Šodien Saeima nodeva izskatīšanai komisijām Elektronisko mediju likumprojektu.
Likumprojekta mērķis ir noteikt elektronisko mediju darbības kārtību Latvijā. Likumprojektā ir iekļauts jauns veids – nekomerciālie mediji, kas ir mazi kopienas mediji, kuri nepelna ar reklāmu, bet kuriem ir stabils bāzes finansējums, piemēram, skolas radio.
Turpmāk būs divu veidu atļaujas līdzšinējo četru specializēto licenču vietā, kas atvieglos administratīvo procedūru. Turpmāk padome izsniegs divu veidu licences apraides, ko saņems elektroniskie mediji, kas paši veidos savu raidījumu saturu, un retranslācijas, kuras saņems tie, kas Latvijas teritorijā retranslēs jau citu sagatavotas programmas.
Stājoties spēkā jaunajam Elektronisko mediju likumam, padomei nāks klāt arī jauna funkcija – uzraudzīt elektronisko mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma.
Likumprojekts paredz, ka no plkst.7 līdz 22 būs aizliegts reklamēt maskas tālruņu pakalpojumus, kas ir ar seksuālu raksturu, alkoholu reklāma būs aizliegta no plkst.10 līdz 22, kā arī nedrīkstēs reklamēt recepšu medikamentus. Sponsoram būs atļauts būt firmas ražotam produktam, piemēram, «Rīgas piensaimnieks» ražo sieriņu «Kārums», kas drīkstēs būt sponsors kādam raidījumam, vēstīja NRTP priekšsēdētāja vietniece.
Likumprojektā izņemts reklāmas apjoma limits diennaktij, bet paliek stundu limits, kas ir 20% jeb 20 minūtes reklāmas stundā, savukārt sabiedriskajiem medijiem tas ir 10% jeb sešas minūtes stundā.
Padomes statuss jaunajā likumprojektā paliek nemainīgs. Likumprojekts paredz normu, ka padomes iesniegtais budžeta projekts pirms iesniegšanas Ministru kabinetā saskaņošanas ar padomi nav grozāms.
Padomes funkcijas jaunajā likumprojektā paliek kā līdz šim, taču attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem precīzāk tiek noteiktas padomes pārraudzības funkcijas.
Likumprojekts paredz, ka sabiedrisko mediju finansējuma modelis paliek esošais – valsts dotācijas, kā arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības. Likumprojekts paredz, ka no valsts budžeta tiek nodrošināta sabiedriskā pasūtījuma finansējums, programmu izplatīšanu izmaksas gan Latvijas teritorijā, gan ārpus tās teritorijas, tāpat tiek paredzēti nepieciešamie līdzekļi tehnikai, amortizācijai un ēkai, kā arī paredzēta nauda attīstībai.
Kā ziņots, iepriekš kā varianti sabiedrisko mediju finansēšanai tika plānoti abonentmaksa vai iezīmēta iekšzemes kopprodukta (IKP) daļa, kas no valsts budžeta ik gadu novirzāma Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansēšanai.
www.leta.lv
27.2 °C,
1.6 m/s,
60.3 % 
27.2 °C,
1.6 m/s,
60.3 %