Kultūra

Ar Noras Ikstenas viesošanos Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā aizsākts tikšanās cikls ar Latvijas rakstniekiem «Kur piedzimst vārds». Kaut arī par pirmās sarunas tematu bija izraudzīta N.Ikstenas grāmata «Mātes piens», klātesošajiem bija iespēja kopā ar rakstnieci izdzīvot izjūtas, sākot no drūmajiem padomju laikiem līdz pat patiesai jautrībai un personiskai pieredzei Gruzijā N.Ikstenas grāmatā «Dievmātes draudzene».

Sarunu cikls «Kur piedzimst vārds» notiek ar Valsts
Kultūrkapitāla fonda atbalstu – Zinātniskā bibliotēka saņēmusi
atbalstu projektam, līdz pat aprīlim interesentiem nodrošinot
iespēju piecu svētdienu pēcpusdienas pavadīt sarunās ar latviešu
rakstniekiem. Sarunu ar N.Ikstenu vadīja Latvijas Nacionālās
bibliotēkas darbiniece un Latvijas Radio žurnāliste Liega Piešiņa,
akcentējot – ja vēlētos ieskenēt N.Ikstenas grāmatu vākus, tad kopā
tās būtu vismaz 57 grāmatas, tostarp atkārtoti Latvijā izdotas,
tulkotas un citās valstīs izdotas. «2015. gada novembrī atvērta
Noras jaunākā grāmata – «Mātes piens». Šī grāmata jau izdota
20 000 eksemplāru lielā tirāžā, un tas apliecina, ka šajā
grāmatā pavisam noteikti ir kaut kas tāds, kas uzrunā lasītāju, kas
liek atrast gan laikmetu, gan cilvēciskās emocijas.»

N.Ikstena atzīst, ka viņas rakstnieces gājums latviešu
literatūrā ir apmēram 20 gadi un rakstniecības liktenis viņu savā
ziņā ir lutinājis, jau sākot ar pirmo grāmatu «Dzīves svinēšana»,
kas izdota 28 gadu vecumā. Viņasprāt, «Mātes piena» panākumi, no
vienas puses, ir liels pārsteigums, bet, no otras, – likumsakarība.
«Mēs ļoti ilgi esam baidījušies runāt par mums tuvām personiskām
tēmām, sāpīgām vēstures tēmām, un arī es atzīstu, ka līdz «Mātes
pienam» man bija jāizaug. Ja to rakstītu 20 gadu vecumā, šī grāmata
būtu naiva, ja 30 gados – tā būtu pacilāta, taču tikai tagad – 40
un vairāk gados – esmu nobriedusi, lai uz šo sev un vēsturiski
sāpīgo tēmu paraudzītos no cita skatupunkta,» tā viņa, atklājot, ka
šai grāmatai sācies arī pasaules ceļš, jo to paņēmusi kāda britu
izdevniecība. «Varbūt ārpus Latvijas šī grāmata vairāk piesaistīs
nevis ar vēsturiskajiem notikumiem, laikmeta – 1969. – 1989. gada –
atainojumu, bet gan ar cilvēciskajām attiecībām, kas tajā
risinātas,» spriež rakstniece.

Viņa neslēpj, ka ļoti bieži nācies atbildēt uz jautājumiem par
to, cik daudz personiskajā pieredzē un pārdzīvojumos ir balstīts
romāns «Mātes piens». «Šajā grāmatā ir ļoti daudzas reālas
epizodes, kas izaugušas un pārkāpušas robežas. Un es uzskatu – ja
nav personiski, tad – nevajag! Ja mēs nenākam ar saviem
personiskajiem stāstiem, mākslas un literatūras katarses moments
nenotiks,» tā viņa, piebilstot, ka šobrīd ir gatava runāt par visām
grāmatā skartajām tēmām.

Tieši šī N.Ikstenas personiskā attieksme un personiskie stāsti
tikšanos ar rakstnieci ļāva aizvadīt ļoti sirsnīgā gaisotnē, un
līdztekus sarunām par drūmajiem padomju laikiem tika risinātas
rakstnieces dzīves epizodes, atceroties gan skolas laiku, gan
pirmos soļus rakstniecībā, gan iespaidus un emocijas, kas saistās
ar Gruziju. Piemēram, uz L.Piešiņas jautājumu, kādas attiecības ar
rakstīto tekstu Norai bija skolas laikā, viņa atminējās savu
literatūras skolotāju Indāni Ikšķiles astoņgadīgajā skolā, kura
toreiz izteikusi kādu, kā saka N.Ikstena, sakrālu frāzi. «Mans
meitas uzvārds ir Rubene, un skolotāja man teica: «Rubene, teikumu
ar «bet» varēsi sākt, kad būsi rakstniece!» Skolā es rakstīju labi
un ātri. Man tajā laikā bija mīlestība – sliktais puisis –, un
eksāmenā es paguvu uzrakstīt sacerējumu ne tikai sev, bet arī
viņam, turklāt viņš to vēl paguva pārrakstīt,» atmiņās dalās
N.Ikstena.

Taču N.Ikstenas šodiena ir ļoti cieši saistīta Gruziju: «Gruzija
pie manis atnāca caur mīlestību,» saka viņa, rādot fotogrāfijas un
stāstot par savu Gruzijas izjūtu. Viņa atzīst, ka ir pārsteigta,
cik daudz vēsturisko līdzību ir Gruzijai un Latvijai, un ir
apņēmības pilna kādreiz arī realizēt ideju par Gruzijas a capella
dziedošo vīru un Latvijas dziedošo sievu apvienošanu kādā dziedošā
projektā…

Kā, uzrunājot klātesošos, norādīja Jelgavas Zinātniskās
bibliotēkas vadītāja Lāsma Zariņa, pilnā Barona zāle ir vēl viens
apliecinājums tam, ka mēs mīlam literatūru. Nākamā tikšanās šajā
ciklā bibliotēkā notiks 28. februārī pulksten 14, kad uz sarunu par
dzīvi un grāmatu «Pieci pirksti» aicina Māra Zālīte. «Starp citu,
es biju pirmais cilvēks, kuram Māra atsūtīja «Piecu pirkstu»
manuskriptu, savukārt viņa bija pirmā, kam aizsūtīju «Mātes piena»
manuskriptu,» piebilst N.Ikstena.

10. aprīlī pulksten 14 Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā
paredzēta tikšanās ar grāmatas «Svina garša» autoru Māri Bērziņu,
bet 24. aprīlī – ar grāmatas «Parādu piedzinēji» autoru Aldi Bukšu.
Tikšanās ar rakstniekiem ir bez maksas.

Foto: Jelgavas Zinātniskā bibliotēka