Šodien Jelgavas pilsētas domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu par īres maksas noteikšanu pašvaldības īpašumā esošajiem dzīvokļiem. Tas nozīmē, ka no nākamā gada maija tiem pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, kuriem dzīvoklis izīrēts līdz 2002. gada 1. janvārim un kuri nav izmantojuši iespēju iegādāties dzīvokli īpašumā privatizācijas vai atsavināšanas procesā, turpmāk īres maksā tiks iekļauts dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījums dzīvojamās mājas atjaunošanai. Līdz ar to vidēji īres maksa no pašvaldības īrētam labiekārtotam dzīvoklim paaugstināsies apmēram par 0,30 centiem par kvadrātmetru mēnesī. Tāpat ar domes lēmumu noteikts, ka, papildu īres maksai īrniekam turpmāk būs proporcionāli jāsedz arī dzīvojamās mājas investīciju izdevumi.
Kopumā šā gada oktobra sākumā Jelgavā bija 518 pašvaldības īres dzīvokļu, kas izīrēti līdz 2002. gada 1. janvārim un kurus īrnieki līdz 2002. gadam nav privatizējuši vai vēlāk ierosinājuši tā atsavināšanu no pašvaldības. No tiem 398 ir labiekārtoti, bet 120 – nelabiekārtoti dzīvokļi. «Šāda situācija nav taisnīga attiecībā pret tiem iedzīvotājiem, kuri savulaik dzīvokļus ir privatizējuši. Jo šobrīd gan privatizēto dzīvokļu saimnieki, gan pašvaldības dzīvokļu īrnieki sedz tikai pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, bet gadījumos, kad mājā tiek veikti labiekārtošanas darbi, piemēram, realizēti pagalmu labiekārtošanas vai energoefektivitātes projekti, visus investīciju izdevumus apmaksā tikai dzīvokļu īpašnieki, bet ieguvēji ir arī īrnieki,» situāciju raksturo Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.
Konkrēts piemērs – pagājušajā gadā renovēta dzīvojamā mājā Katoļu ielā 17, kur pašvaldības īpašumā ir septiņi šādi īres dzīvokļi. Ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas darbu izmaksas bija jāsedz dzīvokļu īpašniekiem, un šajā gadījumā renovācijas izmaksas par septiņiem dzīvokļiem sedz pašvaldība – kopējā summa 32 953,47 eiro. Taču ieguvēji no ēkas renovācijas ir konkrēto dzīvokļu īrnieki, kuriem tagad samazinās, piemēram, ikmēneša rēķins par apkuri.
Kā uzsver Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, no vienas puses, pašvaldības īpašumā ir 518 dzīvokļu, taču no otras – reālā labuma guvējs ir īrnieks. «Šobrīd šo īres dzīvokļu īrnieki ir priviliģētā situācijā – viņi izmanto ieguvumus, bet par to nemaksā. Un tā nav godīga attieksme pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem pašiem jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar mājas uzturēšanu un labiekārtošanu. Jāatzīst, ka valstī šī situācija nav līdz galam sakārtota – pēc neatkarības atgūšanas tika uzsākts dzīvokļu privatizācijas process, kas vēlāk turpinājās kā dzīvokļu atsavināšanas process, un tā līdz galam tas nav noslēdzies līdz pat šim brīdim. Diskusijas ir bijušas, taču joprojām nav noteikts termiņš, līdz kuram šādam īrniekam ir tiesības īres dzīvokli iegūt savā īpašumā. Tātad pēc šā brīža likuma īrnieks pat visu savu mūžu var izvēlēties dzīvokli neiegūt savā īpašumā jeb rosināt to atsavināt, bet turpināt tajā dzīvot, un pašvaldībai nav tiesību īres līgumu lauzt,» skaidro J.Strods.
Lai sakārtotu šo nevienlīdzīgo situāciju un vienlaikus mudinātu īrniekus apsvērt iespēju iegūt dzīvokli īpašumā, dome ir spērusi pirmo soli, pieņemot lēmumu par jaunas īres maksas noteikšanu šādiem dzīvokļiem. Lēmums paredz, ka īres maksu veido mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās īrētās dzīvojamās telpas platībai un kurā iekļauts dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījums mājas atjaunošanai. Katras dzīvojamās mājas amortizācija mēnesī tiek aprēķināta pēc formulas, kurā dzīvojamās telpas kadastrālā vērtība uz kārtējā gada 1. janvāri tiek dalīta ar dzīvojamās mājas vidējo kalpošanas ilgumu gados, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, un 12 mēnešiem, iegūstot maksājumu mēnesī. Līdz ar to īres maksa pašvaldības dzīvokļiem būs atšķirīga, jo vērā tiek ņemti katras mājas konkrētie dati. Tāpat papildu īres maksai katram īres dzīvokļa īrniekam turpmāk proporcionāli dzīvojamai platībai būs jāsedz investīciju daļa, kas saistīta ar mājas labiekārtošanu, piemēram, mājas siltināšanas, jumta nomaiņas, pagalma labiekārtošanas un citos gadījumos.
Papildus īres maksai īrniekam būs jāmaksā arī likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī zemes nomas maksa, ja zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, ir citas personas īpašumā. Pieņemtais lēmums stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā.
Taču, tā kā viens no pašvaldības mērķiem pēc šī lēmuma pieņemšanas ir arī atsavināšanas procesa veicināšana, domes lēmums paredz pārejas periodu jaunās īres maksas piemērošanai – proti, no 2019. gada 1. maija īrniekiem būs jāmaksā 50 procenti no aprēķinātās dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma summas, bet, sākot ar 2020. gada 1. maiju, īres maksa būs jāmaksā jau pilnā apmērā. Kā to nosaka likums, īrnieki par īres līguma izmaiņām tiks brīdināti iepriekš – jau tuvākajā laikā ēkas pārvaldnieks izsūtīs īrniekiem paziņojumus par līguma nosacījumu maiņu. Līdz ar to īrniekiem būs laiks, lai apsvērtu, vai tālredzīgāk nebūtu iegūt dzīvokli savā īpašumā, rosinot atsavināšanas procesu. Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Pašvaldības īpašumu pārvaldes vadītāja Sigita Beļaka atzīst, ka pēc privatizācijas procesa beigām īrnieki visai kūtri izmantojuši iespēju dzīvokļus iegūt savā īpašumā.
Iespējams, ka īrnieki ne vienmēr apzinās ieguvumus, ko sniedz īpašums. Ja īres līgums ļauj īrniekam tikai dzīvot konkrētajā dzīvoklī, tad dzīvokļa īpašnieks jau var dzīvokli gan pārdot, dāvināt un atstāt mantojumā, gan nepieciešamības gadījumā ieķīlāt, izīrēt citai personai, kā arī dzīvokļa īpašniekam ir tiesības piedalīties mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs un lemt par mājas apsaimniekošanas, pārvaldīšanas, labiekārtošanas jautājumiem. Tāpat brīdī, kad dzīvoklis tiek iegūts īpašumā, dzīvokļa īpašniekam nav jāmaksā pašvaldības noteiktā īres maksa.
Kā skaidro S.Beļaka, lai ierosinātu dzīvokļa atsavināšanas procesu jeb tā iegūšanu savā īpašumā, īrniekam ir jādodas uz pašvaldības Klientu apkalpošanas centru un jāuzraksta iesniegums, pirms tam gan pārliecinoties, vai dzīvoklim nav uzkrāti īres un komunālo maksājumu parādi. «Tas ir pirmais solis. Pēc tam jau pašvaldība, pamatojoties uz īrnieka iesniegumu, sāk atsavināšanas procesu. Īpašums tiek novērtēts, noteikta tā atsavināšanas cena, un dome pieņem lēmumu par dzīvokļa atsavināšanu. Termiņš dzīvokļa iegūšanai īpašumā ir līdz sešiem mēnešiem,» skaidro S.Beļaka, piebilstot, ka jaunajam dzīvokļa īpašniekam ir iespēja samaksāt visu dzīvokļa atsavināšanas maksu uzreiz vai arī izvēlēties nomaksas pirkuma līgumu termiņā līdz pieciem gadiem, paredzot, ka par atlikušo summu pircējs saskaņā ar likumu maksā 6 procentus gadā.
Šogad Jelgavā trīs pašvaldības dzīvokļu īrnieki ir ierosinājuši dzīvokļa īpašuma atsavināšanu – no tiem divi ir nelabiekārtoti dzīvokļa īpašumi un viens – labiekārtots. Nosakot atsavināšanas maksu, pašvaldība izvērtē gan īpašuma tirgus cenu, gan kadastrālo vērtību. Tā, piemēram, kādam nelabiekārtotam divistabu dzīvoklim tirgus cena bija 8600 eiro, kadastrālā vērtība – 7539 eiro, bet pašvaldības noteiktā atsavināšanas jeb pārdošanas cena – 8800 eiro. Savukārt citam labiekārtotam divistabu dzīvoklim tirgus cena noteikta 11 000 eiro apmērā, kadastrālā vērtība – 9566 eiro, bet pašvaldības noteiktā pārdošanas cena – 11 100 eiro.
Jau ar pirkuma līguma vai nomaksas pirkuma līguma noslēgšanas dienu tiek izbeigts noslēgtais dzīvokļa īres līgums un īrnieks no dzīvokļa lietotāja, ierakstot īpašumu zemesgrāmatā, kļūst par tā īpašnieku. Ja pašvaldības dzīvokļa īrnieks lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi pieņems tuvākajā laikā un ar iesniegumu vērsīsies pašvaldībā, tad, visticamāk, līdz brīdim, kad spēkā stāsies jaunā īres maksa, viņš dzīvokli jau būs ieguvis īpašumā, un pašvaldības noteiktā īres maksa viņam nebūs jāmaksā.
Būtiski uzsvērt, ka pieņemtais domes lēmums neattiecas uz tiem pašvaldības īres dzīvokļiem, kas izīrēti iedzīvotājiem, sākot ar 2002. gada 1. janvāri kā palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, vai arī piešķirti kā atbalsts kvalificēta speciālista piesaistei – šajos gadījumos īrniekiem līguma nosacījumi nemainās.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva
17.3 °C,
12 m/s,
92.7 % 
17.3 °C,
12 m/s,
92.7 %