarp sociālais nodrošinājums». Nodokļu jomā kā problēmas norādīta nodokļu nevienlīdzība starp Baltijas valstīm, liels darbaspēka nodokļu īpatsvars izmaksās, pārāk garš slimību lapu apmaksas termiņš, nepietiekošs atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem un jaunajiem nodokļu maksātājiem, kā arī nepietiekoša akcīzes nodokļa atmaksas norma lauksaimniekiem. Tāpat tika runāts par apgrozījuma samazināšanos, kas rada problēmas kredītsaistību kārtošanā, klientu maksātspējas samazināšanos, pārāk lielajām komercdarbības uzsākšanas kopējām izmaksām, neapmierinošo valsts un pašvaldību institūciju sadarbību ar uzņēmējiem, ES struktūrfondu finansējuma atdevi.
Izglītības jomā tika runāts par nepietiekošo uzņēmējdarbībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanas koordināciju visos līmeņos. Tāpat augstskolas katru gadu beidz komercdarbības programmas apguvuši jaunie speciālisti, bet gandrīz visi aiziet strādāt algotu darbu. Fiksēta alga sniedz lielāku drošību salīdzinājumā ar uzņēmējdarbības riska faktoriem. Par uzņēmējiem studenti vēlas kļūt tikai pirmajos kursos, pēdējos – vairs ne.
Uzņēmējdarbības vides jomā dalībnieki uzsvēra nesakārtotās infrastruktūras nozīmi (autoceļi, sabiedriskais transports, interneta pieejamība u.c.), informācijas trūkumu par tehnoloģisko centru, loģistikas, industriālo parku un teritoriju, kā arī inkubatoru pieejamību.
Dalībnieki uzsvēra koordinācijas trūkumu un dublēšanos starp dažādām stratēģiskās attīstības programmām, kā arī izteica vēlēšanos, lai no paustajiem viedokļiem pēc laika varētu redzēt arī rezultātu un tas neizvērstos par kārtējo parunāšanu, no kuras nekas nav atkarīgs un nekas nemainās.
Konferences dalībniekiem demonstrēja arī informatīva un izglītojoša rakstura videofilmu «Zemgale – inovatīvas rīcības un zināšanu centrs», kurā atspoguļots zinātnisko institūtu un laboratoriju, tehnoloģisko un industriālo parku, kā arī lielāko uzņēmumu veikums tehnoloģiju un jaunu produktu radīšanā.
FOTO: Ivars Veiliņš
17.7 °C,
1.4 m/s,
91.4 % 
17.7 °C,
1.4 m/s,
91.4 %