Pilsētā

Pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, kura diskusijā piedalījās neklātienē, uzsver, cik nozīmīga jaunietim ir profesijas apgūšana kopā ar vidējo izglītību, kas ļauj turpināt mācības augstskolā.

Pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, kura
diskusijā piedalījās neklātienē, uzsver, cik nozīmīga jaunietim ir
profesijas apgūšana kopā ar vidējo izglītību, kas ļauj turpināt
mācības augstskolā.

«Tendence, beidzot pamatizglītību, izvēlēties vienu no vidējās
izglītības programmām raksturīga teju 70 procentiem pamatskolas
beidzēju. Vidusskolu un ģimnāziju piedāvājums ir plašs un
konkurētspējīgs. Pēc tam jaunieši uzsāks studijas augstākās
izglītības iestādēs.
Profesijas izvēlē nozīmīga loma ir karjeras izvēles sistēmai, kas
pašlaik valstī un pilsētā tiek veidota. Nozīmīga loma ir arī
ģimenei. Bērniem vecāku paraugs ir svarīgs, viņi redz, kā vecāki
spējuši savu dzīvi izveidot, kā viņiem veicas, izvērtē izglītību,
redz ikdienas ritmu, slodzi un atbildību. Bez plusiem bērni labāk
kā citi saredz arī grūtības.
Analizējot karjeras izvēles iespējas, jāpiekrīt, ka karjera ļoti
veiksmīgi veidojas arī tad, ja jaunietis pēc sekmīgas
pamatizglītības apgūšanas izvēlas sev tuvu arodizglītību. Tas viņa
dzīvei piešķir lielāku atbildību. Iegūstot profesiju ar
kvalifikāciju, jaunietis iegūst arī vidējo izglītību, kas dod
iespēju studēt tālāk atbilstošā augstākā izglītības programmā.
Šodienas mainīgajā un prasīgajā darba tirgū bez zināšanām svarīga
arī drošība darba vietā, jo pietiekami liels ir darba ņēmēju
īpatsvars, kam ir problēmas saskarsmē ar darba devējiem (nenoslēgti
darba līgumi, nepietiekamas zināšanas par drošu darba vidi,
atalgojuma jautājumi).
Kā pārvaldes vadītāju mani uztrauc, ka visnotaļ liels procents
jauniešu, tuvu trešajai daļai, mācības 10. klasē sāk, ar pieticīgu
vērtējumu beidzot pamatskolu, – četrām, piecām ballēm, bet
vidusskolas programmas saturs ir gana sarežģīts. Vidējā izglītība
būtu jāapgūst jauniešiem, kuri uzreiz pēc vidusskolas ir gatavi
studēt augstskolā, nemeklējot blakus kursus un sagatavošanas
nodaļas. Ja pamatskolā vērtējums bijis pieticīgs, vidusskolā
izglītības saturu ir grūti apgūt. Grūtību gadījumā zūd motivācija.
Tam savukārt seko zems vērtējums. Ģimenei jāizprot, ka jaunietim
būs jāstudē par maksu. Faktiski jaunais cilvēks konkurētspējīgāks
ir brīdī, kad ir laba profesionālā izglītība, kad viņš pats sāk
pelnīt un darbu apvieno ar studijām augstskolā.
Satrauc arī tas, cik procenti jauniešu pirmajā semestrī «atbirst»
no augstskolas, jo trūkst zināšanu, galvenokārt eksaktajos
priekšmetos.
Neizlēmība par profesijas izvēli saistīta ar zināmiem stereotipiem,
jo masu mediji tiražē tikai sabiedrības vienu daļu – galvenokārt
augstāko politisko un biznesa daļu. Ikdienas darba darītāji maz
tiek atspoguļoti. Liela nozīme mūsdienās ir naudai, jaunieši
spriež, ka veiksmīgs ir tas, kurš spēj nopelnīt. Visi visu ātri
vēlas saņemt. Tā ir vien vidējo speciālo, bet arī augstāko
izglītības iestāžu problēma.
Darba devēji joprojām nav īsti apmierināti ar speciālistu
sagatavošanu. Viņi izjūt arī pamatizglītības trūkumus. Piemēram,
šeit ļoti maz māca rasēšanu. Savukārt visiem, kas saistīti ar
metāla un koka apstrādi, būvniecību, rasējumu jāprot lasīt raiti.
Bet šī priekšmeta zināšanas ir iegūtas tikai darbmācības stundās,
ar ko ir par maz. Esam vienojušies, ka skolās, kur māca eksaktās
izglītības programmas, no nākamā mācību gada vidusskolā mācīsim
rasēšanu. Ja skola šīs zināšanas neiedod, tās jāapgūst ārpus
izglītības iestādes.
Tas, cik pārliecināti skolēni ir par savu dzīves ceļu, atkarīgs arī
no skolas pedagogu darbības. Mērķtiecīgi šajā ziņā strādā Spīdolas
ģimnāzijā – jaunieši daudz iegūst ēnu dienās, zinātniski
pētnieciskajos darbos.
Skolēniem ir iespēja sevi izmēģināt ir darbā vasaras brīvlaikā
Nodarbinātības aģentūras piedāvātajās darba vietās. Vērtīgs bija
laiks, kad jaunieši vasarās varēja strādāt bērnudārzos par
auklītēm, veselības iestādēs.
Izglītības pārvaldei liela rūpe ir  jauno speciālistu
piesaiste izglītībai. Nozīmīgu pieredzi jaunieši iegūst vasarā,
strādājot nometnē «Lediņi». Šeit viņi izjūt atbildību par
vienaudžiem, izjūt audzinātāja, pedagoga profesijas grūtumu.
Pedagoga profesija ir ļoti cienījama, tāpēc vēlētos, lai mūsu
vidusskolēni izvēlētos apgūt pedagoģiju un atgrieztos savā pilsētā.
Mūsu pilsētas izglītības sistēma nozīmīgi attīstās. Izglītībā tiek
investēti lieli pašvaldības budžeta līdzekļi.