19.5 °C, 2.1 m/s, 78.5 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraNo rītdienas muzejā Ukrainas motīvi
No rītdienas muzejā Ukrainas motīvi
01/02/2011

Rīt, 2. februārī, pulksten 15 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atvērta ukraiņu mākslinieces Anželikas Rudnickas izstāde «Ukrainas motīvi» – mūsdienu etnogrāfija tekstilijās. Māksliniece savus darbus veido autortehnikā, balstoties uz tautas mākslas gadsimtu tradīcijām, tie ir ukrainiski un tai pašā laikā moderni un multietniski.

Ritma Gaidamoviča

Rīt, 2. februārī, pulksten 15
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tiks atvērta
ukraiņu mākslinieces Anželikas Rudnickas izstāde «Ukrainas motīvi»
– mūsdienu etnogrāfija tekstilijās. Māksliniece savus darbus veido
autortehnikā, balstoties uz tautas mākslas gadsimtu tradīcijām, tie
ir ukrainiski un tai pašā laikā moderni un
multietniski.

Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko
attiecību sektors informē, ka A.Rudnicka ir Ukrainas nopelniem
bagātā māksliniece, televīzijas programmu vadītāja, dziedātāja,
māksliniece un rakstniece, Kultūrvides atdzimšanas fonda
prezidente. Māksliniece ir beigusi T.Ševčenko Kijevas universitātes
Žurnālistikas institūtu.

A.Rudnickas mākslas darbu vēsture nav
gara. Viņa radījusi apmēram 60 darbu, kas izstādīti desmit
personālizstādēs. Viņa savas domas iemieso ciklos, darbu sērijās,
kas kā lappuses veido grāmatas nodaļas, bet šīs nodaļas veido
traktātu par Ukrainas cilvēku pasaules uztveri, kurā vienā veselumā
apvienota Tripoles kultūra un Kijevas Krievzeme, skitu ornamenti,
Podoļskas kāzu rušņiki un poļu tautas svētbildes. Te ir arī citu
pasaules kultūru ietekme – indiešu un tatāru, krievu, poļu un
lietuviešu, ebreju, turku, austroungāru, rumāņu, kas savukārt
ietekmējušās no ukraiņu kultūras.

Vispirms A.Rudnicku Ukraina iepazina kā
popzvaigzni. Viņa ir ierakstījusi piecus albumus ukraiņu un franču
valodā, kā arī 15 videoklipus. Viņa bija populārā ikdienas
televīzijas mūzikas projekta «Teritorija A» autore un
vadītāja.

A.Rudnicka kā māksliniece sevi pieteica
2004. gadā, kad smagi saslima. Vissmagākajā slimības periodā viņa
izveidoja savu visumu, piepildītu ar košām krāsām, seniem simboliem
un dzīvi apliecinošu spēku. Viņa to paveica ar diegu un adatu.
Vēlāk viņas izšuvumu tehniku nosauca par izšuvumu
glezniecību.

Foto: no Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzeja arhīva