19.4 °C, 1.7 m/s, 93.6 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūra«No Elzas Radziņas iemācījāmies nesūkstīties par dzīvi»
«No Elzas Radziņas iemācījāmies nesūkstīties par dzīvi»
12/02/2012

«Viņa bija ļoti enerģiska, visām lietām vienmēr piegāja ar humoru, nekad nesūkstījās par dzīvi, lai kas arī būtu noticis. Pirms katras izrādes viņa «uzvilka atsperi» un sacīja: «Ir jāsaņemas, jo mēs ejam tautas priekšā, nevienam nav jāredz mūsu likstas un bēdas. Uzvelkam atsperi, un uz priekšu, Edgar!»,» tādu izcilo latviešu aktrisi Elzu Radziņu atceras LLU profesors Edgars Liepiņš. Viņš savulaik kopā ar slaveno aktrisi Jelgavas teātrī spēlēja izrādē «Filumena Morturano» galvenās lomas – Filumenu un Domeniko.

Ritma Gaidamoviča

«Viņa bija ļoti enerģiska, visām lietām vienmēr piegāja ar
humoru, nekad nesūkstījās par dzīvi, lai kas arī būtu noticis.
Pirms katras izrādes viņa «uzvilka atsperi» un sacīja: «Ir
jāsaņemas, jo mēs ejam tautas priekšā, nevienam nav jāredz mūsu
likstas un bēdas. Uzvelkam atsperi, un uz priekšu, Edgar!»,» tādu
izcilo latviešu aktrisi Elzu Radziņu atceras LLU profesors Edgars
Liepiņš. Viņš savulaik kopā ar slaveno aktrisi Jelgavas teātrī
spēlēja izrādē «Filumena Morturano» galvenās lomas – Filumenu un
Domeniko.

Tieši rīt, 10. februārī, E.Radziņai apritētu 95 gadi. Atzīmējot šo
jubileju, 26. februārī pulksten 15 Jelgavas kultūras namā notiks
aktrises dzimšanas dienai veltīts sarīkojums, kurā piedalīsies
viņas laikabiedri – režisori, ar kuriem viņa strādājusi, skatuves
kolēģi, tostarp jelgavnieki, ar kuriem viņa spēlējusi kopā izrādē
«Filumena Morturano». Jelgavas teātrī šajā izrādē sākotnēji
galvenās lomas tika uzticētas E.Liepiņam, kurš atveidoja Domeniko,
un Ligitai Liepiņai, kas tēloja Filumenu. E.Radziņa vienmēr
mīlējusi Jelgavu, jo tā ir viņas bērnības pilsēta, tālab,
uzzinājusi par to, ka Jelgavas teātrī tiek iestudēta izrāde, kurā
viņa spēlēja Filumenu arī Latvijas Nacionālajā teātrī, ierosināja
režisorei Lūcijai Ņefedovai, ka viņa varētu spēlēt kopā ar savējiem
– jelgavniekiem. L.Ņefedova piekrita, un E.Radziņai tika uzticēta
galvenā loma. «Tas bija brīnišķīgs moments manā teātra radošajā
dzīvē. Ar viņu bija viegli sastrādāties, viņa tvēra domu tik ātri,
ka šķita – mēs jau mūžību strādājam kopā. Pirms uzstāšanās mums
bija tikai trīs mēģinājumi, jo dikti labi saskanēja – viņa
uzskatīja, ka nav lieki laiks jātērē,» atminas E.Liepiņš,
piebilstot, ka izrādes bijušas ļoti apmeklētas un izdevies spēlēt
ne tikai pašu mājās, bet arī dažas izrādes parādīt uz Nacionālā
teātra skatuves.

Sevi sauca par karlsonu
Šajā izrādē ar E.Radziņu, kļūstot par vienu no viņas trim skatuves
dēliem, Mikeli, spēlēja arī tagadējais Zemgales plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis. «Biju skārdnieks,
šodienas izpratnē – santehniķis. Mums bija ļoti interesanti
mēģinājumi kopā ar E.Radziņu. Tas bija apbrīnojami, ar kādu atdevi
viņa strādāja. Viņai tik spilgti izdevās nospēlēt jebkuru epizodi!
Atceros, ka bija epizode, kurā viņa ļoti dusmojās uz mums, dēliem.
Tas viņai tiešām izdevās no sirds, un, godīgi sakot, man kļuva
bail,» tā J.Kālis. Viņš atzīst, ka darbs kopā ar E.Radziņu viņiem
kā amatierteātra aktieriem bijusi liela dzīves skola un neatsverama
pieredze. «Vēlreiz pārliecinājos – jo talantīgāks un gudrāks
cilvēks, jo vieglāk ar viņu kontaktēties. Tiesa, sākumā bija
bijība, taču mēģinājumos satuvinājāmies, un bija jauki spēlēt ar
tik liela mēroga aktrisi,» saka Skaidrīte Rāta-Adamoviča, kura
izrādē bija E.Radziņas jeb Filumenas kalpone, piebilstot, ka
E.Radziņa viņu bija izraudzījusies par uzticības personu,
pārģērbēju arī aizkulisēs.

Gan E.Liepiņš, gan J.Kālis atzīst, ka no izcilās aktrises
mācījušies nesūkstīties par dzīvi, bet gan doties uzdevuma izpildē
ar vislabāko nodomu. «E.Radziņai vienmēr bija optimistisks
skatījums uz dzīvi. Kaut arī vajāja likstas, viņa nekad par tām
apkārtējiem neļāva manīt. Brīnišķīgs cilvēks,» tā E.Liepiņš. «Viņa
vienmēr jokoja: «Man kā karlsonam motoriņš uz muguras
piestiprināts, tik uzvelku, un aiziet!»,» stāsta J.Kālis.

«Ko jūs ar Elzu kā ar kaimiņu skuķi»
Līdzīgas atmiņas par E.Radziņu ir arī bijušajam jelgavniekam Jānim
Rideram – viņš dziedāja padomju saimniecību direktoru vīru vokālajā
ansamblī, kuram E.Radziņa pievienojās tautas dziesmu programmā
«Senā daina, kļūsti spīva». Viņa lasīja tautasdziesmas un dzeju.
«Šodien ļoti maz runā par E.Radziņas saikni ar vienkāršiem
cilvēkiem, taču patiesībā tas bija viņai raksturīgi. Neskatoties uz
to, ka bija tik slavena, mums, dziedātājiem, attiecības ar viņu
bija kā tuviem radiniekiem. Viņai tik brīnišķīgi izdevās
iesaistīties mūsu, lauku veču, kompānijā,» tā J.Riders, atceroties,
ka ansambļa vadītāja viņiem pārmetusi: «Ko jūs ar Elzu kā ar
kaimiņu skuķi?! Tā nevar ar mākslinieci! Kad viņa ienāk telpā, ir
jāpieceļas kājās, jāizrāda cieņa.» «Nenoliegšu, mēs bijām lauku
veči, saimniecību priekšnieki, šķita, ka varam visu un visādi,
dažkārt nepieleca vienkāršas lietas, bet viņa tik smalkjūtīgi
mācēja mums to paskaidrot. Viņa mūs audzināja. Atceros, Saulkrastos
pēc koncerta bija pasēdēšana, tur sanāca daudz cilvēku un bija ļoti
cieši. E.Radziņa smalkjūtīgi piecēlās un paskaidroja, ka muižnieka
guvernante savai audzināmajai mācīja, ka, sēžot pie galda, padusē
jāieliek burtnīca un jāsēž tā, lai brīvi rīkotos ar galda
piederumiem, bet burtnīca neizkristu, ne ar elkoņiem uz galda.
Ziniet, vietas tiešām kļuva vairāk,» smaidot stāsta J.Riders.

«Ņet, ņet, ja ņe kurica!»
E.Radziņa savā būtībā bijis vienkāršs un ļoti sirsnīgs cilvēks.
Viņas skatuves kolēģi, kuri kļuvuši arī par ģimenes draugiem,
atzīst, ka ļoti interesanti bijis klausīties E.Radziņas
piedzīvojumu stāstos par darbu teātrī, izbraukumiem pa Padomju
Savienību. «Viņa kopā ar Kārli Sebri brauca uz ASV. Lidostā viņus
sagaidīja kāds no ievērojamiem pirmskara Latvijas darbinieku
dēliem. Atceros, Elza stāstīja, ka šis dēls viņai teicis: «Jums
varbūt būs neērti, esmu tikai pirmskara Latvijas Ārlietu
ministrijas tāda un tāda darbinieka dēls.» Bet Elza atbildējusi:
«Jūs neuztraucieties, es – tikai Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijas
apkopējas skuķis.»,» atminas J.Riders, piebilstot, ka E.Radziņas
mamma strādājusi ģimnāzijā par apkopēju, tālab aktrise mācījusies
šajā maksas skolā. «Atceros smieklīgu atgadījumu, ko aktrise
piedzīvoja Maskavā. Pirms izrādes «Karalis Līrs» viesnīcā pie viņas
ienācis režisors un krieviski vaicājis: «Vai jūs smēķējat?», bet
E.Radziņa ātri atbildējusi: «Ņet, ņet, ja ne kurica!», kad režisors
sācis smieties, tikai tad apjautusi, ka atbilde nepareiza, jo bija
jāsaka «Ja ne kurjašaja»,» atminas J.Kālis.

Par godu 95. dzimšanas dienai – atmiņu
pēcpusdiena

Šīs ir tikai dažas atmiņas par skatuves karalieni E.Radziņu. Taču
citas ikvienam būs iespēja dzirdēt 26. februārī atceres pasākumā,
ko ar Jelgavas domes atbalstu organizē Nacionālais teātris.
Pasākuma producents Jānis Kaijaks stāsta, ka šī būs atmiņu
pēcpusdiena, kurā tiks runāts par E.Radziņas dzīvi un daiļradi.
«Savās atmiņās dalīsies viņas partneri, rādīsim video fragmentus no
izrādēm, kurās aktrise spēlēja, kā arī iestudējam dažu izrāžu
fragmentus pa jaunam ar Nacionālā teātra aktieriem,» tā producents.
Šajā pēcpusdienā tiks izspēlēti fragmenti no izrādēm, kurās
spēlējusi E.Radziņa: «Lilioms» (Muškātne – Daiga Gaismiņa, Lilioms
– Jānis Āmanis), «Vasara Noānā» (Žorža Sanda – Dita Lūriņa,
Frederiks Šopēns – Arturs Krūzkops), «Lauva ziemā» (Elinora –
Lolita Cauka, Henrijs – Ģirts Jakovļevs, Ričards – Mārcis
Maņjakovs), bet fragmentu no izrādes «Mīļais melis», kurā E.Radziņa
tēloja galveno lomu – Stellu Kempbelu –, uzņēmušies spēlēt Ādolfa
Alunāna teātra aktieri. Pasākumā piedalīsies arī komponisti Andris
Daņiļenko un Valdis Zilveris. M.Maņjakovam kā K.Sebra teātra
krustdēlam uzticēts nolasīt K.Sebra rakstīto vēstuli E.Radziņai 90.
dzimšanas dienā. Biļešu cena – 4; 3; 2 lati.

Foto: Ivars Veiliņš