«Pasaules kultūras elpa Jelgavā. Ne Eiropas, ne slāvu, bet pasaules elpa, jo izstāde atceļojusi no Nikaragvas. Taču tajā pašā laikā šī izstāde šķiet ļoti tuva un saprotama, jo darbos izmantotas mums ierastās krāsu gammas – gaiši brūnais, tumši brūnais, zaļais… Iepriecina vitalitāte un dzīvesprieks, kas staro no šiem darbiem. Izbrīna un apbrīna vērta izstāde,» par izstādi «Nikaragvas mūsdienu keramika», kas šodien atklāta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, saka Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne.
Sintija Čepanone
Izstādē eksponēti vairāk nekā sešdesmit polihromās keramikas priekšmetu, galvenokārt trauki, ko veidojuši četrpadsmit dažādu paaudžu keramiķi. Tie ir mākslas darbi, kas sniedz priekšstatu par pulētās keramikas attīstību Centrālamerikas valstī Nikaragvā, formu un krāsu valodas daudzveidību, kā arī seno tradīciju sadzīvošanu ar mūsdienīgām tehniskajām un mākslinieciskajām novitātēm.
«Nikaragva ar tās kultūras tradīcijām Latvijas skatītājam būs apbrīnas vērts ceļojums un patiess atklājums izstādē, jo līdz šim Latvijā nekad keramika no tik eksotiskas, pirmskolumba laika kultūras tradīcijām bagātas valsts nav viesojusies. Tajā «pulsē» Latvijai neraksturīga mentalitāte, kas ekspozīcijā pārsteigs ar noturīgām tradīcijām, dzīvespriecīgām krāsām, vitālu formu valodu, saulainu, optimistisku noskaņu,» izstādi raksturo tās kuratore Velta Raudzepa.
Jāpiebilst, ka izstāde tapusi sadarbībā ar Nikaragvas Republikas vēstniecību Somijā un Latvijā un vēstnieks Rikardo Alvarado ar kundzi Paulu bija ieradies Jelgavā, lai piedalītos izstādes atklāšanā. «Paldies, paldies, paldies,» latviski teica R.Alvarado, ar roku rādot uz sirds, lai apliecinātu, cik ļoti saviļņots un cik ļoti no sirds ir pateicīgs, ka izstāde tiek atklāta «tik brīnišķīgā muzejā, pilsētā, valstī». «Laipni gaidīti Nikaragvā!» tā vēstnieks.
Ar lielu interesi Nikaragvas mākslas darbus pētīja arī meitenes, kas apmeklē «Jundas» Keramikas pulciņu. «Kaut ko tādu izgatavot pašām?! Nē, tas nav iespējams! Tiem darbiem taču vajag tik daudz māla!» sajūsmu par lielākajiem izstādē aplūkojamajiem traukiem neslēpj Amēlija, Linda un Kitija, kuras ir apņēmības pilnas tomēr kaut ko līdzīgu izgatavot arī pašas. Viņu skolotāja Ilona Brizga norāda, ka šo izstādi kopā ar audzēkņiem gribējusi apmeklēt jau tad, kad tā bija skatāma Rīgā. «Taču izstādes laiks Rīgā sakrita ar mācību gada sākumu, un tajā steigā tā arī nesanāca aizbraukt. Bet te pēkšņi – Nikaragvas keramika skatāma arī Jelgavā!» saka I.Brizga, kura gan pati vēlējusies redzēt, gan bērniem parādīt, «ko spēj keramika tik tālās zemēs». «Pārsteidz apgleznojums, precīzās formas, apjoms. Pārsteidz arī krāsas – lai gan dienvidu zeme, toņi tiešām ir ļoti līdzīgi mūsu mentalitātei, taču rezultāts – atšķirīgs, jo atšķiras ornamenti, raksts,» vērtē skolotāja.
Jāpiebilst, ka izstādē iekļauti gan to mākslinieku darbi, kas izcili turpina pirmskolumba laika tradīcijas (Gregorio Brakamonte Nikoija, Teodulo Potosme Kano) un rada tīri simboliska rakstura darbus uz tradicionālo vērtību bāzes (Elio Gutjeress), gan to autoru darinājumi, kuri no savas zemes kultūras mantojuma inspirējoties, cenšas attīstīt mūsdienīgākas formu apgleznošanas metodes. Tāds ir, piemēram, Hosē Ortiss, kurš meklē izteiksmību košās krāsās un relatīvi abstraktā dekoratīvā stilizācijā. Skatītāji var izbaudīt, cik pārsteidzoši liela nozīme šajā valstī ir ģeometriskai simbolikai (Emanuels Maldonado Gaitans, Deisija Sančesa), zoomorfo un citu dabas formu daudzveidīgajai izteiksmībai (Mario Salasars, Migels Maldonado Gaitans), kā arī iedziļināties citu izstādes rosinātu noskaņu vērtībās, izstādi raksturo V.Raudzepa, kura Nikaragvas keramiķu darbu atlasi veikusi klātienē, viesojoties vienā no Nikaragvas slavenākajiem keramikas centriem Sanhuana de Oriente, kurā iedzīvotāji ar podniecību nodarbojas vairākās paaudzēs.
«Šī tiešām ir nebijusi izstāde Jelgavā – mēs pat iedomāties nespējām, ka Nikaragvas māksla kādreiz nonāks mūsu muzejā,» saka muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Izstāde «Nikaragvas mūsdienu keramika» muzejā būs apskatāma līdz 31. oktobrim.
Foto: Ivars Veiliņš