Sports ir tāds pats mācību priekšmets kā, piemēram, matemātika vai angļu valoda. Ir noteikta viela, kas sporta stundās jāapgūst, tomēr skolēnu attieksme nereti pret sporta stundu ir savādāka nekā pret citiem mācību priekšmetiem – var pateikt, ka sāp galva vai vēders un stundā nepiedalīties. Lai gan nemitīgi sabiedrībā tiek runāts par veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, Jelgavā vērojama tendence, ka skolēnu interese par sportu samazinās.
Ilze Knusle-Jankevica
«Pēdējos gados redzam, ka skolēnu interese par sportu samazinās. Būtiski nemainās to skolēnu skaits, kas sporta stundas neapmeklē vai ar ārsta ziņu no stundām tiek atbrīvoti. Mainās skolēnu vēlme nodarboties ar sportu pēc stundām,» stāsta Jelgavas Izglītības pārvaldes Sporta metodiskās apvienības vadītājs Andris Lukss.
Ieskaites motivēja
Šāda tendence parādījusies, kopš pagājušā mācību gadā tika atcelta obligātās valsts ieskaites sportā 9. un 12. klases skolēniem. Arī vairāki sporta skolotāji atzīst, ka skolēni vairs tā necenšas, jo, beidzot skolu, nav jākārto ieskaite un jāizpilda noteikti normatīvi. «Īpaši sporta stundas nepatīk vidusskolas meitenēm, tomēr daļai skolēnu motivācija piedalīties stundās un uzlabot rezultātus ir zudusi līdz ar ieskaišu atcelšanu,» stāsta Jelgavas valsts Ģimnāzijas sporta skolotājs Jānis Leitis. Tiesa, mazāko klašu skolēniem sportot patīk, un viņi nav nedz īpaši jāpierunā, nedz jāpiespiež. «Mūsu klasē visiem patīk sportot, un vislabprātāk spēlējam florbolu vai citas spēles, arī stafetes ir interesantas,» stāsta 4. klases skolnieks Deivids. Viņš atzīst, ka nav nekā tāda, ko viņš nevarētu vai negribētu sporta stundā darīt. Deivids un viņa klasesbiedri labprāt sporto arī ārpus skolas, piemēram, brauc ar riteņiem, spēlē basketbolu vai florbolu, ziemā slēpo.
Vecāki raksta zīmes
Tomēr, jo vecāki skolēni kļūst, jo nelabprātāk iet uz fizkultūru. Dažiem ir ārsta zīme vai atbrīvojums no sporta stundas, citi iztiek ar aizbildinājumu, ka aizmirsies mājās sporta tērps, tāpat populāra atruna ir «Man sāp… galva, vēders, kakls vai kas cits». Jelgavas 4. vidusskolas skolotāja Nataļja Gorškova novērojusi, ka negribēšana parādās pēc 7. klases, bet visizteiktākā tā ir vidusskolas vecuma meitenēm. «Skolēni izdomā visādas atrunas, lai tikai nebūtu jāpiedalās stundā, un vecāki viņus atbalsta, raksta zīmes, lai nebūtu neattaisnoti kavētas stundas,» tā skolotāja. Viņas kolēģis J.Leitis papildina, ka nereti vidusskolas meitenes jau apmeklē trenažieru zāli, aerobikas vai citas sporta nodarbības par naudu, bet uz sporta stundām tik un tā nenāk. «Es vidusskolniecēm pat saku, ka vēlāk viņas maksās naudu, lai uzturētu sevi fiziskā formā, bet arī šis arguments nav pārāk iedarbīgs,» stāsta J.Leitis. Dīvainākā atruna, ko viņam nācies dzirdēt, ir, ka pa nakti meitenes gultā kaķene piedzemdējusi bērnus, tāpēc viņa nevar piedalīties stundā.
Patīk spēles, nepatīk skriet
Izglītības metodiķis A.Lukss stāsta, ka ir mainījušies mācību priekšmeta «sports» standarti, kas nosaka, kāda viela jāapgūst. Izvērtējot sporta bāzes stāvokli un iespējas, kā arī skolēnu prasmes, spējas un interesi, skolotājiem ir dota iespēja izvēlēties, kurus sporta veidus mācīt. Ir parādījušies arī jauni sporta veidi, kurus var iekļaut skolu programmās – nūjošana, florbols, frisbijs, badmintons. «Variējot ir iespējams bagātināt mācību vielu, kas ļauj paplašināt skolēnu iemaņas un izkopt kustību kultūru,» uzsver A.Lukss.
Neskatoties uz demokrātiju, kas valda sporta stundās, skolēni priekšroku dod sporta spēlēm, kurās nav nepieciešamas īpašas iemaņas, un nelabprāt veic vingrinājumus, kas prasa fizisku piepūli. «Visās klasēs bubulis ir kross – nepatīk skolēniem skriet garos gabalus. Arī vidusskolas zēniem, kuri tomēr ir diezgan sportiski un aktīvi, nepatīk kross, jo distance ir trīs kilometri. Tad nu skrien tā negribīgi,» stāsta Jelgavas 4. vidusskolas sporta skolotājs Uģis Ozols.
Arī aptaujātie skolēni atzīst, ka viņiem labāk patīk komandu spēles – tautas bumba, pionierbols, florbols, basketbols, futbols, volejbols. N.Gorškova novērojusi, ka vecāko klašu skolēniem patīk vingrinājumi, kas palīdz uzlabot figūru – vēdera prese, aerobika, dažādi vingrinājumi. Dažiem skolēniem vienkārši ir bail traumēties, tāpēc viņi stundās ir pasīvāki vai darbojas individuāli. «Visvairāk man patīk spēlēt tautas bumbu, bet ļoti baidos, ka man trāpīs pa galvu ar basketbola bumbu,» stāsta 6. klases skolniece Marta, kura to jau ir pieredzējusi. Ir arī skolēnu kategorija, kam ir bail, piemēram, lēkt pār āzi vai augstlēkšanu. Tomēr, ja bailes izdodas pārvarēt, reizēm skolēni atklāj, ka viņiem tas padodas, un dara to labprāt. «Man ir divas audzēknes, kuras, atnākot uz skolu, neko nevarēja izdarīt. Bet ar savu centību viņas ir panākušas, ka varu ielikt stabilu sešinieku,» stāsta Jelgavas 3. pamatskolas sporta skolotāja Larisa Drusta.
Ir arī lietas, kuras grūtāk iemācīt un apgūt. J.Leitis uzskata, ka viens no grūtāk apgūstamajiem sporta veidiem ir volejbols, jo iemaņas ir specifiskas un elementi diezgan grūti. «Piemēram, piespēles nav nemaz tik viegli iemācīties, jo pieskāriens bumbai ir specifisks,» viņš piebilst.
Jāuzlabo stadioni
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza norāda, ka sporta bāzes un apstākļi Jelgavas skolās ir samērā labi, un bāzu uzturēšanā ir investēti diezgan ievērojami pašvaldības līdzekļi. Tomēr sāpju bērns ir stadioni, kurus nepieciešams sakārtot. «Daudziem stadioniem nav nožogojuma vai arī tas ir sabojāts. Tāpat jānomaina sektoru un skrejceļu asfalta segums pret mūsdienīgu sintētisko segumu. Tāpēc arī meklēsim iespējas, lai nākamajā ES budžeta plānošanas periodā no 2014. līdz 2017. gadam piesaistītu Eiropas līdzekļus tieši šim mērķim,» tā G.Auza. Viņasprāt, vislabākie apstākļi, lai nodarbotos ar vieglatlētiku, ir 4. vidusskolai, kurai līdzas atrodas Zemgales Olimpiskā centra stadions, pārējām skolām vieglatlētikas apmācība rada problēmas. To, ka stadionu sakārtošana varētu palielināt skolēnu interesi par sportu, atzīst arī sporta skolotāji. «Mūsu skolas skolēniem ir tā priekšrocība, ka līdzās ir jauns un kvalitatīvs stadions. Tas stundu padara dinamiskāku, jo 100 metru sprintu vienlaikus var skriet astoņi skolēni, bet garākas distances vai stafeti – seši. Līdz ar to vieglāk ir plānot darbu, stunda nav tik garlaicīga, jo tajā var pagūt izdarīt vairākas lietas,» tā U.Ozols, piebilstot, ka atbilstoši apstākļi ne vien rada interesi par pašu procesu, bet arī par rezultātu.
Jelgavas pilsētas skolēnu spartakiādes vērtējums
Vairākus gadus Jelgavas pilsētā skolu sacensībās kopvērtējums netika praktizēts. 2008. gada augusta Sporta metodiskās apvienības sanāksmē tika nolemts pēc vairāku gadu pārtraukuma atjaunot skolu vērtējumu četrās vecuma grupās 2008./2009. mācību gadā. Nākošajā – 2009./2010. – mācību gadā sakarā ar krasu līdzekļu samazinājumu nācās samazināt sacensību skaitu, kā arī atteikties no skolu vērtējuma. Šogad skolu vērtējums atkal ir atjaunots. Pielikumā var aplūkot skolu vērtējumu pa vecuma grupām 2008./2009. mācību gadā.
Skolu vērtējums 2008./ 2009. mācību gadā:
1997./1998. m.g. grupa
1995./1996. m.g. grupa
1993./1994. m.g. grupa
1989./1992. m.g. grupa
1.vieta
Jelgavas 4. pamatskola
Jelgavas 5. vidusskola
Jelgavas Valsts ģimnāzija
Jelgavas 1. ģimnāzija
2.vieta
Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
3.vieta
Jelgavas 3. pamatskola
Jelgavas 4. vidusskola
Foto: Ivars Veiliņš
31.8 °C,
5.8 m/s,
42 % 
31.8 °C,
5.8 m/s,
42 %