«Patiesībā sajūtas ir dīvainas: no vienas puses, man ir prieks par skolu, ka tā labi darbojas, un tās pedagogiem, bet, no otras puses, ir zināms sentiments, jo skola paņēma praktiski visu manu laiku,» ar šādām sajūtām Mākslas skolas 30. jubilejas izstādes atklāšanu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā sagaidīja pirmais skolas direktors Andrejs Zvejnieks.
Izstādē apskatāmu to pedagogu darbi, kuri visā skolas pastāvēšanas laikā tajā ir strādājuši. «Mūsu skolā ir strādājuši 25 pedagogi. No pirmsākumiem gribētos izcelt pirmo skolas direktoru Andreju Zvejnieku, Maritu Landau, Kristīni Landau un Ilzi Emsi-Grīnbergu, kaut gan apbrīnu ir pelnījis ikviens no mūsu pasniedzējiem. Apvienot pilnas slodzes darbu Mākslas skolā ar ģimenes dzīvi un vēl radošajām aktivitātēm – tas nav viegli, tāpēc nevērtējiet izstādi ļoti nikni!» tā Mākslas skolas direktore Anda Stankeviča, piebilstot, ka daļa darbu tapuši agrāk, pasniedzēju dzīves plaukuma laikā. Izstādē apskatāmie pasniedzēju darbi ir dažādi – gleznas, keramika, fotogrāfijas, skulptūras, darbi stiklā, zīmējumi, tekstils. Daļu darbu veidojuši jau zināmi un atzīti mākslinieki, piemēram, Gunārs Ezernieks, Baiba Ūlande, Uldis Zuters, I.Emse-Grīnberga, Nellija Skujeniece, Māris Grīnbergs, Indulis Landaus, Inita Vilks, Anda Kalniņa, Laura Vizbule, kura tagad ir Jelgavas pilsētas galvenā māksliniece. Protams, ka skolā ir arī jauni pedagogi un daļa, kas vēl studē. Tieši jaunās pasniedzējas Kristīnes Graudules-Putnieces darbi visvairāk sajūsmināja Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītāju Māri Branci. «Kā es ieraudzīju šito… Izcila zīmēšanas spēja. Man patīk šī meitene,» tā viņš.
«Šajā izstādē redzamas klasiskas vērtības – var just pamatīgu skolu apakšā. Bet pedagogam jau ir jābūt ar nobriedušu skatu uz dzīvi un jābalstās nepārejošās vērtībās,» vērtē māksliniece Anda Kalniņa, kura Mākslas skolā par pasniedzēju strādāja no tās dibināšanas apmēram 11 gadu. «Šajā izstādē mani kolēģi apliecina savu radošo varēšanu mākslā, un tā ir ļoti augsta līmeņa varēšana. Arī man jācenšas turēt tai līdz,» tā A.Kalniņa, paužot prieku un gandarījumu atrasties šajā plejādē.
Vienmēr ir bijušas grūtības panākt, lai par pasniedzēju Mākslas skolā strādātu augstākās klases mākslinieki. Viens no tādiem, kurš nemitīgi vaņģots, bet vienmēr teicis «nē», ir gleznotājs Uldis Roga. Mākslas skolas direktores vietniece mācību darbā I.Emse-Grīnberga norāda, ka šāda problēma jau nav tikai Mākslas skolā, bet jebkurā nozarē, kur jācīnās par augstākās klases profesionāļu piesaistīšanu. «Skolā var strādāt tikai tie, kuri grib dalīties ar savām zināšanām un prasmēm, kuriem ir interese par šo darbu un kuri ir komunikabli. Mākslinieki jau nereti ir intravertas personības, bet, par laimi, mākslā daudz ko var parādīt bez vārdiem, ja vien darbojas iekšējā stīga,» tā viņa.
Jelgavas Mākslas skola tika izveidota 1986. gadā, un tās pirmā atrašanās vieta bija dažās telpās tagadējās Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēkā. «Veidojot skolu, mani visvairāk mulsināja tas, lai tas nepārvēršas par tādu pulciņu. Tāpēc vienā ikgadējā mākslas skolu seminārā izvirzīju tēzi, ka skolēni profesionāli jāievirza mākslās, nevis viņiem jāpavada laiks inteliģentā sabiedrībā,» atceras A.Zvejnieks, kurš līdz kļūšanai par Mākslas skolas direktoru bija Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs. Tieši šis lēmums tagad tiek novērtēts. «Jelgava ir lepna par šo skolu, kurā aug jauni cilvēki ar gaišu skatu un dvēseli, kuri prot saskatīt, ieraudzīt vairāk nekā citi,» izstādes atklāšanā norādīja Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Jāpiebilst, ka Jelgavas Mākslas skolā ir 330 audzēkņu.
Izstāde Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā izstāde būs apskatāma līdz 10. jūlijam. Mākslas skolas direktore norāda, ka šī ir īsto skolas jubilejas svinību ielīgošana. Jubilejas svinības notiks 1. oktobrī.
Foto: Austris Auziņš
0.3 °C,
5 m/s,
89.9 % 
0.3 °C,
5 m/s,
89.9 %