Latvijā

Nodokļu ieņēmumi valsts budžetā par 12,8% atpaliek no iepriekš plānotā apjoma un valsts konsolidētajā budžetā izveidojies deficīts 354,2 miljonu latu apmērā, liecina jaunākā Finanšu ministrijas apkopotā informācija par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem līdz 19. aprīlim.

Nodokļu
ieņēmumi valsts budžetā par 12,8% atpaliek no iepriekš plānotā
apjoma un valsts konsolidētajā budžetā izveidojies deficīts 354,2
miljonu latu apmērā, liecina jaunākā Finanšu ministrijas apkopotā
informācija par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem līdz 19.
aprīlim.

Šajā laika posmā budžeta nodokļu ieņēmumi
bijuši 564,9 miljoni latu, kas ir 87,2% no iepriekš plānotā un vēl
zemāks rādītājs nekā pirmā ceturkšņa datos.

Līdz 19.aprīlim iedzīvotāju ienākumu nodokļa
ieņēmumi par 14% pārsniedz plānoto, uzņēmumu ienākumu nodokļa
ieņēmumi par 40,8% pārsniedz plānoto, akcīzes nodokļa ieņēmumi par
12,7% atpaliek no plāna, sasniedzot lielāko kritumu šogad, bet
pārējo nodokļu ieņēmumi plānu pārsniedz par 5,8%.

Pievienotās vērtības nodokļa
(PVN) ieņēmumi par 27,4% atpaliek no
plāna, kas arī izveido kopējo nodokļu ieņēmumu novirzi no
plānotā. PVN ieņēmumu novirze no plāna ar
katru nedēļu tikai palielinās.

Valsts ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un
citi pašu ieņēmumi šajā periodā bijuši 23,3 miljonu latu apmērā,
kas par 4,1% pārsniedz iepriekš plānoto.

Ārvalstu finanšu palīdzības veidā budžetā
nonākuši 179,5 miljoni latu, līdz ar to valsts pamatbudžeta
ieņēmumi līdz 19.aprīlim bijuši 836,5 miljonu latu apmērā, kas par
1,2% atpaliek no plāna.

Valsts pamatbudžeta izdevumi bijuši 1,098
miljardi latu, veidojot budžetā deficītu 261 miljona latu
apmērā.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi
bijuši 1 207 680 757 lati, bet valsts
konsolidētā budžeta izdevumi bijuši 1 561 825 658
lati, veidojot deficītu 354,2 miljonu latu
apmērā.

Kā ziņots, Finanšu ministrijā izveidota
Fiskālās disciplīnas uzraudzības komiteja, kas reizi nedēļā izskata
valsts budžeta izpildes gaitu – faktiskos ieņēmumus, izdevumus un
valsts budžeta finansiālo deficītu, kā arī salīdzina faktiskos
rezultātus ar plānotajiem un informāciju par kārtējo maksājumu
parādiem un neizpildītajām maksājumu saistībām.

Lai būtu pieejama informācija par iespējamo
maksājumu parādu izveidošanos, ministrijām katru mēnesi jāiesniedz
pārskats par avansa maksājumiem, prasībām un nākamo periodu
izdevumiem, kā arī pārskats par saistībām, kam tiek pievienots
apliecinājums par kārtējo maksājumu parādu neesamību vai
informācija par maksājumu parādiem. 

Līdz ar to jau tagad tiek veikti
pasākumi, kas neļauj valsts budžeta izdevumiem pārsniegt faktiskos
ieņēmumus, uzsver ministrijā.

www.leta.lv