Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem no likuma tiek izslēgts soda veids «nāves sods».
Attiecīgi pieņemti grozījumi vairākos citos Krimināllikuma pantos, izslēdzot norādes uz nāves sodu. Vienlaikus no likuma tiek izslēgti vārdi «vai amnestijas», jo patlaban brīvības atņemšanas iestādēs nav notiesāto, kam nāves sods aizstāts ar mūža ieslodzījumu amnestijas kārtībā, un, atceļot nāves sodu, šādu personu nākotnē vairs nebūs. Tiek grozīta arī Krimināllikuma 118. panta sankcija, kas ir vienīgā, kurā paredzēta iespēja piespriest nāves sodu.
Likumprojekts izslēdz no Krimināllikuma norādes uz personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka ieslodzījuma vietās pašlaik vēl atrodas personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu uz mūžu, pārejas noteikumi tiek papildināti ar vēl vienu punktu, kas noteic, ka personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemērojamas šā likuma normas, kas attiecas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums. Krimināllikumā paredzētās normas attiecībā uz personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, un personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums, ir identiskas.
Saeima šodien arī pieņēma attiecīgus grozījumus likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību» un Apžēlošanas likumā.
Kā ziņots, faktiski Latvijā jau 1996. gada septembrī tika noteikts nāves soda moratorijs. Kopš tā laika vairs nevienam tiesājamam nāves sods nav piespriests un izpildīts, tomēr tas joprojām ir atrodams vairākos Latvijas likumos.
Līdz šim Krimināllikumā bija paredzēta atsevišķa iespēja piespriest nāvessodu vīriešiem, kuri kara laikā izdarījuši slepkavību vainu sevišķi pastiprinošos apstākļos. Tomēr 2002. gadā Latvijas parakstītais Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. protokols paredz atteikties no nāves soda piemērošanas arī kara laikā.
LETA
9.1 °C,
1.9 m/s,
97 % 
9.1 °C,
1.9 m/s,
97 %