«Pieņemot 2019. gada budžetu, bijām rēķinājušies, ka saglabāsies līdzšinējie pašvaldību finansēšanas nosacījumi un pašvaldības tāpat kā iepriekš Valsts kasē varēs aizņemties naudu savu attīstības projektu realizācijai, tomēr aprīlī valdība lēma, ka šādas iespējas vairs nebūs un aizņemties varēs rindas kārtībā tikai atsevišķu ES līdzfinansēto projektu īstenošanai. Šī iemesla dēļ šogad esam spiesti atteikties no Satiksmes ielas asfaltēšanas un visdrīzāk arī no pašvaldības īres nama rekonstrukcijas Stacijas ielā 13, apdraudēti ir arī citi projekti,» stāsta Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods.
Sarunā ar J.Strodu – plašāk par to, kādēļ šogad nācās atteikties no Satiksmes ielas rekonstrukcijas projekta un kā valsts iecerētās reformas varētu ietekmēt jelgavniekus.
– Jau gada pirmajā pusē tika izsmelts pašvaldībām atvēlētais aizņēmumu limits projektu īstenošanai. Pieprasījums pēc aizņēmumiem Valsts kasē ievērojami pārsniedz iespējas, un daudzi pašvaldību uzsāktie projekti tā arī netiks īstenoti. Kā tas ietekmēs Jelgavu?
– Šāda kārtība, ka pašvaldības savu projektu īstenošanai aizņemas līdzekļus Valsts kasē, pastāvēja daudzus gadus un līdz šim darbojās bez aizķeršanās. Pārsvarā pašvaldības aizņēmās, lai īstenotu ES līdzfinansētos projektus, jo atbilstoši apstiprinātajai kārtībai sākotnēji projekta ieviesējam jāsedz visi ar projektu saistītie izdevumi un tikai pēc projekta realizācijas var saņemt ES līdzfinansējuma daļu. Ņemot vērā, ka vairums projektu ir tādi, kurus realizē ilgākā laika periodā, valdības paziņojums, ka pašvaldības vairs nevarēs aizņemties, bija smags trieciens. Piemēram, mums nācās izšķirties – pabeigt iesākto tilta būvniecību pār Platoni Miera ielā, kas ir daļa no A8 valsts nozīmes maģistrāles, vai noasfaltēt Satiksmes ielu, jo bez aizņēmuma līdzekļiem abus projektus šogad realizēt nevaram. No jelgavnieku skatpunkta, iespējams, Satiksmes iela pat bija svarīgāka nekā tranzītam paredzētais A8 šosejas tilts Miera ielā, tomēr, ja iesaldētu šo projektu, noteikti saņemtu pārmetumus, ka graujam valsts starptautisko reputāciju.
Sarežģīta situācija izveidojusies arī ar ēkas rekonstrukciju Stacijas ielā 13, kur bija paredzēts izveidot grupu dzīvokļus, telpas sabiedriskajām organizācijām un citu sociālo funkciju veikšanai. Bijām laicīgi veikuši iepirkumu un noslēguši līgumu par būvdarbiem, lai pavasarī uzsāktu darbus, bet Finanšu ministrija neapstiprināja aizņēmumu, lai gan šim projektam bija paredzēts arī ES līdzfinansējums. Faktiski valdība, mainot nosacījumus jau sen aizsāktiem projektiem, ir radījusi būtiskus zaudējumus gan uzņēmējiem, kuri startē iepirkumos, gan pašvaldībām, kurām var nākties maksāt soda naudu par noslēgto līgumu neizpildi.
– Vai ir vēl kādi projekti, kuru realizācija apdraudēta?
– Esam ieplānojuši izveidot divus jaunus pašvaldības bērnudārzus – Nameja ielā 30, kur tiks būvēts jauns ēku komplekss, un Brīvības bulvārī 31, kur esošā ēka tiks rekonstruēta. Saprotam, ka šie projekti arī ir apdraudēti, jo nākamgad cīņa par aizņēmuma līdzekļiem būs tikpat saspringta kā šogad.
Nav skaidrs, vai varēsim realizēt arī šogad plānoto energoefektivitātes projektu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administrētās programmas ietvaros par 1700 gaismekļu nomaiņu, kas uz pusi ļautu ietaupīt patērēto elektroenerģiju. Ir veikti visi priekšdarbi, lai šo projektu realizētu, ir piesaistīts ES līdzfinansējums, bet aizķeršanās ir par aizņēmuma līdzekļiem. Faktiski ar lēmumu būtiski ierobežot valsts aizdevumus pašvaldībām valdība ir norāvusi stopkrānu attīstībai pašvaldībās.
– Kāds šobrīd ir kopējais Jelgavas pilsētas saistību apmērs?
– Pašvaldības saistības pret kopējo budžetu šobrīd ir 7,8 procenti, bet likumā atļautais saistību apmērs ir līdz 20 procentiem, tādēļ mēs nevaram runāt par pārmērībām. Jelgavas pilsētas budžets ir sabalansēts. Arī plānojot privātās finanses, cilvēki ņem aizņēmumus lielākiem pirkumiem, tāpat pašvaldība, lai ātrāk attīstītos, daļu no iecerētajiem darbiem veic par aizņēmuma līdzekļiem. Ja aizņēmumi vairs nebūs pieejami, tad gadā varēsim realizēt tikai dažus projektus, līdz ar to attīstība pilsētā faktiski apstāsies.
Pašvaldību turīgums, samērojot ar funkciju apjomu, tiek krietni pārspīlēts. Par to liecina arī skaitļi, piemēram, nodokļu ieņēmumi, salīdzinot 2008. un 2018. gadu, ir auguši tikai par septiņiem procentiem, proti, 2008. gadā kopējie nodokļu ieņēmumi bija 41,8 miljoni eiro, bet 2018. gadā – 45 miljoni eiro. Turpretim inflācija šajos desmit gados bijusi 23 procenti. Kopējais pašvaldības budžeta pieaugums absolūtajos skaitļos galvenokārt ir saistīts ar tādām pozīcijām kā skolotāju algu pieaugums un ES līdzfinansējums projektu realizācijai – tas ir mērķfinansējums, par kura izlietojumu pašvaldība nevar brīvi lemt.
– Kā norit Loka maģistrāles rekonstrukcija, un kad varētu sākties asfaltēšana?
– Šim projektam aizķeršanās ar finansējumu nav – viss norit atbilstoši plānotajam laika grafikam. Jau ir uzsākta Loka maģistrāles posma no Rubeņu ceļa līdz pilsētas robežai asfaltēšana, augustā plānots asfaltēt arī Strautu un Bērzu ceļa posmus, kuri rekonstrukcijas laikā kalpo kā apvedceļi. Savukārt pārējie apvedceļi, piemēram, Rubeņu ceļš, Paula Lejiņa, Pumpura un Pērnavas iela, tiks sakārtoti nākamgad. Būvniecības darbiem Loka maģistrālē jānoslēdzas 2020. gada 30. septembrī.
– Daudzdzīvokļu ēku pagalmu labiekārtošanas programmai, kurā iespējams piesaistīt līdzfinansējumu līdz pat 80 procentiem no projekta izmaksām, pieteikšanās termiņš šogad tika pagarināts divas reizes, jo dzīvokļu īpašnieku aktivitāte šajā ziņā nav augsta – no šim mērķim atvēlētajiem 100 tūkstošiem eiro pieteikumi saņemti tikai par 32 tūkstošiem eiro. Vai nākamgad šajā programmā plānojat kādas izmaiņas?
– Šogad programmas nosacījumos apzināti neveicām izmaiņas, lai pēc iespējas agrāk varētu izsludināt pieteikšanos, tomēr prakse apliecina, ka iedzīvotāji plašākā mērogā vēl nav gatavi realizēt šādas ieceres. Lai sāktu sarunāties ar kaimiņiem un meklētu kopsaucējus, kādu vidi cilvēki vēlas redzēt savā iekšpagalmā, ir jāizkāpj no komforta zonas un tam jāvelta savs brīvais laiks. Secinājumus par šajā gadā pieteiktajiem projektiem varēsim izdarīt pēc 29. jūlija, kas šogad ir pēdējā projektu iesniegšanas diena.
No iedzīvotājiem gaidīsim priekšlikumus, kādas izmaiņas programmā būtu nepieciešamas, lai viņi tomēr izmantotu šo iespēju. Atbalsta intensitāte jau šobrīd ir no 50 līdz 80 procentiem, tādēļ to visdrīzāk nepaaugstināsim, jo galvenā ideja šai programmai ir stimulēt privāto iniciatīvu. Tas, ko varam darīt, ir paaugstināt maksimālo līdzfinansējuma apmēru vienai mājai no 10 uz 20 tūkstošiem eiro. Esam gatavi uzklausīt arī citus priekšlikumus, lai jau oktobrī virzītu tos izskatīšanai domes sēdē.
– SIA «Jelgavas ūdens» šobrīd īsteno ūdenssaimniecības un kanalizācijas tīklu paplašināšanas projekta 5. kārtu, pēc kuras pilsētas tīkliem teorētiski savu īpašumu būs iespēja pieslēgt vairāk nekā 90 procentiem pilsētas iedzīvotāju. Turklāt ir izstrādāta atvieglota kārtība, kā pieslēgties centralizētajiem tīkliem. Kāda ir iedzīvotāju aktivitāte šajā ziņā, un ar ko jārēķinās tiem, kuri saglabās individuālos risinājumus?
– Šogad pašvaldības līdzfinansējums pieslēgumu izbūvei centralizētajiem kanalizācijas tīkliem ir apstiprināts jau 158 mājām. Tas ir labs rādītājs un apliecina, ka cilvēki vēlas izmantot piedāvātās ērtības. Arī Strautu ceļa asfaltēšanu atlikām par dažām nedēļām, lai cilvēkiem dotu iespēju pieslēgt savu īpašumu ūdenssaimniecības tīkliem, jo saistošie noteikumi paredz, ka pēc asfaltēšanas piecus gadus tur nedrīkst veikt rakšanas darbus. Savukārt tiem, kas vēlēsies saglabāt individuālos kanalizācijas risinājumus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem būs jāreģistrē savas kanalizācijas sistēmas un jāatskaitās, kā tās tiek apsaimniekotas. Pamatojoties uz šiem noteikumiem, pašvaldība izstrādā saistošos noteikumus par decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzraudzības kārtību.
– Attīstot pilsētas satiksmes infrastruktūru, redzam tendenci, ka ar katru gadu satiksmes intensitāte pieaug – ja pirms pieciem gadiem Lielās ielas un Jāņa Čakstes bulvāra krustojumu 40 tūkstoši automašīnu šķērsoja Ledus skulptūru festivāla laikā, tad tagad šādu intensitāti var novērot arī ikdienā. Vienlaikus vairāk kļūst velobraucēju, bet sabiedriskā transporta pasažieru skaits ik gadu samazinās. Vai tas ir pareizs attīstības virziens?
– Satiksmes infrastruktūra tiek būvēta ilgākam laika periodam, un 2000. gadā, kad tika projektēta Lielupes un Driksas tilta rekonstrukcija, neviens nevarēja iedomāties, ka pēc 19 gadiem pa šo tiltu būs gan divas reizes intensīvāka autotransporta satiksme, nekā to paredz tilta kapacitāte, gan lielā ātrumā trauksies elektriskie skrejriteņi. Salāgot infrastruktūru ar iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu ir liels izaicinājums, un ne vienmēr visu izdodas paredzēt. Būvējot jaunos objektus, ņemam vērā arī mūsdienu prasības, paredzot kā pietiekami platus veloceliņus, tā velonovietnes un automašīnu stāvvietas. Savukārt pārkārtojumus sabiedriskā transporta jomā plānots veikt līdz ar autoostas pārvietošanu pie dzelzceļa stacijas.
– Valsts līmenī kā viens no būtiskākajiem jautājumiem pieteikta administratīvi teritoriālā reforma. Kā šīs reformas realizācija, atbilstoši piedāvātajai kartei apvienojot Jelgavas pilsētas teritoriju ar Ozolnieku un Jelgavas novada pašvaldībām, ietekmēs pilsētas attīstību?
– To grūti nosaukt par administratīvi teritoriālo reformu – faktiski tiek piedāvāts pārzīmēt karti. Skaidrs, ka pavisam mazās pašvaldības, kurās ir līdz pieciem tūkstošiem iedzīvotāju un kuras jau šobrīd neizpilda likuma prasības, būtu jāapvieno, bet par pārējām jālemj, veicot padziļinātu ieguvumu un zaudējumu analīzi. Praksē šāda reforma radīs haosu un sociālo spriedzi, jo iedzīvotāji ir pieraduši pie savas pašvaldības sniegto pakalpojumu apjoma, bet, apvienojot vairākas pašvaldības, no daudz kā būs jāatsakās, jo neviena pašvaldība pēc apvienošanas nevarēs visus pakalpojumus pielīdzināt augstākajam standartam. Būs jāizdara sāpīgas izvēles. Jelgava pēc apvienošanās ar Ozolnieku un Jelgavas novadu, piemēram, zaudēs valsts dotāciju 200 tūkstošu eiro apmērā SIA «Jelgavas autobusu parks» par pasažieru pārvadājumiem ārpus savas administratīvās teritorijas, jo pēc reformas tie būs iekšējie pārvadājumi, kuri jāsedz pašvaldībai. Tādu piemēru ir daudz, tādēļ racionālāk būtu pirmajā solī izveidot vēlētas otrā līmeņa reģionālās pašvaldības, kurām varētu deleģēt daļu valsts un pirmā līmeņa pašvaldību funkciju kopā ar finansējumu, piemēram, vidusskolas un arodizglītību, sabiedrisko transportu, tranzītielas un civilo aizsardzību. Tāpat šīs reģionālās pašvaldības varētu administrēt ES fondu projektus. Ja VARAM piedāvātās reformas autoriem būtu patiesa interese par reģionālo attīstību, tad komplektā ar reformu pašvaldībām tiktu piedāvāti arī kādi attīstības instrumenti. Šobrīd Latvija no ES fondu sadales viedokļa tiek pozicionēta kā viens reģions, lai gan Rīga un Pierīga jau sen ir pārsniegusi ES vidējo ienākumu līmeni. Tas nozīmē, ka Kohēzijas fonda līdzekļi, kuri ir paredzēti reģionālās nevienlīdzības mazināšanai, nākamajā ES budžeta plānošanas periodā būtu novirzāmi tikai reģioniem.
Foto: Raitis Supe/«Jelgavas Vēstnesis»
21.8 °C,
1.8 m/s,
78.8 % 
21.8 °C,
1.8 m/s,
78.8 %