Latvijā

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos likumos, kas paredz «nolikto atslēgu» principu ieviest kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam. Izmaiņas likumos stāsies spēkā no 1. marta.

Saeima šodien galīgajā lasījumā
pieņēma grozījumus vairākos likumos, kas paredz «nolikto atslēgu»
principu ieviest kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam.
Izmaiņas likumos stāsies spēkā no 1. marta.

Saeima šodien pieņēma grozījumus
Maksātnespējas likumā, kuri paredz no likuma svītrot normu par
«nolikto atslēgu» principu, kas nozīmē, ka šī principa piemērošanai
nebūs nepieciešams maksātnespējas process.

Tāpat likums paredz izmaiņas saistībā ar
fiziskās personas saistību dzēšanas plānu gadījumos, kad kreditoru
prasījumu segšanai tiek novirzīti parādnieka līdzekļi vienas
trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas. Likumprojektā noteikti
atšķirīgi saistību dzēšanas plāna termiņi gadījumos, kad kopējo
atlikušo saistību apjoms nepārsniedz 30 000 eiro, kad tas ir no 30
001 eiro līdz 150 000 eiro un kad tas pārsniedz 150 000 eiro. Šie
termiņi attiecīgi ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras
pasludināšanas dienas, divi gadi un trīs gadi.

Likumā arī noteiktas izmaiņas attiecībā uz
normu par parādnieka atbrīvošanu no saistībām. Tajā cita starpā
minētas saistības, kas netiek dzēstas pēc saistību dzēšanas
procedūras pabeigšanas. Grozījumi paredz noteikt, ka nenoilgst
tādas saistības kā prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu, prasījumi
no neatļautas darbības un prasījumi par Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī
kompensācija par radīto kaitējumu.

Tāpat Saeima pieņēma izmaiņas Patērētāju
tiesību aizsardzības likumā, paredzot, ka bankām jāpiedāvā klientam
vairāki iespējami līgumi, tostarp viens, kas paredzētu «nolikto
atslēgu» principu. Likuma grozījumi nosaka, ka kredīta devējam pēc
pieprasījuma saņemšanas no patērētāja ir pienākums piedāvāt viņa
izvēlei vismaz divus atšķirīgus kredīta līguma piedāvājumus, no
kuriem viens paredz, ka nekustamais īpašums, kura iegādei ņemts
kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret
kredīta devēju varētu tikt dzēstas pilnā apjomā.

Saistītie grozījumus veikti arī likumā par
iedzīvotāju ienākuma nodokli un likumā par uzņēmuma ienākuma
nodokli.

Šos likumu grozījumus izskatīšanai parlamentā
iesniedza koalīcijas partiju pārstāvji – Solvita Āboltiņa (V),
Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Kārlis Šadurskis (V), Einārs Cilinskis
(VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), kā arī Edgars Putra
(ZZS).

Likumu izmaiņu anotācijās to autori uzsver –
finanšu pakalpojumu sniegšanas nozare ir būtiska tirgus ekonomikas
funkcionēšanai. Paredzot «nolikto atslēgu» principa piemērošanu
maksātnespējas procesā, kredīta devējam palielināsies risks kredītu
izsniegšanā un rezultātā samazināsies kredītu pieejamība
mājsaimniecībām. Neatbalstot šos grozījumus, būs ievērojams
hipotekārās kreditēšanas samazinājums un procentu likmju kāpums,
uzskata izmaiņu autori.

Šie likumu grozījumi tika izstrādāti, ņemot
vērā Latvijas Bankas priekšlikumus.

Jau ziņots, ka Saeimas iepriekš pieņemtie
grozījumi Maksātnespējas likumā nosaka no šā gada 1. marta ieviest
«nolikto atslēgu» principu. Šos grozījumus asi kritizēja bankas,
paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs
nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā
mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu
izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un
aicināja meklēt risinājumus.

LETA