«Viņa bija ļoti enerģiska, visām lietām vienmēr piegāja ar humoru, nekad nesūkstījās par dzīvi, lai kas arī būtu noticis. Pirms katras izrādes viņa «uzvilka atsperi» un sacīja: «Ir jāsaņemas, jo mēs ejam tautas priekšā, nevienam nav jāredz mūsu likstas un bēdas. Uzvelkam atsperi, un uz priekšu, Edgar!»,» tādu izcilo latviešu aktrisi Elzu Radziņu atceras LLU profesors Edgars Liepiņš. Viņš savulaik kopā ar slaveno aktrisi Jelgavas teātrī spēlēja izrādē «Filumena Morturano» galvenās lomas – Filumenu un Domeniko.
Ritma Gaidamoviča
Tieši rīt, 10. februārī, E.Radziņai apritētu 95 gadi. Atzīmējot šo jubileju, 26. februārī pulksten 15 Jelgavas kultūras namā notiks aktrises dzimšanas dienai veltīts sarīkojums, kurā piedalīsies viņas laikabiedri – režisori, ar kuriem viņa strādājusi, skatuves kolēģi, tostarp jelgavnieki, ar kuriem viņa spēlējusi kopā izrādē «Filumena Morturano». Jelgavas teātrī šajā izrādē sākotnēji galvenās lomas tika uzticētas E.Liepiņam, kurš atveidoja Domeniko, un Ligitai Liepiņai, kas tēloja Filumenu. E.Radziņa vienmēr mīlējusi Jelgavu, jo tā ir viņas bērnības pilsēta, tālab, uzzinājusi par to, ka Jelgavas teātrī tiek iestudēta izrāde, kurā viņa spēlēja Filumenu arī Latvijas Nacionālajā teātrī, ierosināja režisorei Lūcijai Ņefedovai, ka viņa varētu spēlēt kopā ar savējiem – jelgavniekiem. L.Ņefedova piekrita, un E.Radziņai tika uzticēta galvenā loma. «Tas bija brīnišķīgs moments manā teātra radošajā dzīvē. Ar viņu bija viegli sastrādāties, viņa tvēra domu tik ātri, ka šķita – mēs jau mūžību strādājam kopā. Pirms uzstāšanās mums bija tikai trīs mēģinājumi, jo dikti labi saskanēja – viņa uzskatīja, ka nav lieki laiks jātērē,» atminas E.Liepiņš, piebilstot, ka izrādes bijušas ļoti apmeklētas un izdevies spēlēt ne tikai pašu mājās, bet arī dažas izrādes parādīt uz Nacionālā teātra skatuves.
Sevi sauca par karlsonu Šajā izrādē ar E.Radziņu, kļūstot par vienu no viņas trim skatuves dēliem, Mikeli, spēlēja arī tagadējais Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis. «Biju skārdnieks, šodienas izpratnē – santehniķis. Mums bija ļoti interesanti mēģinājumi kopā ar E.Radziņu. Tas bija apbrīnojami, ar kādu atdevi viņa strādāja. Viņai tik spilgti izdevās nospēlēt jebkuru epizodi! Atceros, ka bija epizode, kurā viņa ļoti dusmojās uz mums, dēliem. Tas viņai tiešām izdevās no sirds, un, godīgi sakot, man kļuva bail,» tā J.Kālis. Viņš atzīst, ka darbs kopā ar E.Radziņu viņiem kā amatierteātra aktieriem bijusi liela dzīves skola un neatsverama pieredze. «Vēlreiz pārliecinājos – jo talantīgāks un gudrāks cilvēks, jo vieglāk ar viņu kontaktēties. Tiesa, sākumā bija bijība, taču mēģinājumos satuvinājāmies, un bija jauki spēlēt ar tik liela mēroga aktrisi,» saka Skaidrīte Rāta-Adamoviča, kura izrādē bija E.Radziņas jeb Filumenas kalpone, piebilstot, ka E.Radziņa viņu bija izraudzījusies par uzticības personu, pārģērbēju arī aizkulisēs.
Gan E.Liepiņš, gan J.Kālis atzīst, ka no izcilās aktrises mācījušies nesūkstīties par dzīvi, bet gan doties uzdevuma izpildē ar vislabāko nodomu. «E.Radziņai vienmēr bija optimistisks skatījums uz dzīvi. Kaut arī vajāja likstas, viņa nekad par tām apkārtējiem neļāva manīt. Brīnišķīgs cilvēks,» tā E.Liepiņš. «Viņa vienmēr jokoja: «Man kā karlsonam motoriņš uz muguras piestiprināts, tik uzvelku, un aiziet!»,» stāsta J.Kālis.
«Ko jūs ar Elzu kā ar kaimiņu skuķi» Līdzīgas atmiņas par E.Radziņu ir arī bijušajam jelgavniekam Jānim Rideram – viņš dziedāja padomju saimniecību direktoru vīru vokālajā ansamblī, kuram E.Radziņa pievienojās tautas dziesmu programmā «Senā daina, kļūsti spīva». Viņa lasīja tautasdziesmas un dzeju. «Šodien ļoti maz runā par E.Radziņas saikni ar vienkāršiem cilvēkiem, taču patiesībā tas bija viņai raksturīgi. Neskatoties uz to, ka bija tik slavena, mums, dziedātājiem, attiecības ar viņu bija kā tuviem radiniekiem. Viņai tik brīnišķīgi izdevās iesaistīties mūsu, lauku veču, kompānijā,» tā J.Riders, atceroties, ka ansambļa vadītāja viņiem pārmetusi: «Ko jūs ar Elzu kā ar kaimiņu skuķi?! Tā nevar ar mākslinieci! Kad viņa ienāk telpā, ir jāpieceļas kājās, jāizrāda cieņa.» «Nenoliegšu, mēs bijām lauku veči, saimniecību priekšnieki, šķita, ka varam visu un visādi, dažkārt nepieleca vienkāršas lietas, bet viņa tik smalkjūtīgi mācēja mums to paskaidrot. Viņa mūs audzināja. Atceros, Saulkrastos pēc koncerta bija pasēdēšana, tur sanāca daudz cilvēku un bija ļoti cieši. E.Radziņa smalkjūtīgi piecēlās un paskaidroja, ka muižnieka guvernante savai audzināmajai mācīja, ka, sēžot pie galda, padusē jāieliek burtnīca un jāsēž tā, lai brīvi rīkotos ar galda piederumiem, bet burtnīca neizkristu, ne ar elkoņiem uz galda. Ziniet, vietas tiešām kļuva vairāk,» smaidot stāsta J.Riders.
«Ņet, ņet, ja ņe kurica!» E.Radziņa savā būtībā bijis vienkāršs un ļoti sirsnīgs cilvēks. Viņas skatuves kolēģi, kuri kļuvuši arī par ģimenes draugiem, atzīst, ka ļoti interesanti bijis klausīties E.Radziņas piedzīvojumu stāstos par darbu teātrī, izbraukumiem pa Padomju Savienību. «Viņa kopā ar Kārli Sebri brauca uz ASV. Lidostā viņus sagaidīja kāds no ievērojamiem pirmskara Latvijas darbinieku dēliem. Atceros, Elza stāstīja, ka šis dēls viņai teicis: «Jums varbūt būs neērti, esmu tikai pirmskara Latvijas Ārlietu ministrijas tāda un tāda darbinieka dēls.» Bet Elza atbildējusi: «Jūs neuztraucieties, es – tikai Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijas apkopējas skuķis.»,» atminas J.Riders, piebilstot, ka E.Radziņas mamma strādājusi ģimnāzijā par apkopēju, tālab aktrise mācījusies šajā maksas skolā. «Atceros smieklīgu atgadījumu, ko aktrise piedzīvoja Maskavā. Pirms izrādes «Karalis Līrs» viesnīcā pie viņas ienācis režisors un krieviski vaicājis: «Vai jūs smēķējat?», bet E.Radziņa ātri atbildējusi: «Ņet, ņet, ja ne kurica!», kad režisors sācis smieties, tikai tad apjautusi, ka atbilde nepareiza, jo bija jāsaka «Ja ne kurjašaja»,» atminas J.Kālis.
Par godu 95. dzimšanas dienai – atmiņu pēcpusdiena Šīs ir tikai dažas atmiņas par skatuves karalieni E.Radziņu. Taču citas ikvienam būs iespēja dzirdēt 26. februārī atceres pasākumā, ko ar Jelgavas domes atbalstu organizē Nacionālais teātris. Pasākuma producents Jānis Kaijaks stāsta, ka šī būs atmiņu pēcpusdiena, kurā tiks runāts par E.Radziņas dzīvi un daiļradi. «Savās atmiņās dalīsies viņas partneri, rādīsim video fragmentus no izrādēm, kurās aktrise spēlēja, kā arī iestudējam dažu izrāžu fragmentus pa jaunam ar Nacionālā teātra aktieriem,» tā producents. Šajā pēcpusdienā tiks izspēlēti fragmenti no izrādēm, kurās spēlējusi E.Radziņa: «Lilioms» (Muškātne – Daiga Gaismiņa, Lilioms – Jānis Āmanis), «Vasara Noānā» (Žorža Sanda – Dita Lūriņa, Frederiks Šopēns – Arturs Krūzkops), «Lauva ziemā» (Elinora – Lolita Cauka, Henrijs – Ģirts Jakovļevs, Ričards – Mārcis Maņjakovs), bet fragmentu no izrādes «Mīļais melis», kurā E.Radziņa tēloja galveno lomu – Stellu Kempbelu –, uzņēmušies spēlēt Ādolfa Alunāna teātra aktieri. Pasākumā piedalīsies arī komponisti Andris Daņiļenko un Valdis Zilveris. M.Maņjakovam kā K.Sebra teātra krustdēlam uzticēts nolasīt K.Sebra rakstīto vēstuli E.Radziņai 90. dzimšanas dienā. Biļešu cena – 4; 3; 2 lati.
Foto: Ivars Veiliņš
19.4 °C,
1.7 m/s,
93.6 % 
19.4 °C,
1.7 m/s,
93.6 %