0.6 °C, 3.6 m/s, 94.5 %

Pilsētā

Noliek ziedus Svētbirzē
23/08/2015

Šodien, 23. augustā, ar ziedu nolikšanu Svētbirzē godināti staļinisma un nacisma upuri, pieminot Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanu 1939. gadā. Taču šis datums ir arī diena, kad 1989. gadā apmēram divi miljoni cilvēku akcijā «Baltijas ceļš» sadevās rokās un izveidoja dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, tādā veidā simbolizējot šo tautu vienotību.

www.jelgavasvestnesis.lv

Šodien, 23. augustā, ar ziedu nolikšanu Svētbirzē
godināti staļinisma un nacisma upuri, pieminot Molotova–Ribentropa
pakta noslēgšanu 1939. gadā. Taču šis datums ir arī diena, kad
1989. gadā apmēram divi miljoni cilvēku akcijā «Baltijas ceļš»
sadevās rokās un izveidoja dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas
valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, tādā veidā
simbolizējot šo tautu vienotību.

Staļinisma un nacisma upuru atceres dienu ieviesa Eiropas
Parlaments, 2008. gada septembrī pieņemot un izsludinot deklarāciju
«Par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma
upuru atceres dienu», kurā oficiāli nosodīja abus noziedzīgos
totalitāros režīmus un aicināja Eiropas Savienības valstu
parlamentus pasludināt 23. augustu par Staļinisma un nacisma upuru
atceres dienu. Latvijā 23. augusts oficiāla atceres diena ir kopš
2009. gada.

Taču Jelgavas politiski represēto apvienības «Staburadze»
vadītāja Valda Dzintare teic, ka pēdējos gados šajā dienā vairāk
cenšas izcelt un pieminēt pozitīvo – 1989. gadā notikušo akciju
«Baltijas ceļš», turklāt šogad dienu iepriekš, 22. augustā,
politiski represētie un viņu tuvinieki pulcējās Ikšķilē, kur
norisinājās jau 17. politiski represēto personu salidojums.

«Uz šo pasākumu ik gadu kuplā pulkā vienmēr devušies arī
«Staburadzes» biedri, un arī šajā reizē uz Ikšķili ar Jelgavas un
Jelgavas novada pašvaldības atbalstu devās ap 40 cilvēku no
Jelgavas,» tā viņa, akcentējot, ka tā ir jauka tradīcija, kas ļauj
satikties cilvēkiem ar līdzīgiem likteņiem. «Mēs esam izkaisīti pa
visu Latviju, un šī ir iespēja satikties, pārrunāt priecīgos
notikumus un problēmas, kopā meklēt risinājumus,» saka
V.Dzintare.

Jāatgādina,
ka ar Molotova–Ribentropa pakta slepenajiem papildprotokoliem
Eiropa tika sadalīta divās interešu sfērās starp hitlerisko Vāciju
un Padomju Savienību. Baltijas valstis pakta rezultātā nonāca PSRS
interešu sfērā un drīz pēc tam tika okupētas un zaudēja neatkarību,
ko izdevās atgūt tikai 90. gadu sākumā pēc PSRS sabrukuma.

Kā atbilde uz 1939. gada 23. augustā noslēgto
Molotova–Rībentropa paktu, kā rezultātā bija cietušas Baltijas
valstis, 1989. gada 23. augustā notika «Baltijas ceļš».

Foto: Raitis Supe